Meteņu svinēšanā piedalījās folkloras kopas no četriem Latvijas novadiem: "Dzīne" no Vidzemes, Rucavas sievas no Kurzemes, "Ūzuļeņi" no Latgales, Dzedzieda" un "Laukam pāri" no Zemgales un Rīgas "Silavoti".
"Katrai gadskārtai ir sava simboliskā jēga un nozīme, kas tai bijusi piešķirta gan vērojot norises dabā, gan vadoties pēc veicamajiem darbiem, kā arī ņemot vērā spēku un enerģiju izmaiņas tā brīža Saules gadskārtas ritā. Iedziļinoties svētku svinību būtībā, top redzams, ka arī šodien senā Saules gadskārta ir "dzīva" un tikpat nepieciešama cilvēka harmoniskai līdzāspastāvēšanai ar dabu kā senāk", norāda pasākuma organizatori "Māras loks" pārstāvji.
Meteņi tradicionāli ir Saules gadskārtas svinamais laiks, kad ziema metas uz pavasara pusi. Meteņos ir laiks attīrīties no liekā un mest metus, lai būtu ražens gads. Tiek plānots nākamais saimnieciskais gads un nostiprinātas ciešas saiknes ar savu dzimtu un tautu, un tas viss iegulst Meteņdienas jēgpilnajās izdarībās.
Tāpat Meteņos brauc ciemos pie brāļiem un māsām, turklāt uzskata: jo tālāk braukts, jo raženāks būs gads. Svētkos arī laižas no kalna ar ragavām, lai lini gari augtu un laukiem būtu auglība. Viss iesākas ar domu – metu, šis ir plānošanas laiks, bet stipras domas un tāli meti liek labu pamatu jaunam saimnieciskajam ciklam.
Meteņi ir arī Saules gadskārtas rītausma - kad tiek svinēta Bērnu diena, un ierodas Laima – cilvēka mūža licēja un līdzgaitniece, kas nes veltes un laba vēlējumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
