Situācija ar konfliktu kultūras nozarē ir muļķīga, un tā diskreditē valsti, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Taujāts, kura no konfliktējošajām pusēm uzvedas muļķīgi, Valsts prezidents uzsvēra, ka neredz saprātīgumu no abām pusēm. "Tas ir jāizrunā cilvēcīgi un laicīgi, līdz ar to jāatrod risinājums," sacīja Bērziņš, atgādinot, ka nākamā gada 1.janvārī Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Prezidents uzskata, ka konfliktu, visticamāk, izraisījusi cilvēciska nesaprašanās, kura nebūtu jārisina publiski. Prezidents uzskata: ja konfliktu nevar atrisināt ministrs, tad jautājuma risināšanā jāiesaistās valdībai.
Bērziņš arī kopumā valdībai veltīja kritiskus vārdus, bilstot, ka valdība jau tagad strādā priekšvēlēšanu gaisotnē. Te prezidents saskata sistēmisku problēmu un ar savu risinājumu valsts pārvaldības pilnveidošanai, palielinot premjera un viņa partijas atbildību, solīja nākt klajā jau šonedēļ.
Jau vēstīts, ka iepriekš Valsts prezidents Andris Bērziņš atteicās no dalības LNO svinīgajā pasākumā. Tobrīd prezidenta kanceleja norādīja, ka šāds lēmums pieņemts personisku iemeslu dēļ, bet tiek pieļauts, ka Bērziņš šādā veidā nolēmis protestēt pret jezgu ap Operas vadītāja amatu.
Augusta beigās tapa zināms, ka Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.
Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.
Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.
Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.
Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.
Pēc šī ministres lēmuma izskanējušas prasības pēc viņas demisijas. Pati Jaunzeme-Grende norāda, ka prasībai par demisiju neredz nevienu pamatotu argumentu. Līdzīgu viedokli paudusi arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.