Gada notikumi kultūrā - sasniegumi, skandāli, būves un sēras  (27)

Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz svarīgākajiem notikumiem kultūrā 2013. gadā:

Kā jau Dziesmu svētku gadam pienākas, tas sākās un beidzās ar domām par gaidāmajiem un atmiņām par pagājušajiem svētkiem. "Dziesmu un deju svētki ir mūsu grandiozākais mākslas darbs, dārgums, kas pieder mums visiem un kam visi esam piederīgi," atklājot XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Šogad svētkos kopumā piedalījās 40 600 dalībnieki. Jaunākajai pieteiktajai dalībniecei Elīnai bija tikai seši mēneši, bet vecākais svētku dalībnieks bija svētku Goda virsdiriģents Roberts Zuika, kuram šogad nosvinēti 100 gadi. Turklāt plaša bija ne tikai dalībnieku vecuma amplitūda, bet arī veiktie attālumi - tikai 25% bijuši rīdzinieki, bet pārējie 75% ieradušies no tālākām vietām, turklāt no tiem 1300 - no ārzemēm. Svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi, 388 kori un 224 vokālie ansambļi. Neierasti liels bija arī mazākumtautību kolektīvu skaits - 96.

Svētku programmu, kuru kopumā veidoja 62 pasākumi, tradicionāli ievadīja labāko koru sacensības, kurās jaukto koru grupā Lielā balva piešķirta LKA korim "Sola" un "Ave sol" jauniešu korim "Kamēr..". Lielo balvu vokālo ansambļu vidū ieguva Ogres "Anima Solla", bet starp deju kolektīviem pārākie izrādījās LU biedrības "Juventus" vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dancis" un "Ave Sol" tautas deju ansamblis "Teiksma".

Balvas ieguva arī koklētāji un pūtēju orķestri, bet vienotā maratonā vienojās šlāgermūzikas, pasaules mūzikas un citu žanru kapellas.

Savukārt Lielā balva par labāko tautastērpu piešķirta tautas deju ansamblim "Līgo" Ģērbušies un pucējušies gan nebija tikai svētku dalībnieki, bet arī prominentie skatītāji. Tie, kuriem mājās vēl nekā tautiska nebija, visu nepieciešamo varēja atrast amata meistaru darinājumu gadatirgū.

Visu gaidītākās norises tomēr bija vērienīgākie pasākumi - pūtēju orķestru dižkoncerts, Dziesmu un deju svētku gājiens, lieluzvedums "Tēvu laipas" un koncerts "Līgo".

Atšķirībā no citiem gadiem, kad svētku organizatori uztraucās par tribīņu katastrofālo tehnisko stāvokli un saindēšanos, šogad svētki esot pagājuši mierīgi. Tiesa, pavisam bez problēmām neiztika - aizdegās kāds sadales skapis un saules stari uz slimnīcu aizsūtīja vairākus desmitus pārkarsušo.

Šogad kārtējo reizi varējām pārliecināties, ka, lai arī esam tikai divi miljoni, mēs spējam par sevi atgādināt tuvu un tālu aiz Latvijas robežām. Ļoti veiksmīgs šis gads bija daudziem, tomēr vēlamies izcelt, mūsuprāt, nozīmīgākos sasniegumus.

63. Starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā apbalvojumus ieguva Jāņa Norda pilnmetrāžas spēlfilma "Mammu, es tevi mīlu!" un Ēvalda Lāča animācijas filma "Eži un lielpilsēta". Jāatzīmē, ka "Mammu, es tevi mīlu" šī gada laikā ir ieguvusi jau astoņas kino balvas Eiropā, ASV, Izraēlā un Indijā.

Iespēju pārstāvēt Latviju Venēcijas biennālē šogad ieguva mākslinieki Kaspars Podnieks un Krišs Salmanis. Viņi ne tikai parādīja sevi starptautiskai publikai vienā no biennāles centrālajām izstāžu vietām, bet arī izpelnījās plašu atzinību. Tostarp Latvijas paviljons dažādos apskatos starp simtiem citu novērtēts kā viens no labākajiem.

