Starptautiskais kultūras boikots pret Krieviju vēršas plašumā, aizvien vairāk kultūras un mākslas jomas pārstāvjiem atceļot plānotās uzstāšanās un pasākumus šajā valstī, tādā veidā protestējot pret Maskavas militāro agresiju Ukrainā.
Kamēr rietumvalstu līderi nespēj vienoties par iespējamām sankcijām pret Krieviju, Eiropas mākslinieki aktīvi iestājas pret Krimas okupāciju, aizvien pieaugot kultūras jomas pārstāvju skaitam, kas atceļ savas uzstāšanās Krievijā.
Arī vairāki pazīstami Krievijas mūziķi un rakstnieki atklāti nostājušies Ukrainas pusē, paužot sašutumu par Putina rīcību un aicinot Kremli novērst asinsizliešanu.
Kā ziņots, par plānoto viesizrāžu atcelšanu paziņojis arī Rīgas Jaunais teātris un aktrise Guna Zariņa, kultūras boikotam pievienojusies vēl virkne rietumu mākslinieku.
Protestējot pret Krimas militāro okupāciju, plānoto vizīti Krievijā atcēlis slavenais Polijas teātra režisors Kristians Lupa.
Boikots skāris arī Krievijas neatkarīgo filmu festivālu "Artdokfest". Kā pavēstīja festivāla programmas direktore Viktorija Belopolska, sadarbības projektus ar "Artdokfest" pārtraucis Kanādas festivāls "Cinematheque Ontario" un Čehijas kinofestivāls "Flahertania", kā arī festivāls saņēmis daudzas vēstules no Ukrainas kino un teātra jomas zvaigznēm.
Festivāls publicējis Krievijas kinomākslas 120 pārstāvju parakstītu vēstuli, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krievijas valsts mediju bezprecedenta propagandu.
"Mēs pievienojamies jūsu sašutumam par [Krievijas masu mediju] meliem un sagrozīto atainojumu par notikumiem Ukrainā, un vēl jo vairāk mēs esam pret Krievijas militāro intervenci Ukrainā," teikts paziņojumā.
"Mūs vieno tik daudz saiknes, tādēļ mēs nevaram krist par upuri sagrābstītai propagandai. Tādēļ mūsu atbilde ir lakoniska un tieša: Nešaubieties par mums. Mēs esam patiesības pusē un mēs esam ar jums!" teikts vēstulē.
"Mēs aicinām mūsu kolēģus ārzemēs, lai viņi atceras: Krievija ir Dostojevska, Tolstoja, Čaikovska, Pasternaka, Vertova, Čaikovska zeme. Šī Krievija nav mirusi. Un šī Krievija šodien izjūt dziļu kaunu," teikts festivāla paziņojumā.
Starptautiskais boikots varētu apdraudēt arī Eiropas Savienības (ES) finansētās Eiropas Laikmetīgās mākslas biennāli, kas jūnija beigās paredzēta Sanktpēterburgas muzejā "Ermitāža".
Eiropā uzsākta kampaņa "Manifesta", kurā mākslinieki, kuratori, organizētāji un sponsori aicināti "izrādīt solidaritāti ar Ukrainas tautu" un atlikt biennāles norisi līdz Krievijas spēki pametīs Ukrainas teritoriju.
Ukraiņu mākslas kritiķis un kurators Konstantīns Dorošenko sacīja, ka daudzi mākslinieki vilcinās izrādīt savus darbus Krievijā, nevēloties būt līdzdalībnieki Putina darbību Ukrainā leģitimizēšanā.
"Varas pārstāvjiem vajadzētu apzināties, ka pasaule ātri mainās un ka māksla ne vienmēr vēlas kalpot valdību interesēm. Māksla ir platforma nopietnai un kritiskai realitātes pārbaudei. Mākslas nav paredzēta pilsētu izrotāšanai un tūristu piesaistīšanai," sacīja Dorošenko.
Jau ziņots, aktrise Zariņa atteikusies spēlēt galveno lomu Vladislava Nastavševa izrādē "Mēdeja" Gogoļa centrā Maskavā.
Kā norādīts Gogoļa centra mājaslapā, tiek atceltas visas paredzētās izrādes no 11.marta līdz 14.martam. Mājaslapā publicēta arī aktrises vēstule Gogoļa centram, kurā viņa paudusi, ka protestē pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās. Zariņas vēstulē ir iekļauts arī citāts no lugas "Mēdeja". Vēstuli aktrise noslēgusi ar vārdiem: "Mūzas klusē. Uz tikšanos pēc kara!"
"Gogoļa centra" mākslinieciskais vadītājs Kirils Serebreņņikovs paudis nožēlu par Latvijas mākslinieku boikotu, norādot, ka "viesizrādes Krievijā (..) neatbalsta ne karu, ne iebrukumu Krimā, bet cilvēkus, skatītājus, savus kolēģus un mūs. (..) Tās palīdzētu mazināt spriedzi un atgādināt, ka mums ir daudz vairāk kopīgā, nekā pretējā, ka mums ir vienādi slikti un satraucoši par to, kas notiek Krievijā un pasaulē".
"Mēs, tāpat kā viņi, ienīstam karu un tāpat vēlamies, lai šis murgs ātrāk beigtos," raksta Serebreņņikovs.
Jau ziņots, ka saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu Jaunais Rīgas teātris atcēlis visas paredzētās viesizrādes Krievijā, kā arī atsaucis savu dalību Pēterburgas un Omskas teātra festivālos. Savukārt teātra vadītājs Alvis Hermanis atcēlis savu piedalīšanos Maskavas Lielā teātra iestudējumā.
Arī trīs Latvijas Nacionālā teātra aktieri iesniegumā teātra direktoram Ojāram Rubenim bija lūguši pārcelt paredzētās viesizrādes Krievijā. Pēc Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājas Līgas Rimšēvičas teiktā, domājot ilgtermiņā, svarīgāk ir nesaraut saites ar Krievijas režisoru Serebreņņikovu un sponsoriem. Viņa uzsvēra, ka Krievija nav monolīta un lielākā tās inteliģences daļa neatbalsta Putina rīcību. Rubenis esot izteicis vēlmi pirms viesizrādēm Krievijā paust savu attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā. Pēc Rimšēvičas teiktā, tam būs lielāks iespaids nekā izrāžu atcelšanai.
Šādi rīkojies "Dirty Deal Teatro" kolektīvs viesizrādē Maskavā, mainot izrādes "Nacionālais attīstības plāns" finālu un aicinot skatītājus iestāties par Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas.
Arī Dailes teātris, pēc tā vadītāja Andra Vītola teiktā, sadarbību ar krievu režisoriem pārtraukt neplāno.
Kultūras ministre Dace Melbārde, komentējot Latvijas mākslinieku viesošanos Krievijā, paudusi, ka brīvā un demokrātiskā valstī ir iespējamas dažādas nevardarbīga protesta formas. Ministre uzsvērusi, ka ikvienam māksliniekam un kultūras institūcijai ir tiesības izvēlēties, kādā veidā paust savu nostāju pret pasaulē un arī Latvijā notiekošo. Viņa atzinusi, ka politiska iejaukšanās mākslas procesos, norādot tikai vienu iespējamo rīcības modeli, nav uzskatāma par labu praksi pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
