Šā gada arhitektūras biennāles izvēlētā tēma ir "Fundamentals" ar apakštēmu "Mūsdienīguma absorbēšana: 1914–2014". Tās kurators Rems Kūlhāss par biennāles mērķi noteicis jaunas izpratnes par arhitektūras pamatelementu klāsta bagātību veidošanu.
Atsaucoties šim uzstādījumam, Latvijas komanda - "NRJA" un pasākumu aģentūra "Pareizā ķīmija" - savā ekspozīcijā "Unwritten" uzsvērs akadēmiski respektabla pētījuma un vērtējuma par arhitektūru, kas būvēta pēc Otrā pasaules kara, trūkumu.
Aicina apzināt vērtīgās padomju laika ēkas
Lukševics atgādina, ka tikai par dažiem Latvijas modernisma pārstāvjiem, piemēram, Modri Ģelzi un Dailes teātra autori Martu Staņu, ir tapušas monogrāfijas. Turklāt, lai gan daudzām modernisma stilā celtajām ēkām tuvojas vai jau ir pārsniegts 50 gadu slieksnis, pēc kura to nojaukšana vai pārbūve jāvērtē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, nav gandrīz nekādu kritēriju, pēc kādiem tās vērtēt.
Projekta veidotāji atzīst, ka modernisma arhitektūras izvērtēšanu Latvijā sarežģī gan nepatika pret visu, kas radīts Padomju Savienības laikā un tās ideoloģijas iespaidā, gan jaunības un bērnības laika nostalģija un sajūsma par eksotisko padomju laika mantojumu.
Neskaidrs ir arī jautājums, vai modernisma arhitektūras laikmets ir beidzis pastāvēt, jo, piemēram, Gaismas pils arhitekts Gunārs Birkerts arī uzstāj, ka ir modernists, bet par mūsdienu modernisma elementiem var runāt arī pirms pāris gadiem tapušajā "Rietumu Capital Centre" risinājumā, norāda Lukševics.
Līdz ar to Latvijas ekspozīcija vienlaikus provocē apzināt un pētīt šo arhitektūras laikmetu Latvijā, kā arī uzsāk datu bāzes veidošanu par to. Jau šobrīd "Facebook" izveidotā sadaļā "Unwritten" ikviens interesents tiek aicināts iesūtīt modernisma stilā celtu ēku fotogrāfijas, kuras viņaprāt būtu pelnījušas uzmanību un saglabāšanu.
Venēcijā būvēs mākoni no 2000 lapām
Savukārt Venēcijā plānotās ekspozīcijas pamatā būs apgalvojums "There is (no) modernism in Latvia" ("Latvijā (nav) modernisma arhitektūras"). Tā būs digitāli vāktās informācijas attēlojums telpā - 2000 lapas ar un bez informācijas tiks iekārtas rāmī, kas stiprināts pie ēkas sijām.
Šādi tiks radīta informācijas mākoņa sajūta, kas atrodas nepārtrauktā kustībā, reaģējot uz gaisa plūsmām. Ikviens ekspozīcijas skatītājs varēs ieiet šajā mākonī - neuzrakstītajā grāmatā - un uzzināt līdz šim savākto informāciju. Tā visu izstādes laiku tiks atjaunota atbilstoši datu bāzes papildināšanai.
Ekspozīciju izgaismos iekārti LED gaismekļi ar kustības sensoriem, kuri ieslēgsies tajā ekspozīcijas vietā, kurā tobrīd atradīsies skatītājs. Kustības sensori ieslēgs arī skaļruņus, kuros tiks atskaņota Andra Indāna īpaši šim notikumam radīta skaņas instalācija.
Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies vienā no diviem galvenajiem izstāžu paviljoniem – Arsenālā. Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds norāda, ka tas ir liels sasniegums, par ko jāpateicas Kultūras ministrijai, jo jau pērn Arsenālā izvietotais Latvijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē pierādīja, ka ir vērts ieguldīt lielākus resursus par vietu, lai attiecīgi saņemtu daudzkārt vairāk skatītāju.
Ar paliekošu vērtību
Līdz ar informācijas vākšanu un ekspozīcijas veidošanu tapis arī katalogs, kurā iekļautas piecu dažādu autoru esejas par pēckara arhitektūras jautājumiem, kuratora ekspozīcijas idejas apraksts, "Facebook" lapā apkopotā informācija, kā arī socioloģiskās aptaujas dati un intervijas ar pēckara arhitektūras meistariem.
Tā kā šī informācijas bāze visu izstādes laiku no 7. jūnija līdz pat 23. novembrim vēl tiks papildināta, ekspozīcijas veidotāji paredz to saglabāt un atstāt publiski pieejamu. Līdz ar to viņi cer ne tikai radīt impulsu modernisma arhitektūras Latvijā pētniecības sākšanai, bet arī dot atspēriena punktu potenciālajiem pētniekiem jau apkopotas datu bāzes veidā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