Ar vētrainām ovācijām šogad izskanējusi arī latviešu soprāna Kristīnes Opolais debija prestižajā Ņujorkas Metropolitēna operā, kur dziedātāja 11. janvārī uz skatuves kāpa Džakomo Pučini operas "Bezdelīga" ("La Rondine") iestudējumā.

Tikmēr Latvijas supergrupa "Prāta vētra" šogad pēc vairāku gadu pauzes atsāka iekarot Rietumu tirgu. Viņu pirmais gājiens bija visai ievērojams - debija slavenajā Glastonberijas festivālā. Turklāt, izmantojot jau iekaroto atpazīstamību, "prātnieki" šogad palīdzēja starptautiskajos ūdeņos iepeldēt arī saviem draugiem - grupai "Instrumenti". Viņi kopā pabija ASV, Somijā un Krievijā.

"Prāta vētra" kārtējo reizi triumfēja arī Mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā, saņemot trīs balvas. Prestižajā Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā laurus plūca Krievijas pianists Andrejs Telkovs, savukārt Latvijas pārstāve Antoņina Suhova uzvarēja arī "Delfi" publikas balsojumā.

Tepat Latvijas mērogos ievērību izpelnījās Ilmāra Blumberga izstādes "Es nemiršu" un "Es nemiršu pie Ilzes", ar kurām tika atzīmēta mākslinieka 70 gadu jubileja. Par Latvijas gada gleznu izvēlēta Rituma Ivanova "Rasmusa sapnis". Savukārt prestižo Purvīša balvu saņēma Andris Eglītis, bet "Delfi" organizētajā "Purvīša balvas" publikas balsojumā uzvarēja Harijs Brants.

Teātra mākslas gada svarīgākajā notikumā - Spēlmaņu naktī - laurus plūca Elīna Vāne un Artūrs Skrastiņš, kuri tika atzīti par gada aktieriem. Savukārt gada izrādes titulu ieguva Konstantīna Bogomolova iestudētā Liepājas teātra izrāde "Stavangera" ("Pulp people"), bet labākā latviešu autora darba iestudējuma - Elmāra Seņkova Valmieras Drāmas teātrī uzvestā "Raudupiete".

Apbalvojumu netrūka arī literatūras žanrā. Latvijas Literatūras gada balvu par izcilāko veikumu dzejā saņēma Ingmāra Balode dzejas krājums "alba", par labāko veikumu prozā - Kristīnes Ulbergas romāns "Zaļā Vārna", bet nominācijā "Labākais tulkojums latviešu valodā" triumfēja Guntars Godiņš ar Heli Lāksonenas dzejas izlases "Kad gos smei" latviskojumu no somu valodas. Portāls "Delfi" pasniedza balvu arī portāla lasītāju balsojuma uzvarētājai – Ilonai Balodei par debijas romānu "Rīga-Pekina".

Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā tika pasniegta Jurim Zvirgzdiņam par literāro pasaku grāmatām "Rīgas runča Maurīcija piedzīvojumi", "Kad muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi" un "Seši stāsti par ASV vēsturi", bet Amanda Aizpuriete saņēma Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā par dzejas krājumu "Turp".

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balvas "Zelta ābele" pasniegšanā par "Gada mākslinieci" nosaukta Indra Sproģe par savas un Renāra Kaupera veidotās grāmatas "Māci mani, Degunlāci!" noformējumu. Portāla "Delfi" lasītāju balsojumā savukārt uzvarēja Maijas Laukmanes un mākslinieces Antras Auziņas kopdarbs "Gar ausīm skrien vējš".

