Kā telefonsarunā ar raidījuma vadītājiem norādīja ministre, Kultūras ministrijā ir izveidota demokrātiska diskusiju platforma, kuras diskusijās ir pārstāvētas dažādu kultūras darbinieku biedrības. "Kopā strādājam gan pie kultūrpolitikas dokumentiem, gan pie finansējuma piesaistes, gan pie citiem jautājumiem," sacīja ministre un piebilda, ka "demisijas pieprasītāji nav bijuši klāt šajās diskusijās un pārējiem kolēģiem savu viedokli nav pauduši".
Pēc tam, kad "TV3" raidījuma "Nekā personīga" rīcībā nonācis auditorfirmas "Ernst&Young" ziņojums par Latvijas Nacionālās operas (LNO) veiktā funkciju audita rezultātiem, kas liecina, ka Jaunzemei-Grendei neesot taisnība, sakot, ka LNO ir slikti pārvaldīta, jautāta, kādēļ auditorfirmas veiktā funkciju audita rezultāti ir noslepenoti, ministre norādīja, ka tā ir bijusi "Ernst&Young" prasība. Tāpat ministre nepiekrīt, ka no viņas puses nav ņemti vērā kunkursa komisijas ieteikumi par LNO valdi. Viņa norāda, ka darījusi visu, kas teikts funkciju auditā un atgādināja, ka konkursa rīkošanu par operas valdi pieprasa likums.
Tāpat Jaunzeme – Grende pauda viedokli, ka joprojām ir pārliecināta, ka līdzšinējais operas vadītājs Andrejs Žagars nevar būt operas valdē, jo "viņš ilgu laiku nav uz vietas Latvijā". "Arī uz četru pretendentu sarunu Kultūras ministrijā Žagars neieradās, jo atpūtās Santorini," teica ministre.
Tikmēr viens no kustības "Grende, atkāpies" atbalstītājiem advokāts Aldis Gobzems pirmdien no rīta plašsaziņas līdzekļiem nosūtījis paziņojumu, kurā apgalvo: "Šorīt intervijā LTV kultūras ministre neteica patiesību".
"Konfidencialitātes atruna nozīmējot vien to, ka "Ernst&Young" nedrīkst izpaust informāciju, bet Kultūras ministrija to drīkst darīt," šorīt kustības pārstāvim advokātam Aldim Gobzemam apstiprinājis starptautiskās auditoru kompānijas "Ernst&Young" pārstāvis telefoniski.
Šis nosacījums ir iekļauts auditā un attiecas tikai un vienīgi uz "Ernst&Young", pavēstīja Gobzems.
Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka patlaban ir nevietā runas par kultūras ministres nomaiņu. It īpaši patlaban, kad 2014.gada budžetā ministre un Nacionālā apvienība kultūrai izcīnījusi papildus vairāk nekā 10 miljonus latu, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda NA pārstāvji.
"Gan ministres līdzšinējās darbības laikā paveiktie, gan uzsāktie darbi ir daudz nozīmīgāki par diskusijām, kuras kultūrvidē raisījusi vienas Kultūras ministrijas pārraudzībā esošas kapitālsabiedrības valdes izveidošana. Nacionālā apvienība uzskata – ja likumdevējs ir noteicis, ka ministrs uzņemas pilnu atbildību gan par Latvijas Nacionālās operas vadību, gan tās darbu, nav pamata apšaubīt nozares vadītāja lēmumu.
Nacionālā apvienība Kultūras ministrijas vadību pārņēma stagnējošas finanšu krīzes apstākļos. Nozares finansējuma samazinājums bija visdramatiskākais – kultūrai taupības nolūkos tika atņemti vairāk nekā 50% finansējuma. 2013.gada sākumā attiecībā pret 2012.gadu Jaunzeme-Grende panākusi finansējuma palielinājumu kultūrai par 25 %, 2014.gada budžetā šis pieaugums tiek mērķtiecīgi turpināts. Tas ļāvis paaugstināt algas mūzikas un mākslas skolu pedagogiem, atjaunot mērķdotācijas Dziesmu un deju svētkiem, beidzot uzsākt arī kultūras flagmaņu – Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas procesu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, piešķirt papildu finansējumu literatūras nozarei u.c. Šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība.
2014.gada budžetā plānotais pieaugums nozīmē atalgojuma pieaugumu visās kultūras institūcijās, iespēju arī nākamgad būtiski palielināt Valsts Kultūrkapitāla fondā pieejamo finansējumu, kā arī sengaidīto finansējuma pieaugumu nozarēm, kuras finansējuma samazinājums krīzē skāra visvairāk, piemēram, kino.
Ministre mērķtiecīgi veic nozares saliedēšanu un sociālo partneru iesaisti lēmumu izstrādes procesā. Tieši Jaunzeme-Grende aktualizēja regulāru sadarbību ar Kultūras aliansi. Kā Kultūras ministrijas un nozares sadarbības redzamākie panākumi - Nacionālajā attīstības plānā kultūrai iezīmēts finansējums, kas ļaus īstenot vairāku sabiedrībai nozīmīgu kultūras būvju un iniciatīvu uzsākšanu, izstrādāts kultūrpolitikas dokuments "Radošās Latvija" u.c.
Augstu sabiedrības novērtējumu izpelnījās nupat aizvadītie XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kuros piedalījās rekordliels dalībnieku, kā arī ārvalstīs dzīvojošo latviešu kopienu un mazākumtautību kopienu skaits. Oktobrī pirmoreiz notiks īpaša svētku izvērtēšanas konference.
Nacionālā apvienība vēlas atgādināt, ka valstī samilzušas daudzas problēmas – medicīnas, izglītības darbinieku protesti un pensionāru streiki, imigrācijas politikas jautājumi. Tāpēc aicinām koalīcijas partnerus un citus politiskos spēkus tos aktīvi risināt," vēsta NA pārstāvji.
Jau vēstīts, ka interneta vidē ir tapusi kustība "Grende, atkāpies!". Pašlaik interneta vietnē "Ipetitions.com" aicinājumu NA izvirzīt citu kultūras ministra amata kandidātu parakstījuši vairāk nekā 300 cilvēku, tostarp kultūras nozaru pārstāvji – operdziedātāji, literāti, aktieri, režisori un citi.
Kustība "Grende, atkāpies" izveidojusies, reaģējot uz samilstošo konfliktu saistībā ar konkursu par Latvijas Nacionālās operas valdi, kura iznākumā ārpus jaunās valdes tika atstāts pašreizējais operas direktors Andrejs Žagars, bet konkursā par uzvarētāju atzītais komponists Artūrs Maskats atteicās ieņemt operas valdes priekšsēdētāja amatu.
Jaunzeme-Grende skandālu ap Latvijas Nacionālās operas valdi uzskata par "Žagara ālēšanos" un paziņojusi, ka izveidojusies situācija tikai apliecina, ka līdzšinējam operas direktoram nav jābūt valdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
