'Vienotības' valde sākas ar apņemšanos prasīt Jaunzemes-Grendes atkāpšanos  (209)

Premjers Valdis Dombrovskis (V) vakar uzklausīja Jaunzemes-Grendes argumentus par to, kāpēc un kā viņa atbrīvojusi no amata Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoru Andreju Žagaru, bet šorīt situācija tiek pārrunāta "Vienotības" valdes sēdē.

Lēmumu saistībā ar Jaunzemes-Grendes turpmāko darbību valdībā Dombrovskis gan nepaziņos uzreiz pēc valdes sēdes beigām, bet plkst.11.30 sasauktā preses konferencē Ministru kabineta ēkā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, ja tiks pieprasīta Jaunzemes-Grendes demisija, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ar lēmumu par turpmāko rīcību nesteigsies un šo jautājumu varētu pārrunāt pirmdien.

Jau ziņots, ka Dombrovskis ministri vakar bija izsaucis pie sevis, lai viņa sniegtu paskaidrojumus par savu rīcību saistībā ar izmaiņām LNO vadībā un tās līdzšinējā direktora Žagara atbrīvošanu no amata.

Tikšanās laikā no premjera puses neesot izskanējis aicinājums atkāpties no amata, un arī pati ministre medijiem paziņoja, ka ir gatava strādāt līdz valdības pēdējai dienai.

Jaunzeme-Grende uzskata, ka viņas pusē ir lielākā daļa kultūras nozari pārstāvošo un tikai neliela daļa vēlas viņas demisiju. Viņa ir pārliecināta, ka ar savu palikšanu amatā nenodara kaitējumu kultūras nozarei.

"Mēs cīnāmies par svarīgām lietām. Mēs esam cīnītāji," uzsvēra politiķe. Vienlaikus gan viņa atzina, ka ir grūti izturēt emocionālos uzbrukumus, kas viņai pēdējā laikā esot veltīti.

 Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 63.pantu. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ministre jaunajai valdei ļāvusi piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Pēc kultūras ministres lēmuma par atcelšanu Žagars un viņa padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats nolēmuši vērsties pie juristiem, lai izvērtētu visas šī lēmuma detaļas. Žagars arī apliecināja, ka vērsīsies tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī par melīgas informācijas paušanu.

Jau ziņots, ka augusta beigās Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.

Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.

Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.

Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.

Pēc šī ministres lēmuma izskanējušas prasības pēc viņas demisijas. Pati Jaunzeme-Grende norāda, ka demisijas prasība nav argumentēta. Viņai atbalstu izteikusi arī Nacionālā apvienība un Latvijas Mākslas augstskolu apvienība.

11. septembrī ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu Žagars tika atbrīvots no amata un ministre izveidoja jaunu operas valdi triju valdes locekļu sastāvā. 

Savukārt Žagars ir nolēmis vērsties tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī apstrīdēt atlaišanas lēmuma tiesiskumu.