Tikmēr pasaulē šogad lielāko atzinību ieguva Bena Afleka filma "Argo", nopelnot ASV Producentu ģildes, Kinoaktieru ģildes un Režisoru ģildes galvenās balvas, kā arī trīs prestižās "Oskara" figūriņas. Tikmēr Eiropas Kinoakadēmijas galveno balvu saņēma itāļu režisora Paolo Sorentino "Dižais skaistums", bet Kannu kinofestivālā triumfēja Abdelatifa Kešiša lesbiešu mīlasstāsts "La Vie D'Adele".

Lai gan līdz pirmskrīzes būvniecības apmēriem vismaz pagaidām vēl ir tālu, vismaz kultūras jomā būvniecība atsākta ar pilnu sparu.

Kamēr Gaismas pils oficiālā atvēršana jau vairākkārt ir pārcelta, Rīgas pils rekonstrukcija ir pārvērtusies "bēdu ielejā", bet par laikmetīgo mākslas muzeju un koncertzāli pagaidām runā nākotnes formā, šogad beidzot ir uzsākta vērienīgā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija.

Ne pārāk veiksmīgi sākusies arī Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcija, kuras darbi gan draud apstāties pie projekta izvēles. Lai gan starp iesniegtajiem projektiem jau ir izraudzīti labākie, metu konkurss jau ir apstrīdēts.

Tikmēr darbu veiksmīgi uzsākusi pirmā jaunuzbūvētā akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atgūšanas - Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē, kā arī pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī.

Savukārt Rīgā ar plaša spektra politiķu piedalīšanos atklāts memoriāls ebreju glābējam Žanim Lipkem, kas nupat nominēts arī Eiropas muzeju gada balvai. Tikmēr Mākslas muzejs "Rīgas Birža" šogad jau saņēma "Eiropas Muzeju gada balvas 2013" žūrijas īpašo balvu.

Rīgā savu atmodu piedzīvojusi arī iespaidīgā kultūras pils "Ziemeļblāzma", bet pērn atdzimusī "Zirgu pasta" ēka šogad saņēma gada balvu Rīgas arhitektūrā. Savukārt Latvijas arhitektūras Gada skatēs par 2012.gada labāko arhitektūras projektu Latvijā tika atzīta Saldus mūzikas un mākslas skola.

Šogad patiesi bija sajūta, ka vismaz kādu festivālu rīko katrs Latvijas kultūras nams un biedrība, tomēr mēs izvēlējāmies izcelt redzamākos no tiem.

Gada spilgtākais notikums mūzikā aptuveni 30 000 cilvēku šogad bija Salacgrīvā notikušais Baltijas valstīs lielākais rokfestivāls "Positivus". Šogad tas pirmo reizi norisinājās trīs dienas līdzšinējo divu vietā, uz vairākām skatuvēm piedāvājot krāšņu un žanriski daudzveidīgu programmu, ieskaitot tādus pasaulē pazīstamus izpildītājus kā "Sigur Ros", "Imagine Dragons" un "The XX", kā arī vietējos grandus - grupas "Jauns mēness", "Zodiaks" un citas, bet daļu no koncertiem bija iespējams redzēt "Delfi" video tiešraidē.

Šobrīd jau ir izziņoti nākamā gada festivāla norises datumi - tas atkal notiks trīs dienas 18., 19. un 20. jūlijā.

Tuvāk dabai un ar izteiktāku Latvijas mūziķu īpatsvaru Līgatnes novada Ratniekos norisinājās arī ikgadējais festivāls "Laba Daba", kas organizēts labas mūzikas un kvalitatīvas atpūtas cienītājiem. Festivālā uzstājās vairāk nekā sešdesmit grupas un dīdžeju apvienības.

Tomēr vienīgā iespēja Latvijā dzirdēt "Prāta vētru" bija vienā no Latvijas vērienīgākajiem festivāliem - Liepājā notiekošajā "LMT Summer Sound.

