“Par to liecina fakti. Pēdējos gados ievērojami auguši pašu ieņēmumi (2011. gadā – 2 076 513 lati, 2012. gadā – 2 285 046 lati), tai skaitā ienākumi no biļešu realizācijas (2011. gadā – 1 208 771 lati, 2012. gadā – 1 502 527 lati).” Turklāt viņš norāda, ka 2012. gadu LNO noslēdza ar 126 125 latu lielu peļņu.
“Šobrīd, ņemot vērā 2013. gada līdzšinējo mēnešu finanšu rādītājus, visas pazīmes liecina, ka arī šo gadu LNO noslēgs ar peļņu. Kultūras ministrijai Operas finanšu rādītāji ir labi zināmi, jo katru mēnesi pēc ministrijas pieprasījuma opera iesniedz atskaites par finanšu rādītājiem. Tāpēc jebkādus pārmetumus par finanšu necaurspīdīgumu vai maksātnespēju kategoriski noraidām,” ir sašutis LNO finanšu direktors.
LNO plānošanas auditu 2012. gadā veica starptautiska auditorkompānija „Ernst & Young Baltic”, savukārt katru gadu Gada pārskata pārbaudi veic zvērināts revidents, kas apliecina: LNO finanšu uzskaite tiek veikta atbilstoši likuma normām.
Komentējot ministres izteikumu, ka „valsts pamatinterese ir, lai kultūra, mūzika nonāktu pie ikviena nodokļu maksātāja vismaz reizi gadā”, LNO uzsver, ka 2011. gadā Operas pamatdarbības vietā – Latvijas Nacionālajā operā – notikušas 233 izrādes un citi pasākumi, kurus kopumā apmeklējuši 193 788 skatītāji, savukārt 2012. gadā LNO notikušas 235 izrādes un citi pasākumi, kurus apmeklējuši 202 638 skatītāji.
“Tāpat par savu pienākumu LNO uzskata ar augstvērtīgajiem operas un baleta iestudējumiem iepazīstināt skatītājus arī ārpus Rīgas, par ko liecina viesizrādes visā Latvijā – Cēsīs, Valkā, Jēkabpilī, Madonā, Liepājā, Ventspilī un citās pilsētās,” pauž LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena.
Jau vēstīts, ceturtdienas rītā no dalības LNO svinīgajā pasākumā atteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš - prezidenta kanceleja norādīja, ka šāds lēmums pieņemts personisku iemeslu dēļ, bet tiek pieļauts, ka Bērziņš šādā veidā nolēmis protestēt pret jezgu ap Operas vadītāja amatu.
Augusta beigās tapa zināms, ka Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.
Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.
Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.
Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.
Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
