Foto: Kā Stūra māja gatavojas atvērt durvis apmeklētājiem  (39)

Stūra mājas jeb bijušās Valsts Drošības komitejas ēkas logos jau vairākas nedēļas vakaros vietām redzama gaisma, bet no rītiem pa tās durvīm uz pagrabiem un augšējiem stāviem manāmi dodamies cilvēki.

Viņi šobrīd tīra cietuma kameras, kabinetus, kāpņu telpas un garos ēkas gaiteņus, kā arī iekārto pamatekspozīciju par ēkas vēsturi un dažādas izstādes, kas līdz pat 19. oktobrim būs apskatāmas Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014" ietvaros.

Kas apskatāms Stūra mājā:

Projekta "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014" darba laiki:

no 1.maija līdz 19.oktobrim

Biļešu cenas:

Visiem interesentiem bez maksas būs pieejama pirmā stāva pamatekspozīcija "Izstaigā stūra māju". Tā vēstīs par ēkas vēsturi, čekas darbību un ar namu saistīto cilvēku likteņiem.

Okupācijas muzejs atgādina arī anekdotes par čeku. Tādu gan padomju gados nebija īpaši daudz, jo no čekas baidījās, taču arī divdesmitā gadsimta otrās puse ir atstājusi savu folkloru:

-Kura ir Rīgas augstākā māja?
-Stūra māja!
-Kā tā?
-No tās var Sibīriju redzēt!

Kāds zvana uz izziņu dienestu un jautā čekas telefonu. Izziņu dienestā viņam atbild, ka nav vērts uz turieni zvanīt, jo čeka nodegusi.
Pēc laiciņa zvanītājs atkal zvana un atkal jautā to pašu.
- Es jau Jums iepriekšējo reizi pateicu.
- Es dzirdēju, bet gribēju to dzirdēt vēlreiz.

Ekskursiju vadīs Latvijas Okupācijas muzeja gidi. Tā atklās gan no ēkas tapšanas laikiem saglabājušās elegantā interjera detaļas, gan pielāgojumus, kurus savām vajadzībām te ieviesusi baisākā no padomju represīvajām struktūrām.

Būs apskatāma apcietināto reģistrācijas telpa, pratināšanas telpa ar vienpusēji caurredzamo spoguļsienu un paši "Čekas pagrabi" - VDK ieslodzījuma kameras ēkas pirmajā un pagrabstāvā ar šaurajiem gaiteņiem, smagām metāla durvīm, grīdai pieskrūvētām gultām un malkas plīti, uz kuras ieslodzītajiem gatavoja ēdienu.

Ekskursijas turpinājumā ēkas augšējos stāvos interesenti apmeklēs arī telpas, kurās 1940.gadā savu dzīvi pašnāvībā beidza Latvijas Robežsardzes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins.

Apskati noslēgs vēstījums par Stūra mājas pēdējiem akordiem - "Čekas maisiem" jeb VDK kartotēkas daļu.

Izstādei darbus veidojuši mākslinieki no Vācijas, Ukrainas, Kosovas, Igaunijas, Islandes, Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas. To organizē biedrība "Mākslas telpa".

"Draudzības (re)konstrukcija" aktualizēs un mākslinieciskiem paņēmieniem parādīs situācijas, kurās lielvaru pārstāvji noslēdz "draudzību" ar mazākām valstīm un sabiedrības grupām, kā tas notika, piemēram, PSRS lielajā "tautu draudzībā" vai ASV militārajā klātbūtnē Islandē.

Caur stāstījumu, mijiedarbību, humoru un ziņkāri izstāde iesaistīs skatītājus, aicinot tos aizdomāties par šī brīža ģeopolitiskās situācijas sarežģītību, robežām un draudzības nozīmi.

Šajā Kultūras un mākslas projekta "Noass" un Latvijas Naivās mākslas muzeja organizētajā ekspozīcijā vairums eksponēto darbu publiskai apskatei būs pieejami pirmo reizi.

Darbu tapšanas gada skaitļi - 1941, 1945, 1949, 1956... un tapšanas vietas - deportācijas vagons, koncentrācijas nometne, kara gūstekņu filtrācijas nometne, lēģeris - neprasa komentārus. No daudziem tā laika notikumiem nav saglabājušās fotogrāfijas, tādēļ dokumentācijas ziņā šiem zīmējumiem ir tikpat augsta vērtība kā fotogrāfijām.

Paralēli zīmējumu izstādei ekspozīcijā ir iekļauti arī darbi, kuri tapuši jau 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā. Tās ir aculiecinieku situāciju un notikumu rekonstrukcijas, kas papildus mākslinieciskai vērtībai, dod iespēju skatītājam emocionāli sasaistīt tā laika notikumus ar mūsdienām.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja organizētajā izstādē būs skatāmas desmit autentiskas lietas - vācu armijas karavīra zābaki, ermoņikas, smagi ievainotā pacienta karte, rakstāmmašīna, uzvalks, portsigārs, grāmata, saldumu kārba, radioaparāts un pazudusī lieta.

Tās visas vēstīs par pagājušā gadsimta vēstures drāmām un peripetijām un par cilvēkiem, kuru likteņus kādā mirklī ietekmējusi vara, liekot izdarīt izvēli - pakļauties varas diktētiem apstākļiem vai, gluži pretēji, cīnīties ar tiem.

Katra lieta ir saistīta ar citiem krājumā esošiem muzeja priekšmetiem, kuri stāstu papildina un izvērš, ļaujot tieši vai pastarpināti izstāstīt gan līdzīgus likteņstāstus, gan stāstus par sabiedrības un valsts likteni varas maiņās.

Biedrības "Latvieši pasaulē" veidotā izstāde parādīs tos priekšmetus, kas bijuši pietiekami būtiski, lai ņemtu līdzi, dažādos laikos un apstākļos dodoties projām no Latvijas. Galvenais izstādes simbols būs koferis, kura piepildīšana bijusi aizbraucēju izšķiršanās par vērtīgo un mazsvarīgo, par līdzi ņemamo un pametamo.

Kas ir būtiskākais, kas nezināmā nākotnē svešā zemē palīdzēs ne tikai fiziskā, bet arī garīgā, intelektuālā un emocionālā ziņā? Uz šādu eksistenciālu jautājumu pēdējo 200 gadu laikā bijis jāatbild simtiem tūkstošu latviešu.

Izbraukšana no Latvijas notikusi daudzos lielos viļņos. Vieni varēja gatavoties aizbraukšanai dažus mēnešus, citi - dažas stundas. Izstāde atspoguļos šos procesus caur individuālu stāstu un personiskas pieredzes prizmu.

Izstādē būs aplūkojami vairāk nekā 200 priekšmeti, kas atkal atgriezušies mājās - Latvijā.

"Liktens Lietu Muzejā" apkopoti vairāk kā piecsimts personisku priekšmetu un lietu, kas pieder rīdziniekiem un apzināti ar tiem saistītie dzīves stāsti - jautri, skumji, svinīgi un ikdienišķi, arī liktenīgi.

Priekšmeti un lietas, kas saistīti ar konkrētiem notikumiem šo cilvēku dzīvē, spēj stāstīt daudz par pašiem cilvēkiem un viņu vērtībām, tādējādi ekspozīcija veidos vienotu veselumu - vēsturisku stāstu par dzīves laiku, kuru kopā esam veidojuši un piepildījuši.

Izstādi organizē "Mediju komunikācijas darbnīca" un Filmu studija "Kinolats".