Arī tas jau ir izsludinājis nākamā gada pasākuma norises datumus - 11. un 12. jūlijā.

Liepājā jau ikgadēji notika arī roķīgais "Fontaine festival", kurā varēja pieredzēt vienu no pēdējām leģendārās grupas "Līvi" zvaigžņu stundām kopā ar nu jau aizsaulē aizgājušo Aivaru Brīzi.

Pašā vasaras sākumā Latvijā viesojās rokmūzikas dievs Ēriks Klepons. Lai gan vairākumu jauno melomānu pusgadsimtu senas leģendas vairs neaizkustina, kādai daļai tas noteikti bija gada koncerts.

Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties arī citās fotogalerijās no šā gada spilgtākajiem koncertiem:

Tikai aptuveni nedēļu pēc Kleptona Rīgā viesojās arī pēdējā gada spožākā popmūzikas sensācija Lana Del Reja.

Koncertzālē "Palladium" ciemojās arī enerģiskā Birmingemas grupa "Editors", kuru iesildīja beļģu indie pop apvienība "Balthazar".

Neliela mēroga skandālu un lielu neapmierinātību sanākušajos izraisīja grupas "The Killers" koncerta organizatori, kuru dēļ nenotika iesildītājgrupas "James" uzstāšanās, un tika novilcināta pašu "The Killers" iznākšana. Grupa tomēr godprātīgi nospēlēja koncertu sanākušajiem faniem.

Latvijā savu jubilejas koncertu aizvadīja arī krievu roka vectēvs - dzejnieks, mūziķis un grupas "Aquarium" līderis Boriss Grebenščikovs.

Turnejas ietvaros Rīgā viesojās arī vācu roka vectētiņi "Scorpions", kuri pirms tam uzstājušies Viļņā un koncerta organizatoriem pasūtījuši numuriņus labākajā piecu zvaigžņu viesnīcā un piecas S klases "Mercedes" automašīnas.

Patīkams vasaras nobeiguma pārsteigums bija dziedātājas Regīnas Spektores koncerts.

Ne mazāk jauku koncertu sagādāja pašmāju elektroniskās mūzikas grandi "Zodiac", kuri pēc "Positivus" festivālā piedzīvotās debijas atjaunotajā sastāvā rudenī atkal kāpa uz skatuves un solīja, ka tas esot tikai sākums.

Savukārt vieni no gaidītākajiem uz Latvijas skatuves izrādījās mūsu pašu "Instrumenti", kuri kopumā nospēlēja sešus koncertus, no kuriem vairāki bija pilnībā izpārdoti. Tas tikai pierādīja, ka ar kvalitatīvo "Procrastination" koncertsēriju viņi ne tikai sākuši iekarot starptautisko mūzikas tirgu, bet vēl vairāk nostiprinājuši savu fanu pulku tepat mājās.

Šis gads bijis jubilejām bagāts - atgādināsim tās, kuras mums šķita īpaši nozīmīgas:

10 - grupai "Auļi"

10 - grupai "Asto'n'out"

15 - grupai "Autobuss debesīs"

20 - žurnālam "Rīgas Laiks"

25 - grupai "Jauns mēness"

50 - slavenākajam bundziniekam vienrocim Rikam Allenam no "Def Leppard"

55 - bijušajam LNO vadītājam Andrejam Žagaram

60 - krievu rokmūziķim Borisam Grebenščikovam

65 - aktierim Ivaram Kalniņam

70 - aktierim Uldim Dumpim

70 - māksliniekam Ilmāram Blumbergam

70 - diriģentam Marisam Jansonam

70 - mūziķim Ojāram Grinbergam

70 - grieķu kino mūzikas komponistam Vangelim

75 - aktrisei Olgai Dreģei

75 - scenogrāfam, LNO galvenajam māksliniekam Andrim Freibergam

75 - krievu rakstniekam Venediktam Jerofejevam

80 - dzejniekam Ojāram Vācietim

85 - dramaturgam Gunāram Priedem

90 - aktrisei Verai Singajevskai

90 - aktrisei Veltai Līnei

90 - itāļu režisoram Franko Dzefirelli

90 - kinoteātrim "Splendid Palace"

