Ar 'Rienci. Triumfs un sakāve' svinīgi atklāj Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu  (16)

„Šis vērienīgais kultūras notikums, kas dažādās mākslas formās atbalsosies visa gada garumā, ir apliecinājums tam, ka Rīga pamatoti pelnījusi būt par Eiropas kultūras galvaspilsētu – 2014,” uzrunājot klātesošos, sacīja Eiropas kultūras galvaspilsētas patrons, Valsts prezidents Andris Bērziņš.

„Riharda Vāgnera opusa tēlos aizsāk Eiropas kultūras galvaspilsētas gada muzikālo programmu. Šis nav nejaušs, bet drīzāk likumsakarīgs notikums, jo komponists savu trešo operu „Rienci” sāka sacerēt tieši Rīgā. Ar šo darbu aizsākās arī R.Vāgnera pasaules slava. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā aicinu nodoties R.Vāgnera muzikālā stāsta vēstījumam, ko šajā uzvedumā drosmīgi papildina laikmetīgie skatuves mākslinieki,” pauž nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Atklāšanas ceremonijai televīzijas skatītāji var sekot līdzi Latvijas Televīzijas 1. kanālā.

„Rienci. Triumfs un sakāve” ir vērienīgs jauniestudējums, ko veidojusi izcila radošā komanda. Iepriekšējo reizi Rīgā „Rienci” tika iestudēts pirms 136 gadiem - 1878.gadā un Latvijas iedzīvotājiem tā būs pirmā iepazīšanās ar šo muzikālo vēstījumu.

Režisore Kirstena Dēlholma un viņas komanda iedvesmu guvuši gan no spāņu izjādes skolas Vīnē, gan klasiskā baleta, gan no soļu raksta mūsu Dziesmu un deju svētkos. Izrādes pamatā nav tiešs Rienci dzīvesstāsts, bet gan muzikāls un simbolisks atainojums par cilvēkiem un varas spēlēm sabiedrībā.

Vāgnera lielajā vēsturiskajā operā „Rienci” oriģināli ir pieci cēlieni, bet šajā jauniestudējumā būs divas daļas, kurām iestudējuma muzikālais vadītājs, Latvijas Nacionālās operas galvenais viesdiriģents Modests Pitrens kopā ar izrādes dramaturgu Miku Čeži no partitūras oriģināla izvēlējušies muzikāli un dramaturģiski spēcīgākos fragmentus.

Galvenās lomas atveido starptautisks solistu ansamblis, kā arī pasaulē atzītākais, labākais šīs ārkārtīgi sarežģītās lomas Rienci izpildītājs vācu tenors Torstens Kerls. Viņa skatuves partnere ir izcilā zviedru soprāns Elizabete Strida Irēnes lomā un vācu mecosoprāns Urzula Hese fon den Štainena Adriāno lomā. Izrādē piedalīsies LNO solisti, koris, orķestris, Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēknes un zirgs Lurda.

Izrādē skan arī jaunā latviešu skaņu mākslinieka Voldemāra Johansona elektroniskā mūzika. Šīs izrādes vizuālais noformējums uzticēts izcilām dāņu scenogrāfēm Majai Ziskai un Mia Stensgārdai. Tērpu mākslinieki ir pasaulē atzītie jaunie latviešu modes dizaineri "Mareunrol's".