Koncerti, izstādes un restaurētā Rundāles pils - vērienīgā 'Tête-à-Tête' festivāla programma

Festivāla notikumus papildinās pasaules atzinību guvušu mākslinieku publiskas diskusijas. Mākslas festivāls "Tête-à-Tête" norisināsies līdz 5.jūnijam.

Piedāvājam iepazīties ar plašo "Tête-à-Tête" programmu:

13.03. - 22.04. Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā

Līdz pat 22. aprīlim Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Sveika, galva!".

Izstāde ievada Borisa un Ināras Teterevu mākslas festivālu, un tās ideja sasaucas ar festivāla nosaukumu "Tête-à-Tête". Franču valodā, no kuras aizgūts šis nosaukums, vārds "la Tête" nozīmē "galva". Izstādē var saskatīt un sadzirdēt profesionālās mākslas veidu plašo spektru, kas raksturo Borisa un Ināras Teterevu mākslas festivāla programmu.

Izstādē piedalās 18 latviešu mākslinieki, režisori un mākslinieku grupas: Māra Brīvere, Evelīna Deičmane, Krista un Reinis Dzudzilo, Indriķis Ģelzis, Alvis Hermanis, Maija Kurševa, Liene Mackus, Līga Marcinkeviča, Anete Melece, Laila Pakalniņa, Ojārs Pētersons, Monika Pormale, Kaspars Rolšteins, Ieva Rubeze, kopa "Skate", Vilnis Vītoliņš, Brigita Zelča-Aispure. Izstādes kuratore - Helēna Demakova.

Vairāk par izstādi

Izstādē "Sveika, galva!" apvienots vairāku paaudžu Latvijas mākslinieku veikums. Retu reizi Latvijā vienā izstādē iespējams ieraudzīt gandrīz visus mūsdienu mākslas medijus - glezniecību, grafiku, zīmējumu, tēlniecību, fotogrāfiju, instalāciju, objektus, video, tekstu, mūziku, kino un teātra scenogrāfiju.

Šīs izstādes kontekstā galva ir ne tikai vieta galvassegai, auskariem, frizūrai, kosmētikai, brillēm un mūzikas ierīces austiņām, bet arī sarežģīta fiziskā ķermeņa daļa, kurā domā vai arī nedomā.

Šie mākslas darbi ir vairāk par domāšanu nekā par nedomāšanu, jo te, piemēram, domā pat dārzenis Maijas Kurševas zīmējumā "Biete domās". Kārtējo reizi nākas atsaukties uz mūsu mākslas kritikas patriarhu Jāni Borgu, kurš reiz kādā intervijā ļoti lakoniski izteica neaizmirstamu apgalvojumu: "Pasauli neizglābs skaistums, bet domāšana gan."

Viens no izstādes atskaites punktiem bija Lienes Mackus, Kristas Dzudzilo un Reiņa Dzudzilo veidotā vecmāmiņas-vilka galva Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Sarkangalvīte un vilks" 2013. gadā. Jauno mākslinieku darbs izrādē galu galā netika izmantots, toties ieguva skulptūras veidolu šajā izstādē.

Teātris kopš senās Grieķijas laikiem atrodas Eiropas profesionālās mākslas pirmsākumos, - šīs izstādes kontekstā parādās ne tikai scenogrāfijas elementi, bet arī tiek uzsvērta mūsdienu mākslas performatīvā daba.

Izstādē savijas tradīcija un novatorisms, tiek apliecināta tēlainība un stāstījums. Skatītājs tiek cienīts, ar viņu nespēlē paslēpes. Šajā mākslinieciskajā daudzbalsībā netrūkst nedz personisku motīvu, nedz atsauču uz plašākām sociālām parādībām. Mākslinieki nebaidās būt naivi un smeldzīgi, nevairās apliecināt acumirkļa atklāsmi, brīnumu, izmisumu, prieku un vismaz kaut kādu izpratni par dabas un kultūras ritmiem un ritiem.

Vienīgā nelielā zona, kas atvēlēta eksperimentiem, ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona un viņa audzēkņu - VKN dalībnieku - darbu saspēle ar kopīgo nosaukumu "Skate".

