Latvijas Arhitektūras gada balvas 2014 ietvaros šogad Rīgu pirmo reizi apmeklēs pasaulslavenais lietuviešu izcelsmes filozofs, matemātiķis un humānists, bijušais Kolumbijas galvaspilsētas mērs un viens no populārākajiem Kolumbijas politiķiem Antanas Mockus, informē Latvijas Arhitektu savienība. Starptautisku slavu (un pat pasaules labākā metropoles mēra titulu) viņš ieguvis, pateicoties saviem radošajiem un humānajiem pilsētas pārvaldības paņēmieniem.
Mockus Rīgā 16. maija priekšpusdienā uzstāsies ar priekšlasījumu Latvijas Arhitektūras gada balvas lekciju ciklā mākslas muzejā Rīgas Birža. Visi interesenti viņa un citu ārvalstu lektoru uzstāšanos varēs vērot tiešraidē Latvijas Arhitektūras gada balvas mājaslapā.
16. maija vakarā Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonijā tieši Mockus pasniegs galveno balvu konkursa uzvarētājam. Ceremonija notiks Vecrīgā, Torņa ielas posmā blakus Arhitektu namam (Zviedru vārtiem). Ieeja ceremonijā ir brīva un bez maksas jebkuram interesentam.
Mockus bija Bogotas mērs gadsimtu mijā, un viņa prakse vēl arvien tiek analizēta un adaptēta dažādu urbāno problēmu risināšanā ar kultūras paņēmieniem. Viņa dabiskais instinkts un pedagoga talants transformējies Bogotas un tās iedzīvotāju pārmaiņās. Viņš zina un māca, kā māksla un kultūra var atbildēt uz noziedzību, korupciju un agresiju.
Bogota 20.gadsimta 90.gadu vidū bija viena no problemātiskākajām Dienvidamerikas pilsētām, ko nomāca sociālais naidīgums, asinsizliešana un narkotiku karteļu ietekmes cīņas. Mockus radīja pilnīgi pretējus līdzekļus – toleranci, empātiju un radošu atraisītību. Daļēji savas mātes, lietuviešu skulptores Nijole Sivickas, iedvesmots, viņš mulsināja, provocēja, ironizēja un bija neparedzams, un tieši šādi paņēmieni viņam kalpoja kā tiešās politikas rīki, kurus nevarēja nepamanīt.
Ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju neviendabīgo nacionālo sastāvu un pašvaldības politiķu nereti naidīgās attiecības, Mockus vizīte Rīgā mums jāizmanto, lai meklētu arvien iedarbīgākus risinājumus, kā radošuma un kultūras mijiedarbība var dzēst sociālās un etniskās robežas pilsētvidē un veicināt iedzīvotāju izpratni, iesaisti, līdzdarbību un savstarpēju toleranci.