Kā tajos redzams, šis pusotru mēnesi ilgušais konflikts ir tikai turpinājums jau ilgākām nesaskaņām starp ministri un operas nu jau bijušo direktoru Andreju Žagaru. Turklāt, iespējams, arī sekas dažādiem tā pavērsieniem, piemēram, aktīvajam Žagara atbalstam no kultūras nozaru pārstāvjiem - ir meklējamas pavisam citos, ar operu nesaistītos ministres konfliktos.
Operas konflikts velkas gadiem
Kā liecina ziņu arhīvi, jau 2011.gada nogalē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende konkursa komisijas lēmumu, ar kuru Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatam tik virzīts līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars, atlika, ņemot vērā, ka viņas rīcībā nonākusi informācija, kas liecina par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām LNO.
Arī toreiz operas mākslinieki pauda sašutumu par Žagara neapstiprināšanu LNO vadītāja amatā un, gluži kā pašlaik, arī 2011. gadā Rīgas mērs Nils Ušakovs izteica bažas, ka Žagara neapstiprināšanai varētu būt politiski motīvi.
Toreiz gan konflikts atrisinājās mierīgi - 30.decembrī Jaunzeme - Grende nāca klajā ar paziņojumu, ka tomēr apsver iespēju slēgt līgumu ar līdzšinējo operas vadītāju Žagaru, bet 10. janvārī kultūras ministre ar viņu parakstīja darba līgumu..
2012. gada marta sākumā Žagars pavēstīja, ka jaunajā operas valdē sevi redz vadītāja lomā, bet, tuvojoties paredzētajai KM pasūtītā audita rezultātu paziņošanai, Žagars atklāja, ka opera visus parādus ir nomaksājusi, tomēr, lai nākamajos gados varētu sasniegt mākslinieciskās ieceres, būs nepieciešams pusmiljons latu vairāk. Vēlāk sabiedrību pāršalca ziņa, ka valdība LNO papildus naudu šā gada darbības nodrošināšanai piešķīrusi ar nosacījumu, ka gadījumā, ja opera atkārtoti prasīs naudu, tad jālemj par valdes nomaiņu.
Nedēļu vēlāk valdība operai piešķīra lielāku naudas summu, nekā tika minēts iepriekš - 650 tūkstošus latu šā gada valsts budžeta grozījumos operai piešķirti saimnieciskās darbības stabilizēšanai un tikpat liela summa operas skatuves iekārtu un tehnikas uzlabošanai.
Pēc laba laika LNO paziņoja, ka ir neizpratnē par KM pārstāvju sniegto skaidrojumu par operas valdes paplašināšanas mērķi, operu pielīdzinot ražošanas uzņēmumam. Īpašu niknumu bija izraisījis KM pārstāvja Edgara Puriņa izteikums, kuros viņš operas pārvaldīšanu salīdzinājis ar zeķu fabriku.Pērn sabiedrību sasniedza ziņas par vēl vienu skandālu LNO - streiku pieteica LNO kora arodbiedrība, jo 2009.gada augustā, ievērojot finansiālo situāciju valstī, LNO arodbiedrība piekrita administrācijas lūgumam samazināt kora māksliniekiem slodzi, nosakot nepilna darba laiku - 34 stundas nedēļā un attiecīgi par 15% samazinot atalgojumu. Taču LNO kora arodbiedrības pārstāvji uzsvēra, ka faktiski darba slodze netika samazināta, bet atsevišķiem kora māksliniekiem tā pat pieauga. Tika pat izziņots streiks, taču Rīgas centra rajona tiesa lēma, ka LNO koristi nedrīkstēs streikot.
Zvidriņas lieta
Operas finanšu dēļ pēc Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes - Grendes iniciatīvas savulaik tika ierosināta disciplinārlieta arī pret bijušo Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu .
Tās izmeklēšanas komisija konstatēja: viņa nav nodrošinājusi, lai LNO sniegtā informācija par tās finanšu situāciju tiktu pietiekami analizēta un valsts sekretāram kā valsts kapitāla daļu turētājam būtu pieejama pilnīga informācija, kas ļautu laikus īstenot kapitāldaļu turētāja pārstāvja pilnvaras atbilstoši Latvijas Nacionālās operas likumam.
Zvidriņa kā kapitāla daļu turētāja pārstāve nav nodrošinājusi turpmākas darbības, lai tiktu novērstas operas gada pārskatā par 2010.gadu konstatētās problēmas, jo 2011.gada pārskatā norādītas tieši tās pašas problēmas.
Pērn pavasarī viņa pārgāja strādāt uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kur ieņem vadītājas amatu.