Žūrijai strādājot, mecenāti Teterevi izteica vēlējumu, lai nākamā konkursa izstāde būtu veltīta figuratīviem darbiem. Zināmā mērā šis projekts ar savu tēlainību sagatavo kārtējo pilsētvides konkursa izstādi, atbildot uz jautājumu, kas tad īsti ir figuratīvā māksla mūsdienās.

Kuratore: Helēna Demakova

Direktore: Līga Marcinkeviča

Izstādes dizaina autors: Ojārs Pētersons

08.04. - 11.05. kino "Citadele"

Filmas veidotāji uzdrīkstējušies paplašināt ierastās robežas un filmēt otrpus okeānam - par filmu paradīzi uzskatītajā Losandželosā, kur filmu radīšana nenorimst ne mirkli.

Latvijas un ASV kinoļaužu kopīgā darba rezultātā ir tapusi kopprodukcijas filma "Oki - okeāna vidū". Šāda veida sadarbība nav Latvijas kino ikdiena, turklāt vēl piedaloties pasaules līmeņa japāņu aktrisei Kaori Momoi, kas ar režisoru Māri Martinsonu sadarbojas jau otro reizi, un amerikāņu komponistam Viljamam Goldšteinam - Amerikas Kinoakadēmijas biedram.

Filmas mūzikas celiņš ir jo sevišķi īpašs, jo tas tika radīts turpat filmēšanās laukumā - ļaujoties improvizācijas virtuoza un pianista Goldšteina emociju un mirkļa sajūtu izpausmei mūzikas skaņās.

Režisors: Māris Martinsons

Producenti: Linda Krūkle, Uldis Cekulis, Māris Martinsons

Scenārija autors: Māris Martinsons

Komponists: Viljams Goldšteins

Mūziku aranžējis: Rihards Zaļupe

Operators: Valdis Celmiņš

Vairāk par filmu

"Bijušais nekustamā īpašuma brokeris Robs sāk sekot dīvainai japāņu sievietei Oki, kas regulāri maina dzīvesvietu. Savā izmeklēšanā viņš iesaista istabas biedreni Viliju, un visai drīz viņi nonāk aci pret aci ar Oki pagātni un lāstu. Tas liek pārvērtēt arī viņu pašu pagātni.

"Oki - okeāna vidū" ir stāsts par trim cilvēkiem, kuru likteņi savijušies Losandželosā un atspoguļo gan Austrumus, gan Rietumus. Japāniete Oki (Kaori Momoi), kas izvēlējusies Ameriku, lai aizbēgtu no savas pagātnes; labākas dzīves meklētājs Robs (Andris Bulis), kas līdzīgi simtiem un tūkstošiem latviešu ir aizceļojis vēl pirmskrīzes laikos, bet, nespējot iedzīvoties, ļoti sāpīgi izjūt krīzi tieši savā dzīvē. Un amerikāniete Vilija (Hannah Levien), pilna jauneklības, bet bez naivuma un ilūzijām, mēģina iepazīt pasauli un pamazām kļūst par kosmopolīti.

Trīs personāži, kurus liktenis ir savienojis dramatiskā cīņā ar sevi un pasauli. Austrumu pasaule, Eiropa un Amerika - trīsstūris. Ceturtais filmas personāžs ir pilsēta - Losandželosa. Pilsēta, kurā cilvēki sasniedz mērķus un kurā brūk sapņi. Pilsēta, kurā cilvēks vienā brīdī var būt spilgta zvaigzne, bet drīz jau nevajadzīgs nonīkt aizmirstībā. Pilsēta, kurā cilvēks var izcelties vai arī pazust pavisam." 

Vija Celmiņa ir latviešu izcelsmes ASV gleznotāja un grafiķe, kas kļuvusi par vienu no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu hiperreālisma virziena māksliniecēm un kura pasaules atzinību guvusi, pateicoties savam īpašajam rokrakstam - bezgalīgā plašuma (okeāns, zvaigžņotā debess, tuksnesis) atveidojumam.

Viņas darbi iekļauti nozīmīgākajās modernās mākslas kolekcijās pasaulē, piemēram, Metropolitēna muzejā Ņujorkā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā un Pompidū centrā Parīzē.

