Jau rakstīts, ka konkurss par kapavietas izveidi Carnikavas kapos rīkots jau 1984. gadā, un tajā uzvarēja arhitektes Ingunas Rībenas iecere, kas valsts iekārtas maiņu un finansiālu grūtību dēļ tā arī netika īstenota.
Patlaban Carnikavas novada dome ir apņēmusies beidzot sakārtot Vācieša un viņa sievas Ludmilas Azarovas atdusas vietu, realizējot 30 gadus loloto ieceri. Darba tēlnieks - Gļebs Panteļejevs.
Ojāra Vācieša atdusas vietas dizaina pamatā ir dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika.
„Akmenī paradoksālā kārtā atspoguļojas dziļākais – Vācietis, rakstīdams par debesu dzīlēm un augstākajām vērtībām, alka pēc zemes vērtībām, Azarova, turēdamās pie mīļās zemes, iemiesoja sevī zvaigžņu vertikāli.
Vācieša piemiņas daļa divpiemiņas zīmē arhitektes iemiesota četrstūrveida melnā pamatnē (zemes daļa, dzejas sakņu stabilitātes daļa).
Azarovas daļa iemiesota baltā lodē – sievišķajā debesu simbolā. Debesis un zeme ir kopā un dod nojausmu mums par dzejas un dzīves divējādo dievišķo dabu – bez debesīm nav zemes, bez zemes debesis ir tukšas,” par pieminekļa ieceri raksta literatūrzinātniece Janīna Kursīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
