Skaties portālā 'Delfi' festivāla 'Tete-a-tete' sarunas ar izcilām personībām

Sarunas notiks ar pasaulsaveno latviešu režisoru Alvi Hermani (17. maijs, plkst.18, Latvijas Nacionālā bibliotēka), Krievijas mākslinieku, "Rīgas Biržas" mākslas darba "Gondola" autoru Dmitriju Gutovu (30.04. plkst.16, Rīgas Birža), mūsdienu fotomākslas meistariem zviedru fotogrāfu J.H. Engstrēmu (14. maijs, plkst.18, Latvijas Nacionālā bibliotēka) un franču fotogrāfu Antuānu D'Agatu (16. maijs, plkst.18, Latvijas Nacionālā bibliotēka), mūsdienu amerikāņu literātu, ASV literatūras kritiķu balvas laureātu Eliotu Veinbergeru (5. jūnijs, plkst.18, Rīgas Birža), un Latvijas Universitātes pasniedzēju, azartisku un atraktīvu zinātnes popularizētāju Vjačeslavu Kaščejevu (7.maijs, plkst.18, Rīgas Birža). Visas sarunas ir bezmaksas, tās būs skatāmas arī interneta tiešraidēs portālā "Delfi".

"Šī gada programmu raksturo notikumu augstā mākslinieciskā kvalitāte un vienlaikus arī pieejamība cilvēkiem. Sarunas tete-a-tete gaisotnē ir iespēja tuvplānā un klātienē iepazīt izcilas personības, viņu pasaules uztveri un uzskatus, arī sniegs iespēju uzdot jautājums, " akcentē mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE vadītāja Elīna Vikmane.

30. aprīlis, Mākslas muzejs "Rīgas birža"

Mākslas muzeja "Rīgas birža" apmeklētājiem labi zināmā mākslas darba "Gondola" autors Dmitrijs Gutovs piederīgs laikmetīgās mākslas pārstāvju paaudzei, kas sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas meistari kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Vladimirs Dubosarskis un Aleksandrs Vinogradovs.

Dmitrijs Gutovs aizrautīgi darbojas ar aizmirstiem vai nežēlastībā kritušiem mākslas fenomeniem, ar visu, ko tagadne noliedz kā neatbilstošu kultūras procesu maģistrālēm. Pastiprināti interesējas par nepopulāriem filozofijas virzieniem, teorijām un tekstiem (Markss, Hēgelis), no padomju kultūras pelniem izceļ un popularizē marksista Mihaila Lifšica filozofisko mantojumu, meklē iedvesmu Boisa grafikās un Rembranta skicēs, ķīniešu kaligrāfijā un 50.-60. gadu padomju žurnālu grafikas dizainā, pareizticīgo ikonās un sengrieķu vāžu sižetos. Radikalizē un ironizē. Vispārina un konkretizē.

Mākslinieka kontā ir dalība Venēcijas biennālēs (1995, 2007, 2011), izstādēs Documenta (2007), Manifesta (1996), Volta (2009), biennālēs Stambulā (1992), Valensijā (2001), Sidnejā (2006) un Šanhajā (2012), kā arī daudzās mūsdienu krievu mākslas izstādēs. Viņa darbi bijuši izstādīti nozīmīgākajās izstāžu zālēs Krievijā (Tretjakova galerija, Krievu muzejs), ASV (Gugenheima muzejs), Francijā (Luvra), Somijā (KIASMA) u.c. Dmitrijs Gutovs strādā gandrīz visos laikmetīgās mākslas žanros - glezniecībā, fotogrāfijā, video, multimedijos, veido instalācijas, rīko performances, turklāt vēl raksta, studentiem lasa lekcijas un kūrē M. Lifšica institūta darbību.

Sarunu vada Ilmārs Šlāpins. Saruna notiks krievu valodā.

7.maijs, Mākslas muzejs "Rīgas birža"

Latvijas Universitātes pasniedzējs, azartisks un atraktīvs zinātnes popularizētājs Vjačeslavs Kaščejevs kā vienīgais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas 2013. gadā saņēma prestižo Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum) jauno zinātnieku balvu.

Šim apbalvojumam tiek izvirzīti pasaules spēcīgākie jaunie zinātnieki (ne vecāki par 40 gadiem), kuru zinātniskais ieguldījums un tehnoloģiskās inovācijas izraisa būtisku pagriezienu pasaules attīstībā. V. Kaščejevs tika nominēts par sasniegumiem, pētot kvantu nanoelektroniku. Viņa pētījumam ir neatsverama nozīme nākotnes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā.

Taču zinātnieka patiesā interese saistīta ar jautājumiem - kas mūsu izpratnē ir paliekošas pārmaiņas un kur ir robeža, kas maina cilvēces priekšstatus par realitāti un būtiski ietekmē filozofisko domu pasaulē.

Sarunu vada Arnis Rītups. Saruna notiks latviešu valodā.