Dokumentālā filma "Vija.Celmins/Interpretācija" pirmo reizi atklās mākslinieces radošo darbību un unikālo personību. Filmēšanas grupa viesojās pie Vijas Celmiņas Ņujorkā un Longailendā, kur viesiem no Latvijas bija ne tikai ekskluzīva iespēja vērot mākslinieci darba procesā, bet arī tikties ar viņas domubiedriem un būt klāt Ņujorkas mākslas notikumos.

Filmas fragmenti kļuvuši par daļu no Vijas Celmiņas personālizstādes ekspozīcijas, kas apskatāma Mākslas muzejā "Rīgas birža" līdz šā gada 22. jūnijam.

Režisors: Olafs Okonovs

Producente: Antra Cilinska

Scenārija konsultante: Elita Ansone

Vairāk par Viju Celmiņš

Vija Celmiņš savā agrīnajā daiļradē ar eļļas krāsām uz audekla vai ogli uz papīra radīja drīzāk draudīgu un agresīvu vidi, aizskarot vardarbības tematiku. Jo īpaši ap 1960. gadu tapušie darbi atspoguļo kara un iekšpolitisku agresiju rezultātā destabilizētu un disharmonisku pasauli. Vēlāk interesi par ieročiem un lidmašīnām nomainīja aizrautība ar dabas pasaules elementiem - okeānu, tuksnesi un galaktiku.

Pēc 1990. gada māksliniece fotogravīras tehnikā melnos un pelēkos toņos attēlojusi naksnīgas debesis vai zirnekļa tīklus tuvplānā. Darbi bieži vien radīti mēnešiem ilgā procesā un izceļ skatītāju no tveramās ikdienas, atdodot viņam mieru un laiku.

Vijas Celmiņš māksla savā intuitīvajā ievirzē ir emocionāla, bet mērķtiecībā un detaļās dziļi racionāla. Savā vienkāršībā un savstarpējo attiecību mērogā Vijas Celmiņas pasaules redzējums ir latvisks un intīms. Darba tikums, spēja pastāvēt un tiekšanās pēc skaidrības ir talanti, ko Celmiņa pati apzinās kā savu senču mantojumu. "Manī ir latviešu zemnieces stiprums," ar pārliecību saka māksliniece, reizē norādot, ka viņas personīgo vērtību skalā visaptverošs humānisms ir nozīmīgāks par šauri nacionālu orientāciju.

Viņa pati par savu mākslu saka, ka tā ir skarba un prasa mentālu piepūli gan radīšanas procesā, gan darbu skatīšanās laikā. Savukārt milzīgo pieprasījumu pēc viņas darbiem un garo rindu pēc tiem, kurā jāstāv līdz pat 10 gadiem, māksliniece pieticīgi komentē kā savas zemās produktivitātes problēmu. Savukārt sabiedrības atzinīgo novērtējumu māksliniece uzskata par brīnumu, par pārsteigumu, jo, viņasprāt, visi mākslas darbi savu īsto dzīvi sāk, tikai nonākot pie cilvēkiem, nevis atrodoties mākslinieka darbnīcā.

Vijas Celmiņš personālizstādes un retrospektīvas rīkotas daudzos pasaulē nozīmīgos mākslas centros - Vitnija Amerikāņu mākslas muzejā Ņujorkā (Whitney Museum of American Art, 1973, 1993), Deivida Makkī galerijā Ņujorkā (David McKee Gallery, 1983, 1988, 1992, 1995, 1996, 2001), Laikmetīgās mākslas muzejā Losandželosā (Museum of Contemporary Art, 1994), Kartjē Laikmetīgās mākslas fondā Parīzē (Fondation Cartier pour l'Art Contemporain, 1995), Karalienes Sofijas Nacionālajā muzejā un mākslas centrā Madridē (Museo Nacional de Arte Reina Sofia), Modernās mākslas muzejā Frankfurtē (Museum für Moderne Kunst, 1996-1997), Anthony d'Offay Gallery Londonā (1999), Metropolitēna muzejā Ņujorkā (The Metropolitan Museum of Art, 2002). 2008. gadā māksliniecei tika piešķirts prestižais Eiropas mākslas apbalvojums - Rosvitas Haftmanes balva.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā noslēdzas ilgākā laikā attīstīts projekts - tiek atklātas jaunas trīsmanuāļu ērģeles.

Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļbūvētāji - Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Ērģeles turpinās apliecināt Latvijas ērģeļbūves kvalitāti ne vien pašmāju studentiem, bet arī plašākā kontekstā - pie jaunbūvētā instrumenta būs iespēja rīkot starptautiska līmeņa ērģeļspēles meistarklases.

Ērģeļu klases atklāšanas koncertā piedalīsies ērģelnieki - asoc. profesore Vita Kalnciema, profesors Tālivaldis Deksnis, Līga Dejus, Jacinta Ciganoviča, Liene Andreta Kalnciema, kā arī Jānis Porietis (trompete) un Kristīne Gailīte (soprāns).

Vairāk par ērģeļu nozīmi JVLMA

Kopš Mūzikas akadēmijas jeb toreizējās Konservatorijas dibināšanas vienmēr ir pastāvējusi Ērģeļu klase. Pie tās tapšanas savu roku pielicis ērģelnieks Pauls Jozuus - Jāzepa Vītola līdzgaitnieks un draugs jau kopš Pēterburgas laikiem.

Pēterburgā Jozuus studēja konservatorijā, dziedāja Vītola vadītajā korī un viņus abus vienoja sirsnīga draudzība, vēlāk - arī kopīgas darba gaitas. Kad Vītols tika aicināts uz Latviju dibināt Konservatoriju, arī Pauls Jozuus devās draugam palīgā. Vītols bija rektors, Pauls Jozuus bija viņa labā roka, palīgs un - arī pirmais Ērģeļu klases vadītājs. Telpā, kur tagad iebūvētas jaunās ērģeles, viņš tolaik strādāja ar saviem ērģeļspēles studentiem, un pie sienas tādēļ vēlāk ilgus gadus vēl atradās Jozuus portrets.

Iepriekš šajā telpā atradies Latvijas ērģeļbūvētāja H. Kolbes darbnīcā 1934. gadā būvētais instruments. Šī instrumenta pneimatiskās sistēmas traktūra, šodienas acīm raugoties, vairs neatbilda pasaules mūzikas augstskolu kvalitātes rādītājiem.

Ērģeļspēles klase līdz pagājušajai vasarai bija varbūt vienīgā telpa akadēmijā, kas kopš pēckara gadiem palikusi bez remonta. Lai sagatavotos jauno ērģeļu uzņemšanai, te tagad notikuši vērienīgi atjaunošanas darbi, ir arī iebūvēti telpas klimata, mitruma mērītāji.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, iekļaujoties kopējā Eiropas mūzikas augstskolu apritē, savu studentu un pasniedzēju darbam jānodrošina mūsdienīgai kvalitātei atbilstoši instrumenti. Akadēmijas klavierspēles studentiem pirmajā un otrajā mācību gadā ir iespēja apgūt arī ērģeles kā klavierēm radniecīgo instrumentu. Ērģeļspēles nodarbības ļoti noderīgas ir arī topošajiem komponistiem.

Rīgas Doma četrmanuāļu ērģeļu īpašā un sarežģītā konstrukcija ir svarīgs iemesls, lai pirms tam mūzikas augstskolā apgūtu repertuāru vismaz uz trīsmanuāļu instrumenta. Jaunās JVLMA ērģeles tagad to nodrošinās.

Ieceres pamatā ir reāls notikums Japānā - pēc zemestrīces glābēji kādas mājas drupās cauri plaisām pamanīja jaunas sievietes ķermeni. Poza bija ļoti dīvaina, viņa itin kā lūgdamās tupēja uz ceļiem - ķermenis noliekts uz priekšu, rokas kaut ko apskāvušas. Sabrukusī ēka bija sadragājusi viņas muguru un galvu. Cerībā, ka sieviete tomēr varētu būt dzīva, glābējs mēģināja aizsniegties viņu sataustīt, aukstais ķermenis liecināja, ka sieviete ir mirusi.

Glābējs un viņa komanda devās izpētīt nākamo sabrukušo namu, tomēr savāds spēks sauca atgriezties. Lai labāk izpētītu vietu, glābējs notupās uz ceļiem, un spēji iekliedzās: "Bērns! Tur ir bērns!"

Komanda iztīrīja gruvešus. Zem sievietes ķermeņa, krāsainā segā ietīts, gulēja trīs mēnešus vecs zēns. Acumirklī visiem tapa skaidrs - lai glābtu dēlu, sieviete bija ziedojusi pati sevi, mājas brukšanas brīdī dēla ķermeni aizklādama ar savējo. Glābējs paņēma bērnu rokās, bet zēns turpināja mierīgi gulēt.

