"Protams, ideoloģiskais vēstījums, kādu šī valsts vēlas par sevi radīt, bija noteicošais visā šajā pasākumā. Tas bija paziņojums, ka Krievija ir pavisam kaut kas jauns, ne vairs ļaunuma impērija," skaidro eksperts.
Pieredzējušais režisors stāsta, ka viņam saturiski visinteresantākais šķitis tas, kā veikli apieti vairāki reiz tik ideoloģiski nozīmīgi simboli, piemēram, Oktobra revolūcija un Lielais Tēvijas karš, bet tikmēr izcelti tādi emigranti kā [rakstnieks Vladimirs] Nabokovs. "Šajā ziņā labi redzama Konstantīna Ernsta roka, radot vēstījumu, kas būtībā sakrita ar Krievijas galvenā rupora - viņa vadītā Maskavas pirmā televīzijas kanāla - valodu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
