Skola gandrīz 200 gadus
Aptuveni divus gadus ilgušajos atjaunošanas darbos galvaspilsētas lielākā vienstāva koka ēka (neskaitot baznīcas) atbrīvojusies no balstiem, kas to noturējušas stateniski, atguvusi reiz ugunsnelaimē zaudēto bēniņstāva apjomu, kā arī tumšu pažobeļu vietā var lepoties ar jaunām darba telpām.
"Vēl jāmēbelē, molberti jāiepērk... Domājam tā pa īstam tik pavasarī te ienākt," stāsta Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas direktors Alvis Līdaks, kura pārziņā ir arī šī ēka, "ja neskaita pāris Pirmā pasaules kara gadus, kad tajā ierīkota lazarete, skola te bijusi vienmēr."
1789. gadā Rīgā tagadējā Gogoļa ielā dibināta pirmā ģimnāzija jeb "Katharinenschule", kas nosaukta Krievijas carienes Katrīnas II vārdā, bet 1820. gadā mācību iestādes vajadzībām uzbūvēta šī ēka. Ir versijas, ka tā sākotnēji bijusi tikai meiteņu skola, tomēr Līdaks norāda, ka vairākas liecības tomēr apstiprina, ka tā jau no pašiem pirmsākumiem bijusi ģimnāzija gan puišiem, gan meitenēm.
Vēlāk šajā ēkā bijuši skolotāju semināri, bet jau kopš pirmajiem neatkarīgās Latvijas gadiem šajā namā ar nelieliem pārtraukumiem un dažādiem nosaukumiem mājo skola ar mākslas novirzienu, kurai padomju laikā pielipa iesauka "lietišķie". Vienīgā pauze bijusi pēckara gados, kad Lāčplēša ielā 55 ielikti "rozīši" – līdz tam pāri ielai mitusī rūpnieka un mecenāta Eduarda Rozīša izveidotā skola viņa krāsu rūpnīcas strādnieku bērniem. Paša fabrikanta dzīve esot aprāvusies izsūtījumā Sibīrijā.
Malkas apkure bija un paliks
Pirms diviem gadiem, sākot renovāciju, daļēji nojaukti klasicisma stilā celtās ēkas bēniņi, bet atlikušais ēkas karkass uz domkratiem pacelts gaisā, lai no jauna nostiprinātu gandrīz divsimt gadu laikā izdrupušos ēkas pamatus. Vēl tagad "Google maps" neskaidrajos satelītuzņēmumos celtne redzama bez jumta.
Pēcāk tā atkal nolaista uz jaunajiem pamatiem un kā no spēļu klucīšiem salikta kopā. Vienīgais ēkas sienu siltinājums ir pildījums starp baļķiem, taču nekāds reģipsis vai cits klājums un pat krāsojums uz sienām nav plānots. Kā skaidro renovācijas projekta vadītāja arhitekte Zaiga Gaile, sienas arī paliks plikas, lai bērniem raisās fantāzija.
Būvnieki smejas, ka "Rīgas siltums" arī bijis sarūgtināts, kad atteikta centrālās apkures pieslēgšana. "Mums te vienmēr bijusi malkas apkure un tā arī paliks, ar to šai ēkai pilnīgi pietiek," skaidro skolas direktors. Skolnieki gan jau sen malku nenes, siltuma gādāšanai tiek algots kuriķis.
Degusi divreiz
Jau vairākas desmitgades lielās koka ēkas vienā galā tradicionālais trijslīpu jumts bija "saplacināts". Šī rēta skolas iemītniekiem atgādināja par 1978. gada ugunsgrēku, kurā nams zaudēja vienu bēniņu spārnu (skatīt bildēs pirms renovācijas). Tiesa, tagad jumts ne tikai atjaunots, bet vēl paplašināts, izveidojot divslīpu jumtu ar plašiem jumta logiem, kurus gan no ielas nevar redzēt.
Pārmaiņas piedzīvojis arī viss pārējais bēniņstāvs, kļūstot par pilnvērtīgu otro stāvu. Tur, kur agrāk pa tumsu no kāpnēm skolotāji dažādos laikos taustījušies uz saviem dzīvoklīšiem vai skolotāju istabu, tagad iekārtotas vairākas plašas zāles. Savukārt virs agrākajām skolotāju istabām izbūvēta pat neliela trešā stāva telpa.
"Zaigas Gailes biroja" arhitekts Ingmārs Atavs norāda, ka arī otrā bēniņstāvu galā renovācijas laikā atklājušies nomelnējuši baļķi, kas liecina, ka ēkā arī agrāk bijis ugunsgrēks. Tā kā pirms renovācijas ēkas spāres turējušās uz skārda, nevis otrādi, bet ēkā viscaur bija izvietotas stutes, tad no bēniņstāva konstrukcijām oriģinālas detaļas ir saglabātas mazāk.
Lai gan liela daļa sienas baļķu ir vecie, starp tiem tagad labi izšķirami arī jaunie. Tāpat bijuši jāmaina visi izpuvušie starpstāvu pārsegumi, un no tā saucamajiem koka krāģiem, kas balsta jumtu, arī saglabāts tikai viens.
Pagalmā Benjamiņu tējas namiņš
Aptuveni 650 000 latu vērtā ēkas renovācija ir Rīgas mērogiem liels projekts. Tomēr arī tas ir tikai daļa no šajā adresē veicamajiem darbiem.
Pagalmā agrāk jau atvests un Gailes vadībā atjaunots neogotiskajā stilā celtais tējas namiņš no Benjamiņu nama Elizabetes ielā. Savu kārtu vēl gaida ievērojamā arhitekta Alekseja Kizelbaša projektētā mūra ēka, kas piebūvēta lielā koka nama galā. Tāpat nākotnē būtu nepieciešams atjaunot arī pagalmā esošo saimniecības ēku, kurā arī reiz bijuši skolotāju dzīvokļi.
"Mums jau ir arī ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 139, bet mēs vienmēr būsim saspiesti," stāsta skolas direktors Līdaks, "arī viens mākslinieks var strādāt gan mazā darbnīcā, gan lielā ēkā, un viņam vienmēr būs par maz telpas." Salīdzinājumam - šajā ēkā mācās aptuveni simts jauniešu, kuri te apgūst četras profesionālās vidējās izglītības programmas – metāla, keramikas un koka izstrādājumu dizainu, kā arī formas dizainu jeb tēlniecību.
Papildus informāciju lasi pie fotogrāfijām:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
