Iznācis žurnāla 'Arterritory Sarunas' otrais numurs  (1)

Šī gada laikā portāla žurnālisti klātienē tikušies un sarunājušies ar virkni mākslinieku, kuratoru, kritiķu un kolekcionāru, kuru vārdi ir intriģējoši un zīmīgi gan Baltijas, Skandināvijas un Krievijas teritorijā, gan pasaules mākslas un kultūras ainā kopumā.

Izdevumā var lasīt intervijas ar tādām spilgtām mūsdienu kultūras personībām kā flāmu mākslinieku Janu Fabru, kurš strādā gan vizuālās mākslas, gan teātra, dejas, performanču un operas teritorijās, vienu no pazīstamākajām somu māksliniecēm, pionieri somu videomākslā Eiju Līsu Ahtilu, dāņu stārhitektu Bjarki Ingelsu, kurš "vainojams" pie tā, ka ikoniskā skulptūra "Mazā nāriņa" uz laiku tika izvesta uz Ķīnu, kur Expo 2010 ietvaros prezentēja Dāniju klātienē; pasaulslaveno mākslas kuratoru Hansu Ulrihu Obristu, kura vārds mākslas aprindās komentārus neprasa, Berlīnes galeristu Mihaelu Fuksu, beļģu gleznotāju Liku Tijmansu, igauņu mākslinieku Raulu Kurvicu, arhitektu Pjēru Vitorio Aureli, galerijas "Marlborough Contemporary" vadītāju Endrū Rentonu, kurš ir izveidojis dažas no visievērojamākajām mūsdienu mākslas kolekcijām Eiropā, čehu skulptoru - šovmeni Deividu Černiju, kurš pirmoreiz starptautisku publicitāti izpelnījās 1991. gadā, pārkrāsojot Prāgā izstādīto padomju tanku rozā krāsā, Viļņas Laikmetīgās mākslas centra vadītāju Ķēstuti Kuizinu, Valsts Laikmetīgās mākslas centra Maskavā māksliniecisko vadītāju Leonīdu Bažānovu, dāņu mākslinieku Ingaru Dragsetu, vienas no nozīmīgākajām laikmetīgās mākslas privātkolekcijām Eiropā īpašnieku – kolekcionāru Tomasu Olbrihtu, kā arī latviešu mākslinieci Maiju Kurševu un diriģentu Andri Pogu.

"Kas ir intervija? Saskarsmes mirklis starp diviem cilvēkiem, kas, iespējams, nekad viens otru dzīvajā nav redzējuši. Parasti, lai atvērtos un sāktu runāt, vajadzīgas stundas, dienas, nedēļas, līdz pierodam viens pie otra un sākam uzticēties. Bet te viss notiek neiedomājami paātrinātā tempā: iespējams – rokasspiediens, pāris smaidu, viens divi jautājumi, kas uz lietu nemaz neattiecas. 

Un pēc tam sākas: "Kāpēc jūsu projektā viss ir tieši tā un ne citādi?", "Vai jums ir zināmas universālas atbildes?", "Kādēļ jūs visu to darāt?". Mākslinieku vārdi zināmā mērā kļūst par viņu darbu un mākslas turpinājumu, kam jāatbilst mākslas darbu idejas un tēla līmenim. Mūsuprāt, šis izdevums varētu būt aizraujoša lasāmviela ikvienam, kuru interesē mūsdienu kultūras aina, un vienlaikus arī "obligātā literatūra" katram humanitārās jomas studentam," uzskata izdevuma veidotāji.

"Arterritory sarunas" izdotas kā trīs atsevišķi izdevumi latviešu, angļu un krievu valodā. Izdevumu vizuālo tēlu radījusi "Tundra" un mākslinieks Kirils Kirasirovs, kas pazīstams kā viens no spilgtākajiem grafiskā dizaina pārstāvjiem Latvijā. "Arterritory sarunas" saturiskā formāta veidotāji ir portāla radošā komanda, bet izdevumu koncepta autores ir "Arterritory.com" direktore Una Meistere un radošā direktore Daiga Rudzāte.

"Arterritory sarunas #2" tiks izplatītas bez maksas izglītības iestādēs, kafejnīcās, mākslas galerijās, muzejos – gan Latvijā, gan Baltijā. Izdevumu skaits ir ierobežots, tālab nepalaidiet garām iespēju kļūt par eksemplāra īpašnieku. Detalizētāka informācija par vietām, kur Rīgā atrodamas "Arterritory sarunas", rodama "Arterritory.com" "Facebook" vietnē.

"Arterritory sarunas" ir gadskārtējs izdevums, žurnāla trešais numurs klajā nāks 2014. gada rudenī.