Šā gada septembrī pēc ilgtošiem tiesas procesiem Administratīvā rajona tiesa gan atcēla Solvitai Zvidriņai 2012.gada pavasarī piemēroto disciplinārsodu – rājienu.
Neuzticība izteikta arī padomniekiem
Operas konflikts gan nav bijis gluži pats skaļākais, un aicinājumi Jaunzemei-Grendei demisionēt izskanējuši arī agrāk. Jau pērn pēc tam, kad nopietni saasinājās kultūras nozares pārstāvju attiecības ar ministri, kurai tika pārmests komunikācijas trūkums un nepietiekama iedziļināšanās nozares problēmās, viņai radās domstarpības ar saviem padomniekiem, bijušajiem kultūras ministriem Sarmīti Ēlerti (V) un Intu Dālderi (V).
Rezultātā, lai uzlabotu komunikāciju un attiecības ar nozares darbiniekiem, Jaunzeme-Grende nolēma atlaist savu biroja vadītāju Bolēvicu un preses sekretāri Bērziņu, kā arī padomniekus Sarmīti Ēlerti un Intu Dālderi. Ministre arī nolēma uz laiku nepieņemt darbā jaunus biroja darbiniekus.
Vēlāk gan intervijā aģentūrai LETA Jaunzeme-Grende skaidroja, ka ar padomniekiem bijis konflikts par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma modeli. "Kad mēs sākām darbu pie 2013.gada valsts budžeta projekta, es ļoti pragmatiski vērtēju, uz kādiem līdzekļiem kultūras nozare var cerēt, kādi mērķi ir sasniedzami," pastāstīja Jaunzeme-Grende.
Ministrei un padomniekiem par to izveidojušies atšķirīgi viedokļi. Ēlertei un Dālderim bijusi pārliecība, ka ir jāatjauno VKKF finansēšana no akcīzes nodokļa, kaut arī viņu pašu "Vienotības" premjers un finanšu ministrs teica, ka patlaban tas nav iespējams. Ministre uzskatījusi, ka vispirms ir jāizveido VKKF stratēģija, jāsaprot, kādu finansējumu no valsts budžeta VKKF var iegūt.
"Šo domāšanas atšķirību dēļ es izteicu neuzticību saviem padomniekiem Ēlertei un Dālderim. Uzskatu, ka mēs nevaram kopā strādāt, ja mums nav vienota viedokļa par to, kā notiek attīstība. Ja nevar sastrādāties, lai sasniegtu mērķi, darbinieki ir jāmaina," uzsvēra kultūras ministre.
Neapmierinātie kino ļaudis
Daži ministres konflikti šobrīd ir jau noklusuši, taču tāpēc tie ir ne mazāk būtiski.
2012. gada martā Rīgas starptautiskā kinofestivāla "Arsenāls" rīkotāji pavēstīja, ka pēc vairāk nekā 20 gadu darbības nolēmuši pārtraukt tā rīkošanu, jo tā arī nav izdevies iegūt finanšu atbalstu no valsts festivāla sarīkošanai.
Starptautiskā kino centra direktore Šarlote Līduma toreiz ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka gadījumā, "ja Valsts kultūrkapitāla fonds atbild, ka "Arsenāls" nav valstiski nozīmīgs pasākums, un KM savos gaiteņos ir iestrēdzinājusi gadiem eksistējušu trīspusējo līgumu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi, tad šīm kultūras institūcijām tas nešķiet atbalstāms pasākums. Tas jau ir ļoti vienkārši - bez naudas jau neko nevar uztaisīt".
Vēlāk kļuva zināms, ka VKKF mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi pasākumi" atbalstu nav guvis ne vien kinofestivāls "Arsenāls", bet arī tādi pasākumi kā Siguldas opermūzikas svētki, Baltijas baleta festivāls, "Spēlmaņu nakts" un "Baltijas pērle". Vēlāk, eļļu ugunij pielēja Kultūras ministrijas atbalsts atsevišķiem ministres partijas biedru kūrētiem filmu projektiem. Pērnā gada novembrī filmu nozares pārstāvji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām pauda sašutumu par 2013.gada valsts budžetā piešķirtajiem 25 tūkstošiem latu konkrēta komersanta filmas projekta "Dvēseļu putenis" attīstībai, ko bija iesniegusi Nacionālā apvienība. Jau 2012.gada budžeta grozījumos pēc šīs pašas partijas deputāta Imanta Parādnieka pieprasījuma tika piešķirti 12 tūkstoši latu filmas projekta "Zīmogs sarkanā vaskā" attīstībai.
