Kino nozares eksperti Rietumas nonākšanu NKC vadītājas amatā uzskata par ieguvumu  (4)

Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe stāstīja, ka, viņaprāt, NKC vadītāja amatam konkursā ir izvēlēts nozari pārzinošs un profesionāls kandidāts. Pēc Grūbes teiktā, īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka šogad Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balva. Tā būs milzīga iespēja arī Latvijas filmu nozarei sevi pozicionēt Eiropas mērogā. Šeit Rietumas kompetence un redzējums var būt ļoti piemērots, norādīja Grūbe.

Viņš atzina, ka Rietumas profesionālā darbība kino nozarē ir visiem labi zināma. Pēc Grūbes domām, Rietumas redzējums, starptautiskās sadarbības pieredze un zināšanas par Latvijas kino stiprajām un vājajām pusēm Latvijas filmām un skatītājiem var nākt tikai par labu. Grūbe pauda, ka Latvijas kino industrijai šobrīd ir jāiet prom no lokāla mēroga intrigām. Pēc Grūbes teiktā, tāpēc ir būtiski, ka nozari vadīs augstas profesionālas raudzes cilvēks, kurš labu kino mīl vairāk par draudzīgām saitēm, populistiskiem uzstādījumiem un tamlīdzīgām "sabiedriskām slimībām".

Latvijas Kinoproducentu asociācijas vadītāja Aija Bērziņa pauda, ka Rietumai piemīt zināšanas un sapratne par nozari, tāpēc viņas uzvara konkursā ir pozitīvi vērtējama. Galvenais Rietumas pienesums kino nozarē, pēc Bērziņas domām, varētu būt tas, ka viņa ir publiska persona. Rietuma, pēc Bērziņas teiktā, varētu strādāt ar kino nozares pozicionēšanu, lai sabiedrība un Saeima vairāk saprot tās nozīmīgumu. Bērziņa norādīja, ka kino centra vadītājai būs svarīgi spēt pārstāvēt nozari arī publiskajā telpā. Pēc Bērziņas domām, jaunā vadītāja varētu arī būt ieinteresēta uzklausīt dažādos viedokļus nozarē.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītājs Reinis Kalnaellis par Rietumas uzvaru konkursā teica, ka kino nozare noteikti būs ieguvēja. Pēc Kalnaeļļa domām, Rietumai piemīt harisma. Viņš norādīja, ka Rietuma ir starptautiski pārstāvējusi mūsu valsti, kā arī ir Latvijā autoritatīva kino kritiķe. Kalnaellis pauda cerību, ka jaunā vadītāja būs spējīga nepieciešamās reformas ieviest dzīvē, jo nesaprašanās nozarē, pēc viņa domām, pastāv tāpēc, ka sistēma ir nepareiza. Viņš uzsvēra, ka galvenais ir tas, lai NKC vadītāja strādātu visas nozares labā. Pēc Kalnaeļļa domām, ir nepieciešams diskutēt ar nozarē iesaistītajiem.

Iepriekš kino nozares eksperti vēlējās NKC vadītāju, kurš pārzinātu nozari, spētu vadīt, bet nebūtu iepriekš aktīvi sadarbojies ar NKC.

Jau ziņots, ka par NKC vadītāju kļuvusi Rietuma. Viņa uzvarēja konkursā, kurā kopumā bija saņemti pieci pieteikumi.

Kā norādīja konkursa komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters, salīdzinot ar citiem pretendentiem, konkursa uzvarētājas galvenā priekšrocība bija vienmērīgi pārliecinošais sniegums visās konkursa kārtās. Komisiju esot priecējis tas, ka viņa filmu nozari redz plašākā tvērumā, ar to saprotot arī izglītību - gan šīs jomas topošo profesionāļu, gan auditorijas sagatavošanu. Pārliecinoša bijusi arī viņas līdzsvarotā pieeja attiecībā gan uz visai ģimenei un plašai sabiedrībai orientētām filmām, gan uz eksperimentālo kino un jaunu formu meklējumiem.

Rietuma ir mākslas zinātņu doktore, studējusi Maskavas Kinematogrāfijas institūtā Kritikas un teorijas fakultātē (VVKI) un Latvijas Universitātē. Viņa stažējusies Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā. Rietuma darbojas aktīvajā kino kritikā - ilggadēja laikraksta "Diena" kritiķe un redaktore. Viņas publikācijas Latvijas presē kopš 1992.gada lasāmas laikrakstos "Diena", "Studija", "Kinoraksti" u.c.

Rietuma vadījusi kino popularizējošus raidījumus Latvijas Televīzijā, lasījusi lekciju kursus Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī semināru Baltijas Mediju skolā. Viņa darbojusies Starptautisko kinofestivālu kritiķu žūrijās Venēcijā, Kotbusā, Salonikos, Stokholmā u.c. Viņa ir starptautiskās kinokritiķu federācijas (FIPRESCI) Latvijas nodaļas dibinātāja, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda Kino padomes eksperte un Kultūras ministrijas Filmu padomes locekle. Rietuma ir arī viena no "Kinoskolas" dibinātājām.

Rietuma stāsies amatā pēc vienošanās ar līdzšinējiem darba devējiem.

Kultūras ministrija izsludināja konkursu uz NKC vadītāja vietu, jo Ilze Gailīte-Holmberga 20.janvārī atstāja NKC, lai sāktu darbu Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātā (Northern Dimension Partnership on Culture).