14. maijs, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Pasaulslavenais zviedru fotogrāfs J.H. Engstrēms (JH Engström), kura grāmata La Residence ieguvusi pasaules labākās grāmatas titulu - World's Best Book 2012, dzimis Kārlstādē (Zviedrija), bet pašlaik dzīvo un strādā Parīzē (Francija) un Vermlandē (Zviedrija). Mākslinieks ir ne tikai pasaulē atzīts fotogrāfs, bet arī dokumentālo filmu režisors un fotoalbumu autors. Viņa darbi atrodas tādu muzeju kolekcijās kā Saatchi Gallery (Lielbritānija), Stokholmas Modernās mākslas muzejā (Zviedrija), Hjūstonas Daiļo mākslu muzejā (ASV), Musée Niepce (Francija). 2012. gadā J.H. Engstrēms Parīzē nodibināja savu foto meistarklasi Atelier Smedsby.

Engstrēma radošajam rokrakstam piemīt īpaši izteikts subjektīvisms, viņa fotogrāfiju pamatslānī, pašā sirdī ievītas smalkas, intīmas attiecību stīgas ar darbu varoņiem. Kritiķis Mārtins Jeiki par Engstrēmu darbiem saka, ka tie iedarbojas kā "atmiņu pārlūkošanas seanss".

Sarunu var Imants Gross. Saruna notiks angļu valodā.

16. maijs, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Pasaulslavenais franču fotogrāfs Antuāns D'Agata (Antoine D'Agata) pazīstams kā raw insider (raw - jēls, neapstrādāts; insider - iekšējais, savējais) stila mākslinieks. D'Agata nu jau 20 gadu atrodas ceļā, fiksēdams dzīves pelēko zonu - to, kur viss notiek kā uz naža asmens, viņa darbu varoņi ir bezpajumtnieki, prostitūtas, narkomāni, dzīves atstumtie. Antuāna D'Agatas fotogrāfijas atgādina ekspresīvu glezniecību - bez fotošopa un apstrādes, jo katra viņa notvertā dzīves milisekunde ir kā spilgts mākslas darbs. D'Agata ir meistarīgs šādu mirkļu zvejnieks.

Dzimis Marseļā, 20 gadu vecumā pameta Franciju un joprojām aktīvi ceļo pa pasauli. Fotogrāfijas pamatus apguvis Ņujorkā pie Nanas Goldinas un Larija Klārka. No 2008. gada Magnum Photos biedrs. Vairāku grāmatu autors un filmu režisors.

Sarunu var Imants Gross. Saruna notiks angļu valodā.

17. maijs, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs kopš 1997. gada. Patlaban viņš ir viens no interesantākajiem un radošākajiem Latvijas teātru režisoriem, kura darbi labi zināmi arī ārpus valsts robežām. Saņēmis prestižo "Jauno režisoru projekta" (Young Directors Project) balvu par izrādi "Revidents" Zalcburgas teātra festivālā (2003) un Eiropas teātra balvu "Jauna teātra realitāte" (2007). 2008. gadā viņam Krievijā piešķirta Konstantīna Staņislavska prēmija.

Hermaņa izrādēm raksturīgas spēles ar dažādiem teātra stiliem un atšķirīgu estētiku, Austrumu un Rietumu kultūras zīmēm. Viņš veido oriģinālas kombinācijas, lietojot tēlus un simbolus no pasaules kultūras un vēstures periodiem, balstoties uz savām koncepcijām, redzējumu un fantāziju.

Paralēli darbam Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis regulāri strādā teātros ārzemēs. Pašlaik režisora darbības redzeslokā ir operas žanrs - viņa iestudējumi skatāmi uz visām prestižākajām opernamu un festivālu skatuvēm Eiropā.

Sarunu vada Helēna Demakova. Saruna notiks latviešu valodā.

5. jūnijs, Mākslas muzejs "Rīgas birža"

Mūsdienu amerikāņu literāts, tulkotājs, politisku publikāciju autors ASV literatūras kritiķu balvas laureāts (1999) Eliots Veinbergers (Eliot Weinberger) pazīstams galvenokārt ar savām esejām, kuru raksturīga iezīme ir eksperimentālisms - negaidītas paralēles starp kultūrām un faktiem. Sausa informācija viņa darbos pēkšņi uzzied, iegūst krāsu un apjomu, mainot lasītāja priekšstatus par pasauli un mūsu vietu tajā.

Veinbergera darbos savijas Borhesa "zināšanu estētika" un anglosakšu intelektuālā disciplīna, empīrisms un skepticisms. Viņa teksti ir filigrāni meistardarbi, kas vienlaikus uztverami arī kā dāsni izziņas avoti, kuros pasmelties zināšanas par kultūru, vēsturi un bioloģiju.

Rakstnieku ar Latviju saista neparasts kopdarbs - ASV latviešu māksliniece Vija Celmiņā ilustrējusi E. Veinbergera poēmas "Zvaigznes" (The Stars) izdevumu. Fragmenti no šīs sadarbības ir skatāmi arī Vijas Celmiņas izstādē Mākslas muzejā "Rīgas birža". Pirms sarunas ar rakstnieku ir iespēja apmeklēt Vijas Celmiņas izstādi.

Saruna notiks angļu valodā.