Kino ļaudis uzsvēra, ka, atbalstot kādu konkrētu filmas projektu, Saeima ir radījusi pamatu aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām un pamatotām šaubām par atbilstošās ministrijas profesionalitāti.
Savukārt šā gada pavasarī ministre sašutumu no kino ļaudīm izpelnījās paziņojot, ka neesot no kultūras cilvēkiem līdz šim dzirdējusi, kas ir Berlīnes festivāls. Vēlāk, jau pēc festivāla gan viņa piedalījās Filmu padomes sēdē, kurā pasniedza Kultūras ministrijas atzinības rakstus divu Berlīnes 63.Starptautiskajā festivālā apbalvoto latviešu filmu režisoriem un producentiem par spilgtu radošo devumu un pārliecinošiem panākumiem Latvijas kultūras popularizēšanā pasaulē
Literāti kļūst pikti
Kā var nojaust no ziņu virsrakstiem, tad tieši pērnā gada pavasaris ministrei bijis aktīvākais kašķešanās periods. Piemēram, maijā arī rakstnieki izteica bažas par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes izpratni par nozari un viņas atbilstību amatam, toreiz informēja literāte Nora Ikstena, kura patlaban ir arī aktīva Žagara atbalstītāja.
Kamēr Kultūras alianses pārstāvji gaidīja ministri uz tikšanos, Jaunzeme - Grende slimoja, bet sabiedrība un skandālā iesaistītās puses tikmēr ar viedokļiem neskopojās - par šo jezgu izteicās gan politiķi, gan literāti, gan politologi un sociologi.
Piemēram, rakstniecei Dacei Rukšānei literātu un ministres tikšanās atgādināja 1986.gada sarunu skolas direktora kabinetā, bet valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja - "ja kultūras ministrei neizdosies atrast kopīgu valodu ar nozares pārstāvjiem, tad viņai ir jāizdara secinājumi".
Par spīti saasinātajām attiecībām ar nozares profesionāļiem, ministre pavēstīja, ka demisionēt neplāno, jo jūtas "apgāzta ar atbalstu" un nedaudz vēlāk atzina kļūdas komunikācijā ar kultūras nozares pārstāvjiem un aicināja veidot kopīgu memorandu, pēc kā kultūras nozares profesionāļu un Jaunzeme - Grende apņēmās sadarboties kultūrpolitikas plānošanā, bet kritiku, ko saņēma no bijušajiem padomniekiem, ministre skaidroja ar personisku aizvainojumu un bijušo padomnieku Dālderi atvainoties par nepiedienīgu rīcību.
Konflikts pat ar savējiem
Jau pirms gandrīz diviem gadiem Žaneta Jaunzeme-Grende paziņoja, ka starptautiskais jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis" ir labs radošās industrijas piemērs, kura vērtēšana notiek pēc ekonomiskās ietekmes bilances, saceļot vien mērenu vētru nacionāli domājošu ļaužu vidū, kas ātri vien pierima.
Tomēr šogad 12.jūnijā, pēc ministres dalības Krievijas dienai veltītā pasākumā Jūrmalā, kuru rīkoja Krievijas vēstniecība Latvijā, viņa saņēma bargu kritiku no vairākiem Nacionālās apvienības (NA) biedriem.
Lai gan pati ministre skaidroja, ka Krievijas dienai par godu veltīto pasākumu Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova rezidencē apmeklējusi, ņemot vērā Latvijas un Krievijas sadarbību kultūras jomā.
Portāls "pietiek.com" dažas dienas pēc šī pasākuma publicēja nopludinātu NA biedru e-pasta saraksti, kas atklāj vairāku partijas biedru neizpratni un neapmierinātību ar Jaunzemes-Grendes dalību šajā pasākumā. Piemēram, partijas biedrs Aleksandrs Kiršteins izteicies – "ja ministre pirms pāris gadiem aicināja valdību veidot ar SC, kāpēc gan lai atteiktos no krievu kaviāra?". Guntis Šīrants izteicis nožēlu, ka kultūras ministre "atkal izceļas un atkal ar partijai neglaimojošām lietām".
Savukārt partijas biedre Dace Kalniņa izteikusies: "Godīgi sakot, pārskatot galeriju cerībā neieraudzīt kādu mūsējo seju, pārsteigums bija nepatīkams. Jo pārējā kompānija tur ir tāda, ka gribas pārmest krustu un trīsreiz pārspļaut pār plecu". NA biedrs Severīns Dūms sarakstē izteicies – "viņas [kultūras ministres] dalība okupantu pasākumā 14.jūnija priekšvakarā ir absolūti nepieņemama un nosodāma. (..) Kultūras cilvēku acīs viņas autoritāte ir nulle."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!