Papildus pētījumu centra SKDS iedzīvotāju aptaujai Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicināja ikvienu izteikt savu viedokli arī elektroniskā veidā, rakstot uz e-pastu. No vairāk nekā 100 saņemtajiem viedokļiem 94% izteica atbalstu grozījumu izstrādei likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Grozījumi likumā nosaka – ja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena nosakāma par brīvdienu (līdzās 4.maijam un 18.novembrim). Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss, nenosakot nākamo dienu par brīvdienu (līdzās 1.janvārim, Jāņiem un citiem).
Atbalstu šim priekšlikumam izteikusi arī Dziesmu un deju svētku padome, kas 19. februārī atbalstīja šā likumprojekta turpmāko virzību.
"Dziesmu svētki 19. gadsimta beigās kļuva par ietvaru, kas ļāva latviešiem apzināties sevi kā nāciju, un lielā mērā ietekmēja padziļinātu folkloras pētniecības sākšanos.
Padomju laikā Dziesmu un deju svētkiem bija duāla nozīme – no vienas puses, svētkos bija jāiekļauj ideoloģiskās nodevas, bet, no otras, tā bija iespēja dziedāt tautasdziesmas, valkāt tautastērpus, simbolu valodā paust ilgas pēc brīvības un iznest nacionālo identitāti cauri grūtiem laikiem. Dziesmu un deju svētki ir starptautiski atzīti un iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma meistardarbu sarakstā," norāda Kultūras ministre Dace Melbārde.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!