Ap Latvijas Nacionālās operas valdi saceltā ažiotāža ir atsevišķu spilgtu kultūras jomas personību kardināli dažādo viedokļu sadursme, kurā šobrīd dominē emocijas un interpretācijas, tāpēc laikā, kad “acīmredzami ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa”, nav jājauc politika ar kultūru un kultūrpolitikas procesiem, paziņojumā medijiem piektdien norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende (NA).
Viņa uzsver, ka racionālas analīzes un izvērtējuma šajās diskusijās ir maz un šajā emociju kamolā tiek aizmirsts par pašu svarīgāko.
"Aicinu laikā, kad jau acīmredzami ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa, nejaukt politiku ar kultūru un kultūrpolitikas procesiem! Pašreizējie mēģinājumi sašķelt nozari laikā, kad vēl notiek nākamā gada budžeta veidošana, var to atkal iedragāt kultūras nozari, kas tikai tagad sāk atgūties no krīzes," norāda ministre.
Viegli ir cīnīties „pret", bet apvienoties, lai cīnītos „par'', ir nesalīdzināmi grūtāk, atzīst Jaunzeme - Grende.
"Mani mērķi kultūras ministres amatā neatkarīgi no šīm izpausmēm ir un paliek nemainīgi - izvest nozari no finansiālās krīzes, panākot budžeta pieaugumu nozarei, vienlaikus pildot valdības deklarācijā Kultūras ministrijai uzdoto, veidojot spēcīgas un pasaules līmenī konkurētspējīgas institūcijas un piedāvājumu visā Latvijā. Šī ir cīņa par nozari visā valstī, nevis atsevišķu personu interesēm," atzīst ministre.
Viņa atgādina, ka jau šī gada sākumā attiecībā pret iepriekšējo gadu tika panākts valsts budžeta pieaugums kultūras nozarei par 25%.
Šobrīd šī pieauguma tendence tiek mērķtiecīgi turpināta, jaunajām politikas iniciatīvām kopā ar nozares cilvēkiem izcīnot papildus vairāk nekā 10 miljonus latu. "Ko tas nozīmē praktiski? Tas nozīmē atalgojuma pieaugumu visās kultūras institūcijās, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumu par 1,5 miljoniem latu, kā arī sengaidīto finansējuma pieaugumu atsevišķām nozarēm, kā, piemēram, kino. Pirmoreiz panākts arī būtisks finansējums reģionālajām koncertzālēm," atzīst ministre.
"Kurš ir ieinteresēts sašķelt nozari tieši tad, kad valdībā notiek cīņas par budžetu," retoriski jautā Jaunzeme - Grende, uzsverot, ka viņa ir bijusi "ministre, kura vienmēr bijusi atvērta dialogam".
Viņa norāda, ka ir izveidota un darbojas Kultūras alianse, kura arī radusies, asu diskusiju rezultātā apvienojot visu 15 kultūras nozaru organizācijas ar vairākiem tūkstošiem profesionāļu. Nu jau vairāk nekā gadu iknedēļas sanāksmēs aktuālie jautājumi tiek risināti kopā ar Kultūras aliansi un visi, kas ir vēlējušies nākt ar ministru uz konstruktīvu dialogu, šo iespēju caur aliansi ir atraduši.
"Esmu jau vairākkārt uzsvērusi un vēlos vēlreiz atgādināt, ka neplānoju kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, nedz arī vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu," atzīst Jaunzeme - Grende.
Tādēļ visu savu enerģiju un pārliecību ministre velta "šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītājam, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm. Šāda pieeja, manuprāt, ir taisnīga attieksme pret mūsu daudzveidīgo kultūrvidi".
Jau vēstīts, ka pašlaik tiek gatavota atklāta kultūras sfēras cilvēku vēstule, lai pieprasītu kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes demisiju.
Savukārt sociālajā tīklā "Facebook" radīta kustība "Grende, atkāpies". Tiesa, nule izveidotajā "Facebook" kustībā nav redzami tās atbalstītāji. Ar uzrakstu "Grende, atkāpies!" rotātu krekliņu ceturtdien, 5. septembrī, uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) ēkas 150. jubileju ieradās māksliniece Katrīna Neiburga.
Piektdienas pēcpusdienā "Facebook" kustības "Grende, atkāpies!" lapā publicēta arī fotogrāfija ar Neiburgu provokatīvajā krekliņā un informācija, kur jāierodas tiem, kuriem ir vēlme ar šādu uzrakstu apdrukāt savu kreklu.
Komentējot režisora un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītāja Alvja Hermaņa pausto viedokli, ka "kultūras ministes aktivitātes kļūst bīstamas," Ikstena savā "Facebook" profilā raksta: "Vai tad tiešām Valdis Dombrovskis nerīkosies? Mums ir kauns jau gandrīz divus gadus, un ne vien mums. Ministre, kura karo pret savām izcilībām. Ļaudis krēslos un brīvie ļaudis - protestējiet un pieprasiet Žanetes Jaunzemes - Grendes demisiju visos iespējamos veidos!"
Ceturtdienas rītā no dalības LNO svinīgajā pasākumā atteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš - prezidenta kanceleja norādīja, ka šāds lēmums pieņemts personisku iemeslu dēļ, bet tiek pieļauts, ka Bērziņš šādā veidā nolēmis protestēt pret jezgu ap Operas vadītāja amatu.Augusta beigās tapa zināms, ka Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.
Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.
KM vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.
Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.
Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
