Žagars apsvērtu piedāvājumu kļūt par kultūras ministru, vēsta laikraksts  (377)

"Kļūstot par ministru, ir jāsaprot, ka tu ieej politikā. Taču es nesaku kategorisku nē. Neslēpšu, ka man jau divreiz ir bijuši nopietni piedāvājumi. Vienu saņēmu tad, kad Helēna Demakova atstāja ministres posteni. Otru – šā gada pavasarī saistībā ar Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu," intervijā sacījis Žagars.

"Tas nozīmētu, ka jāveido politiskā karjera. Protams, vari būt bezpartijisks ministrs, bet tas ir nosacīti – tu vienalga simpatizē vienam politiskam spēkam. Tas uzliek zīmogu uz ilgāku laiku. Man ilgi bija tā, ka pēc sava pozitīvā viedokļa izteikšanas par Helēnu Demakovu, toreizējo kultūras ministri, kā profesionāli es saņēmu ļoti daudz pārmetumu, ka simpatizēju Tautas partijai," intervijā norādīja bijušais LNO direktors.

Komentējot, kāpēc agrāk attecies piekrist kultūras ministra postenim, Žagars norādija, "Abas reizes atteicos radošo projektu dēļ un tāpēc, ka nebiju gatavs piederībai vienam konkrētam politiskam spēkam. Pēc tam būtu ļoti grūti Operā strādāt ar sponsoriem – to identificētu ar konkrēta politiskā spēka, nevis Operas interesēm. Taču es nesaku nē, jo kļūstu vecāks un Latvija man vienmēr bijusi svarīga, un varbūt zināmā briedumā sapratīšu, ka varu ar savu pieredzi un starptautiskajiem sakariem dot nopietnu pienesumu."

"Skatīsimies, kā veidosies dzīve. Pašreiz ir interesants krustpunkts. Jau jūtu, ka, jaunajām ziņām aizejot starptautiskajā profesionālajā apritē, nāks piedāvājumi no teātriem ārpus Latvijas. Es noteikti gribu vēl izbaudīt brīvību un pastrādāt kā režisors. Jau trīsreiz esmu atteicies vadīt operteātrus Rietumos. Tas būtu svarīgi pašizaugsmei, kādu laiku vadīt ārvalstu operteātri, tas dotu jaunu pieredzi pavisam citos apstākļos. Izaicinājums kļūt par ministru man varētu būt tikai kā trešais variants. Es domāju, ka būšu darbīgs līdz fizisko spēku izsīkumam. Svarīgākais, lai ir kompetences līmenis, intelektuālā kapacitāte, lai nenoplok enerģija, vīzija un misijas apziņa. Ministra amatu nav iespējams savienot ar radošu darbu, bet apvienot to ar administratora darbu neļauj likums," stāsta Žagars.

Jau vēstīts, ka Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.

Savukārt Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu.

Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagaru LNO valdē atbalsta gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti.

Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende skandālu ap jaunās LNO valdes lietu dēvē par "Žagara ālēšanos".