„NA jāsaprot, ka hunveibinu metodes neiederas 21. gadsimta Eiropā. Ja Žagars ir slikts vadītājs, tad viņš jānomaina ar civilizētām metodēm un ievērojot labas pārvaldības procedūras.
Pretējā gadījumā Latvija var nokļūt Ungārijas situācijā, kur jau otro gadu nacionālie radikāļi veic tīrīšanas kultūras iestādēs, vadoties no ideoloģiskiem apsvērumiem, jeb kā 1949. gadā to sauca – cīņu pret kosmopolītiem. Ungārija šobrīd nonākusi starptautiskajā izolācijā.
To boikotē visi pasaules mākslinieki. 2014. gadā Rīga varētu nokļūt pazemojošā situācijā. To nevaram pieļaut. Nākamajam ministram būs sarežģīts uzdevums – izskaidrot pārējai pasaulei, kāpēc Latvijas Nacionālās operas vadība uzticēta piensaimniecības speciālistei. Nebūs viegli.”
Jau ziņots, ka augusta beigās Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.
Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.
Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.
Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.
Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.
Pēc šī ministres lēmuma izskanējušas prasības pēc viņas demisijas. Pati Jaunzeme-Grende norāda, ka demisijas prasība nav argumentēta. Viņai atbalstu izteikusi arī Nacionālā apvienība un Latvijas Mākslas augstskolu apvienība.
11. septembrī ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu Žagars tika atbrīvots no amata un ministre izveidoja jaunu operas valdi triju valdes locekļu sastāvā. Savukārt Žagars ir nolēmis vērsties tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī apstrīdēt atlaišanas lēmuma tiesiskumu.
Piektdien, 13. septembrī, premjers pieprasīja kultūras ministres demisiju un aicināja Nacionālo apvienību (NA) deleģēt citu kandidātu kultūras ministra amatam. Pagaidām par kultūras ministres pienākumu izpildītāju premjers iecēlis citu NA pārstāvi valdībā – tieslietu ministru Jāni Bordānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!