Paverot segu, glābēji ieraudzīja mobilo tālruni. Uz ekrāna bija īsziņa: "Ja tu izdzīvosi - atceries, es tevi mīlu..." Tālrunis tika nodots no rokas rokā. Visi, kas izlasīja ziņu, raudāja. "Ja tu izdzīvosi - atceries, es tevi mīlu..." Lūk, tāda ir mātes mīlestība.

Komponists: Zigmars Liepiņš

Teksta autore: Andra Manfelde

Solisti: Inga Šļubovska (soprāns), Aleksandrs Antoņenko (tenors), Gundars Āboliņš (stāstnieks)

Mūziķi: Tālivaldis Deksnis, Roberts Hansons (ērģeles), VAK "Latvija", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Jānis Liepiņš

Jau divus gadus Mākslas muzeja "Rīgas birža" ātrijā var aplūkot sastingušas, īstas Venēcijas gondolas sprādzienu - Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvināto ievērojamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova speciāli muzejam veidoto mākslas darbu "Gondola".

Šogad apmeklētājiem ir iespēja vērot Dmitrija Gutova paplašināto "Gondolas" mākslas darba vēstījumu. Audio instalācija "Fūga. Augoša uzbudinājuma lēkme ar apziņas aptumšošanos un atmiņas traucējumiem" ir veidota īpaši Borisa un Ināras Teterevu mākslas festivālam "Tête-à-Tête".

Formas ziņā audio instalācija ir "Gondolas" analogs, tikai šoreiz tā izaicina nevis redzes, bet dzirdes uztveri. Skaņas, kuras piepilda telpu, uz brīdi rada bezsvara stāvokļa sajūtu. Instalācijā izmantoti klasiskās mūzikas skaņdarbi, "uzspridzinot" skaisto ideālo tēlu pasauli, tā sašķīst fragmentos, un mākslinieks mēģina fiksēt starpstāvokli, kad viena forma ir beigusi eksistēt, bet jauna tikai dzimst.

Vairāk par Dmitriju Gutovu

Krievijas māksliniekam Dmitrijam Gutovam ir liela pieredze, veidojot instalācijas, kas līdzinās gaisā sastingušam sprādziena mirklim. Dmitrijs Gutovs pieder paaudzei, kura sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas meistari kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Vladimirs Dubosarskis un Aleksandrs Vinogradovs.

Dzimis Maskavā 1960. gadā. Zīmējis jau kopš dzimšanas, bet par profesionālu mākslinieku kļūt negrasījās. 1992. gadā absolvējis I. Repina vārdā nosaukto Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu Sanktpēterburgā (Mākslas teorijas un vēstures nodaļu).

Viņa diplomdarbs bija veltīts Maļevičam un Florenskim, kuru daiļradi Gutovs aplūkoja tieši no marksistiskās pozīcijas. Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Dmitrija Gutova darbi glabājas daudzu muzeju kolekcijās, to skaitā Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā un Valsts Tretjakova galerijā Maskavā. Dmitrijs Gutovs ir arī "Mākslas žurnāla" redkolēģijas biedrs kopš tā dibināšanas 1993. gadā.

Mākslinieka kontā ir dalība 53. Venēcijas biennālē un grupas izstādē "Krievija!" Gugenheima muzejā Ņujorkā, Sanpaulu biennālē 2002. gadā un vēl vismaz 80 izstādēs. Viņš strādā praktiski ar visu laikmetīgās mākslas žanru sistēmu - glezniecību, fotogrāfiju, video, multimedijiem, instalāciju, performanci, turklāt vēl arī lasa lekcijas studentiem, raksta rakstus un kūrē Mihaila Lifšica Institūta darbību (nosaukts pazīstamā marksistiskā domātāja vārdā, kura darbi veido būtisku Gutova konceptuālā kreisā background daļu).

