"Protams, ideoloģiskais vēstījums, kādu šī valsts vēlas par sevi radīt, bija noteicošais visā šajā pasākumā. Tas bija paziņojums, ka Krievija ir pavisam kaut kas jauns, ne vairs ļaunuma impērija," skaidro eksperts.
Pieredzējušais režisors stāsta, ka viņam saturiski visinteresantākais šķitis tas, kā veikli apieti vairāki reiz tik ideoloģiski nozīmīgi simboli, piemēram, Oktobra revolūcija un Lielais Tēvijas karš, bet tikmēr izcelti tādi emigranti kā [rakstnieks Vladimirs] Nabokovs. "Šajā ziņā labi redzama Konstantīna Ernsta roka, radot vēstījumu, kas būtībā sakrita ar Krievijas galvenā rupora - viņa vadītā Maskavas pirmā televīzijas kanāla - valodu."
"Kopumā bija gaumīgi. Bija redzami pat ļoti daudz gaumīgu brīžu, taču emocionāli mani neuzrunāja neviens, tā bija "culture for dummies"," skaidro Brikmanis.
Saturiski vājākais brīdis, viņaprāt, bijusi olimpiskās lāpas iedegšana, jo Aļinas Kabajevas skrējiens un stafetes nodošana "pazaudēja savu risinājumu". "Vizuāli kopplānā skats bija efektīgs, taču parasti no lāpas iedegšanas gaida visvairāk - Lilehamerē bija lēciens ar slēpēm, arī citur bija meklēti jauni risinājumi, bet te tas palika tāds nepabeigts, iespējams pietrūka kādi resursi."
Savukārt tehniski vienīgā kļūda, ko Brikmanis pamanījis, bijusi jau sociālajos tīklos plaši apspriestā olimpiskā apļa neatvēršanās, bet viss pārējais noticis ļoti gludi - izmantoti spēcīgi Krievijas ikonu tēli, trīsdimensiju programmēšana. Tehnoloģiju līmenis, viņaprāt, bija visaugstākais, bet neesot bijis kvalitatīva lēciena ideoloģiskajā un tehnoloģiskajā ziņā. "Tādu pēdējoreiz varēja piedzīvot Pekinā, kurai bija arī jauns vēstījums," skaidro režisors.
Eksperts norāda, ka tādi acīmredzami uzlabojumi notikuši gan 1980. gadā Maskavā, tad 1984. gadā Losandželosā, 1992. gadā Albervilā un salīdzinoši nesen - 2008. gadā - notikušo spēļu atklāšanā Pekinā. Pārējās atklāšanas esot jau esošo tehnoloģiju un domāšanas reprodukcijas. "Visas 3D stadionu iespējas jau praktiski ir izmantotas - troses, projektori, lāzeri."
Vienlaikus redzams uzlabojums bijis tas, ka daudz kas darīts, lai saīsinātu ceremonijas laiku. "Tās ir ziemas spēles un dalībnieku mazāk, bet visām komandām iznākt 45 minūtēs ir sasniegums, tāpat citas lietas bija saīsinātas, kas palīdz noturēt televīzijas auditorijas uzmanību," skaidro Brikamnis.
No liela televīzijas šova viedokļa, kas esot olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, tas bijis ļoti labi. "Tas jau arī ir galvenais, jo sportistu ambīcijas, cīņasspars un tādas lietas jau sen kā pazuda 20. gadsimta otrajā pusē. Kā vienmēr, tagad atkal ir jautājums, ko darīs nākamie - kura impērija var tik īsā laikā iegāzt tādu naudu. Droši vien, ka Ķīna vai Indija. Taču, ja Krievijai arī būtu jāorganizē šādas spēles katrus divus gadus, arī Gazprom izputētu," norāda eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