100 - kordiriģentam Robertam Zuikam

100 - aktierim un režisoram Aleksandram Leimanim

100 - angļu aktrisei Vivjenai Lī

100 - franču rakstniekam Albēram Kamī

100 - kultūras pilij "Ziemeļblāzma"

100 - kinoteātrim "Daile"

110 - māksliniekam Markam Rotko

110 - britu rakstniekam Džordžam Orvelam

150 - komponistam Jāzepam Vītolam

150 - rakstniekam Rūdolfam Blaumanim

150 - Latvijas Nacionālajai operai

175 - māksliniekam Jūlijam Federam

200 - komponistam Rihardam Vāgneram

240 - Vēstures un kuģniecības muzejam

Ikvienai monētai ir divas puses. Arī kultūras dzīvē, kur līdz ar mākslinieka domas brīvību un dizainera līnijas tīrību jāsadzīvo arī visam "zemiskajam" jeb pie zemes piesietajam - naudai, politikai, iegribām un no tā visa izrietošajām intrigām.

Līdz ar to arī kultūras dzīvē šajā gadā bijušas lielākas un mazākas jezgas.

Opera: Es laužu, tu lauz, viņi lūzt

Vislielākā jezga no visām - strīds kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un Latvijas Nacionālās operas vadītāja Andreja Žagara starpā aizsākās vēl 2011. gadā.

Tomēr konflikts saasinājās šā gada augusta beigās, kad Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēma, ka operu turpmāk vadīs komponists Arturs Maskats, kurš pats šādai rokādei nemaz nepiekrita. Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Žagaru metās aizstāvēt gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu pauda arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas jubilejas koncertos.

Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.

11. septembrī ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu Žagars tika atbrīvots no amata un ministre izveidoja jaunu operas valdi triju valdes locekļu sastāvā. Divas dienas vēlāk - 13. septembrī - premjers pieprasīja pašas kultūras ministres demisiju.

Rezultātā Latvijā LNO ir jauns vadītājs - Zigmars Liepiņš, jauna kultūras ministre - Dace Melbārde un jauns politiķis - Andrejs Žagars.

Vienā putenī

Kino ļaudis arī bija starp tiem, kuri ar nu jau bijušo kultūras ministri nespēja rast vienotu valodu jau ilgāku laiku.

Šogad šī jezga samilza, kad Jaunzeme-Grende paziņoja, ka neesot no kultūras cilvēkiem līdz šim dzirdējusi, kas ir Berlīnes festivāls. Vēlāk gan viņa pasniedza Kultūras ministrijas atzinības rakstus Berlīnes 63.Starptautiskajā festivālā apbalvotajiem latviešu filmu režisoriem un producentiem "par spilgtu radošo devumu un pārliecinošiem panākumiem Latvijas kultūras popularizēšanā pasaulē".

Jaunzemes-Grendes atstādināšana gan saspīlējumu nav mazinājusi, jo 2014.gada valsts budžetā paredzēts atvēlēt 200 000 eiro "Studija F.O.R.M.A." spēlfilmas "Dvēseļu putenis" tapšanai, par ko asi iebilda citi Latvijas kinoveidotāji. Sākotnēji gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija šim nolūkam nākamā gada valsts budžetam iesniedza priekšlikumu atvēlēt 1,335 miljonus eiro jeb teju tik pat, cik visai pārējai filmu nozarei kopā.

Biļešu un alus lieta

Arī jaunās kultūras ministres Melbārdes vārds jau paspējis nedaudz sasmērēties. Būdama atbildīga par Dziesmu svētku organizēšanu, viņa solīja, ka biļetes būs pieejamas ikvienam. Tās gan ātri vien tika izpirktas, jo pieprasījums piedāvājumu pārsniedzis simts reizes.