Raksturojot mākslinieka daiļradi, mākslas kritiķis un kurators Aleksandrs Jevangeli paskaidro, ka "Gutova darbu novatoriskais raksturs meklējams apbrīnojamajā spējā no pilnīgi dažādiem avotiem - tīri gleznieciskiem meklējumiem, kas reizēm robežojas ar abstrakciju, grafiskā dizaina, Austrumu kaligrāfijas, konceptuālās tradīcijas, intelektuālām padomju un pasaules kultūras studijām - radīt savu, neatkārtojamu autora amalgamu, jaunu estētisku sakausējumu".

03.05. LNB "Gaismas pils" Imanta Ziedoņa zālē

Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā sirsnīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā "Gaismas pils" tiks cildināti apbalvojuma "Laiks Ziedonim" laureāti. Ar pavasarīgu koncertu ceremonijas laikā tiks ieskandināta arī jaunuzceltās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zāle.

Uzstāsies gan fonda "Viegli" mūziķi, gan citi izcili Latvijas mākslinieki. 3. maija vakarā cildināšanas ceremoniju varēs baudīt gan Latvijas Televīzijas, gan Latvijas Radio translācijā.

Vairāk par apbalvojumu "Laiks Ziedonim"

Apbalvojuma "Laiks Ziedonim" mērķis ir katru gadu apbalvot personības, kas ar savu izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju un savpatību iedvesmojušas labāku Latviju.

Šogad apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē "Taureņu uzbrukums", novadpētniecībā "Kedas", tautsaimniecībā "Zemi es mācos", bērniem un jauniešiem "Rabarbers", kā arī par dzīvi literatūrā "Bize".

Apbalvojums tiek pasniegts personām vai personu grupām, kas ar izciliem sasniegumiem darbojas attiecīgajā nozarē un atbilst apbalvojuma vērtībām. Balvas apjoms, 3000 eiro katras nominācijas laureātam, ir Borisa un Ināras Teterevu fonda sarūpēts.

Režisore: Laura Groza-Ķibere

05.05. - 25.05. 100 pieturvietās visā Rīgā

Mākslas festivāla "Tête-à-Tête" ietvaros atbalstīts "Rīgas Fotomēneša 2014. Urban Viewfinders" projekts "Kaimiņi", lai ar profesionālu mākslu uzrunātu visplašāko sabiedrību.

Uzaicinātie mākslinieki Kaspars Podnieks, Arnis Balčus, Evelīna Deičmane, Ieva Raudsepa un Ilze Vanags Rīgas apkaimēs veidos fotogrāfiju sērijas, atklājot un izceļot katras vietas lokālo specifiku un unikālo atmosfēru, meklējot "kaimiņā" raksturīgo, kopīgo un atšķirīgo, ar aicinājumu labāk iepazīt citam citu.

Dažādi domājoši, nākuši no dažādām kultūras vidēm, ar atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem, tradīcijām, nacionālo piederību un sociālo statusu - mēs dzīvojam blakus, kaimiņos, un veidojam vienotu telpu.

Kuratore: Inga Brūvere

Arī šogad mākslas festivāla "Tête-à-Tête" ietvaros notiek laikmetīgās mākslas projektu konkursa skate - izstāde, lai izvēlētos atbilstošākos figuratīvos darbus, kurus nākotnē, iespējams, īstenos Rīgas pilsētvidē. Izstādē piedalās 10 mākslinieki.

Fonda īstenotās programmas  "Māksla publiskajā telpā" praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē, lai Rīga reiz kļūtu par vienu no Eiropas kultūras metropolēm. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu ienest vairāk pozitīva pārsteiguma, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni.

2012. gadā ar fonda atbalstu tapa krievu mākslinieka Dmitrija Gutova "Gondola", kas īpaši tika veidota Mākslas muzeja "Rīgas birža" kolekcijai un muzeja ātrijā ir bez maksas publiski pieejama.

2013. gadā ar mecenātu atbalstu tapa laikmetīgās mākslas darbs - skulptūra izcilā latviešu izcelsmes baletdejotāja Māra Rūdolfa Liepas piemiņai pie Latvijas Nacionālās operas.

Vairāk par "Rīga smaida"

Pagājušā gadā izstāde "Rīga smaida" bija noslēdzošais Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslu festivāla TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS notikums, kas Rīgā risinājās no 2013. gada maija sākuma līdz jūnija sākumam.

