"Vienmēr prieks lasīt Tavus rakstus, intervijas, vērot izrādes Latvijā un ārpus tās. N.N. Tev veltītie izrāžu apraksti un recenzijas – prīmā, kultūra – fantastiski. Gribēju Tev pateikties, mūsu kopdarbs Tavā operas "Uguns un Nakts" uzvedumā bija neaizmirstams. Žēl, ka turpmākās Tavas operas režisora gaitas Latvijā aprāvās un neguva piepildījumu. Žēl, ka Tu biji pēdējais Eiropas un Pasaules klases režisors, kurš strādājis Rīgas operā, bet tas bija pirms A. Žagara kunga aktivitātēm. Žēl.
Žēl, ka Latvija Tev nedeva iespēju sevi izteikt, izzināt, pilnveidot, apliecināt operas žanrā. Dzīve rāda, ka man bija taisnība, Tu biji to pelnījis. Žēl, ka nevarēsi teikt – esmu Latvijā apguvis šo profesiju, paldies LNO. Tas nu garām, savas "universitātes" izgāji svešatnē. Bet mūžs jau garāks par dzīvi, varbūt vēl kas priekšā.
Negribētu teikt, ka mani kādreiz būtu interesējušas Tavas politiskās, intīmās, kulinārās vai "konsumācijas" problēmas. Tās Tavā ziņā. Kas Tavi draugi vai ienaidnieki – pats zini. Veidot Kultūras ministru reitingu tabulu – man nav informācijas vai esi to studējis, tāpēc nevērtēšu. Nu izteikšu dažas savas domas.
Operas režija ir vienkāršākā pasaules teātra nodarbe – uz "gatavas skaņu matricas" jāuzliek kustība, darbība, muzikālās attīstības atainojumus vai tās pretmets, dramaturģijas partnerība, partnerības dramaturģija, vēsture, jēgas muzikālā ilustrācija vai tās pretmets. Muzikālā materiāla teksts, emocionālā un garīgā kopmponente strikti noteiktas. Dramatiskais, dramaturģiskais temporitms "dzelžains", melodija, krāsa, muzikālā dinamika – viss no komponista. Plus librets – literatūra – visu mākslu māte. Atliek vien lasīt, izprast, uzburt vizualizāciju, darīt to redzamu. Vienkārši, pat primitīvi. Tāpēc jau operas žanrs ir tik iemīļots. Dažreiz, kad režijā trūkumi, skatītājs "piefantazē", papildina redzēto savā iztēlē. Retušē "baltos plankumus".
Tev "būs mīlēt" (nesper "klavierēm" ar kāju). Tavi instrumenti – no apkopējas un durvju sarga līdz tehniķu, kordebaleta, kora, orķestra, solistu, diriģentu, vadītāju beidzamajai rindai - visi. Un, ja kāds no tiem "ne omā", skatītājs jūt, ka kaut kas nav tā, un tad vēl "jāaizrauj katru" no teātra kalpotājiem, nu mazliet... dzims brīnums.
Kā var diriģēt pie zemes piespiests, sakumpušu muguru, bez lidojoša ērgļa lepnības? Bez pārliecības, ka jūs abi ar Dievu paceļaties pāri pasaulei, pāri mocartiem, čaikovskiem, un citiem kungiem, bez pārliecības, ka katrs orķestra solists, katrs kora solists, katrs operas solists šovakar paklausot tavam diriģenta zizlim, pacelsies Jums (abiem ar Dievu) līdz radot to, ko pasaule vēl nebija piedzīvojusi - vienreizību. Un skatītājs vēros šo brīnumu, piedzīvos to, izjutīs. Nu, nevar to "vergi". Tu taču nesper savam sunim ar kāju, izkasi skaustu un saki – "Hē, gudrinieks".
Mēs neesam vajadzīgi teātrim, mums ir vajadzīgs teātris. Pasaulē neviens teātris nav beidzis savu eksistenci, ja tajā vairs nedzied Karūzo, Šaļāpins, Kallasa. Režijas fantāzijas brīvība jāsmeļas zināšanās par izvēlēto tēmu un materiālu, nevis muļķības un nevīžības uzpūtībā.
Labākā režija tā, kad to uz skatuves neredz vispār. Pat profesionāla acs.
Nepateicu taču ne zilbes, ko nebiji jau zinājis pats. Un labi, ka tā - tu taču esi dievīgs. Ņem mūs savā pulkā! Ved!
Ko šobrīd dara Kultūras ministrija? Novēloti tīra Augeja staļļus. Un nesauc viņu Hērakls - grieķu: Ἡρακλῆς, bet Grende. Un palīgos tā ņem nevis Tibru, bet latviešu tautu. Paldies viņai par to. Paldies Tev, jo zinu, Tu gribēji labu. Paldies visiem, kas tik grūtā brīdī kopā ar LNO. Mums izdosies," teikts Poļakova vēstulē.
Jau vēstīts, ceturtdienas rītā no dalības LNO svinīgajā pasākumā atteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš - prezidenta kanceleja norādīja, ka šāds lēmums pieņemts personisku iemeslu dēļ, bet tiek pieļauts, ka Bērziņš šādā veidā nolēmis protestēt pret jezgu ap Operas vadītāja amatu.
Augusta beigās tapa zināms, ka Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.
Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.
Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.
Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.
Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