Tiesa, liela daļa no pircējiem izrādījušies spekulanti, kuri cerēja nopelnīt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka netieši viņiem cenu uzskrūvēt palīdzējis arī mazais biļešu skaits - daudzas nonākušas dažādu amatpersonu, tostarp deputātu rokās ielūgumu veidā.

Nelielu jezgu radīja arī alkohola tirdzniecība Dziesmu un deju svētku pasākumu norisēs vietās. Par to, jau sākoties svētkiem, iebilda gan Dziesmu svētku Mākslinieciskās padomes vadītājs Māris Sirmais, gan citas sabiedrībā pazīstamas personas. Šo lietu gan pāris dienu laikā atrisināt neizdevās un tika secināts, ka nākamreiz šādi jautājumi jārisina agrāk.

Nepareizais piemineklis

Kamēr politiķi Pārdaugavā runā par viena pieminekļa pārdēvēšanu un nojaukšanu, kultūras darbinieku vidū līdzīga jezga izvērsusies par nupat pie opernama atklāto pieminekli baletdejotājam Mārim Liepam.

Igauņu mākslinieku veidoto, Teterevu fonda finansēto un bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas kūrēto darbu neatzīst dejotāja bērni Andris un Ilze Liepas, kuri sola reiz uzcelt paši savu pieminekli tēvam.

Nepareizie koncertu rīkotāji

Uz kopējā kultūras dzīves raibā fona mazāk pamanāmi notika vēl daudzas jezgas, no kurām "Delfi" piefiksēja vairākus negludumus Latvijas koncertu organizēšanas jomā.

Bez jau pieminētā "The Killers" koncerta, kurā organizatoru vainas dēļ uz skatuves neiznāca viņu iesildītāji - daudzu ne mazāk gaidītā grupa "James", līdzīgu vilšanos piedzīvoja 70. gadu leģendu "Slade" fani Kuldīgā. Neņemot vērā grupas žanru, skatītāji bija spiesti vai nu rāmi sēdēt, vai arī no apsargu mugurām izveidotos iežogotos laukumiņos rāmi noskatīties uz skatuves notiekošajā rokkoncertā.

Šis gads aizvedis sev līdzi daudzus kultūras ļaudis, taču, kā reiz teicis Imants Ziedonis: "Viss iet bojā. Paliek tik – no gara. Kaut kāds nieks, kas Tevi skaistu dara."

Šajā gadā atvadījāmies no:

06.01. - rakstnieces Skaidrītes Kaldupes

10.01. - aktiera Kārļa Anušēvica

27.02. - dzejnieka Imanta Ziedoņa

06.03. - kinorežisora Herca Franka

29.03. - Dziesmu un deju svētku virsvadītājas Artas Melnalksnes

18.05. - krievu kulta kinorežisora Alekseja Balabanova

21.06. - komponista, mūzikas pedagoga un diriģenta Imanta Mežaraupa

01.07. - kinooperatora Gvido Skultes

17.07. - aktrises Elitas Krastiņas

27.07. - mūziķa un komponista Nika Gothama

19.08. - Latvijas Nacionālā baleta solista Alekseja Avečkina

21.08. - dzejnieka Imanta Auziņa

26.08. - komponista Andra Vītoliņa

12.09. - rakstnieka Vladimira Kaijaka

15.09. - aktiera Roberta Ligera

21.10. - mūziķa Aivara Brīzes

22.10. - operetes solista Ramona Kepes

27.10. - amerikāņu rokmūziķa Lū Rīda

03.11. - rakstnieka Andreja Dripes

15.11. - aktrises Astrīdas Vecvagares

16.11. - aktiera Harija Spanovska

30.11. - amerikāņu aktiera Pola Vokera