Konkursa izstādē "Rīga smaida" bija skatāmi projekti ar iespēju, ka kāds no tiem Rīgas pilsētvidē tiktu īstenots jau tuvā nākotnē. Rīga no šādas mākslas tikai iegūtu, jo tā ir mākslinieciski augstvērtīga, gudra, interesanta, stāstoša un labestīga. Tā patiesi var raisīt pārsteiguma pilnu smaidu rīdziniekiem un Rīgas viesiem.

Žūrijas komisija izvērtēja laikmetīgās mākslas darbu konkursa izstādei "Rīga smaida" iesniegtos 17 darbus un lēma par četriem labākajiem darbu projektiem, kas tiks virzīti tālāk īstenošanai pilsētvidē.

Par labākajiem tika atzīti Andra Brežes "Piemineklis dūmiem", Ojāra Pētersona "Lielā vāze", Brigitas Zelčas-Aispures "Klusā daba" un Ērika Boža "Soliņi". Žūrijas īpašo atzinību par idejas oriģinalitāti izpelnījās Ojāra Pētersona projekts "Granīta lodes", kas netika virzīts īstenošanai. Brigitas Zelčas-Aispures lielformāta darbs "Klusā daba" pašlaik tiek realizēts un jau pavisam drīz būs pieejams Rīgas iedzīvotāju un viesu apskatei.

Kuratore: Helēna Demakova

Londonas Simfoniskā orķestra koncerts Latvijas Nacionālajā operā ir unikāls notikums - pirmo reizi Latvijā uzstājas orķestris, kas jau vairāk nekā gadsimtu pazīstams kā viens no vadošajiem orķestriem pasaulē.

Īpašais koncerts noslēdz 2014. gada Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivālu "Tête-à-Tête". Galvenā viesdiriģenta Daniela Hārdinga vadībā izcilais kolektīvs spēlēs divus romantisma perioda šedevrus - Franča Šūberta 8. simfoniju un Gustava Mālera 1. simfoniju.

Koncerts tiek organizēts, Latvijas Nacionālajai operai sadarbojoties ar Lietuvas Nacionālo operas un baleta teātri.

Vairāk par Londonas Simfonisko orķestri

Londonas Simfoniskais orķestris koncertē labākajās koncertzālēs un sadarbojas ar spožākajiem māksliniekiem, arī mecosoprānu Elīnu Garanču, vijolnieku Gidonu Krēmeru, diriģentiem Marisu Jansonu un Andri Nelsonu.

Orķestris ir pasaules līderis ierakstu apjoma un daudzveidības ziņā, tostarp ierakstījis mūziku tādām plaši pazīstamām filmām kā "Zvaigžņu kari", "Karaļa runa", "Supermens", "Harijs Poters" un "Drošsirde".

Šogad līdz ar Hercoga bibliotēkas un Lielās galerijas sienu monumentālo gleznojumu restaurāciju, kas ir vienīgais tik liela apjoma itāliešu baroka paraugs Latvijā, noslēdzas Rundāles pils restaurēšana un Borisa un Ināras Teterevu fonda "Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programma 2010 - 2014".

No 25. maija pēc 50 gadus ilga pētniecības un restaurācijas darba visi Rundāles pils hercogu laika interjeri kļūst pieejami apmeklētājiem,

Vairāk par "Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programmu 2010 - 2014"

Borisa un Ināras Teterevu fonda programma atbalsta Rundāles pils kompleksa (18. gs.) restaurāciju.

Rundāles pils ir ievērojamākais baroka arhitektūras ansamblis Baltijā, kā arī visapmeklētākais muzejs Latvijā un iecienīta vieta valsts reprezentācijas, mākslas un kultūras pasākumiem.

Programmas ietvaros 2011. gadā atklāta pilnībā restaurēta un ar mākslas priekšmetiem iekārtota Biljarda zāle, tajā veikta 18. gs. beigu lustras restaurācija. 2013. gadā atvērts Hercoga otrais darba kabinets - restaurēti sienu gleznojumi, atjaunota grīda, paneļi, durvis un kamīns, telpa iekārtota ar interjera priekšmetiem.

2014. gadā programmas ietvaros pabeigta Hercoga bibliotēkas restaurācija un papildus dota iespēja nobeigt Lielās galerijas sienu gleznojumu un parketa restaurācijas darbus.

Rundāles pils direktors: Imants Lancmanis