Vai var noslēpties aiz kameras? Par zviedru fotogrāfu JH Engstrēmu

JH Engstrēma fotogrāfiju pamatā ir autobiogrāfisks vēstījums, veidots dokumentālas dienasgrāmatas formātā. Latviešu izcelsmes zviedru fotogrāfs Imants Gross, kurš būs JH Engstrēma publiskās sarunas partneris Rīgā, viņa daiļradi raksturo kodolīgi - "personīgs dokumentālisms". Imants Gross: "Viņš bildē to, kas ap viņu notiek, viņš bildē savu dzīvi. Var teikt, ka viņa māksla ir pašportrets šā vārda plašākajā nozīmē. Viņš neliekas ne zinis par bilžu kvalitāti, runa ir tikai par saturu." JH Engstrēms savu darbu reprezentācijai izmanto fotostāstu konstruēšanu, lielu nozīmi piešķirot attēlu secībai un izkārtojumam.

Aizraušanās ar fotogrāfiju JH Engstrēmam sākusies 15 gadu vecumā - vēlme citiem parādīt, cik skaists ir mežs, bijis galvenais impulss hobijam. 22 gadu vecumā viņš devās uz Parīzi, lai strādātu par asistentu modes fotogrāfam Mario Testino, kurš joprojām regulāri veido vāka fotogrāfijas žurnāliem Vogue un Vanity Fair. Pavisam drīz JH Engstrēmu zem sava labvēlības un atbalsta spārna paņēma vēl viena mūsdienu fotogrāfijas ikona - zviedrs Anderss Petersens, kura asistents viņš bija divus gadus. Nesen JH Engstrēms izteicies, ka no abiem šiem vīriem guvis pašu būtiskāko - Mario Testino iemācījis, ka fotogrāfija ir nopietns bizness, arī Anderss Petersens iemācījis to pašu, tikai daudz personiskākā un eksistenciālākā līmenī. "Bija lieliski kontaktēties ar cilvēkiem, kas strādā nopietni un aizrautīgi. Man patīk, ja cilvēki nopietni uztver to, ko paši dara. Ja pats sevi un savu darbu neuztver nopietni, neviens cits to arī tā neuztvers," izteicies JH Engstrēms.

JH Engstrēms tiek uzskatīts par vienu no retajiem mūsdienu fotogrāfiem, kas pie saviem projektiem strādā pat vairākus gadus. Viņa spēja redzēt detaļas un fotogrāfijas stilu eklektiska izmantošana padara viņu par vienu no interesantākajiem zviedru fotogrāfiem. Nesen klajā nāca mākslinieka jaunākā grāmata Sketch of Paris, un tā veltīta pilsētai, kurai viņa dzīvē ir būtiska loma, - Parīzei. Grāmatā apkopotas fotogrāfijas, kas tapušas apmēram 20 gadu laikā, bet, kā uzskata Imants Gross, "arī tās vairāk ir par viņu un viņa dzīvi Parīzē, nevis par pilsētu".

JH Engstrēms joprojām dzīvo savas bērnības vietā - Vermlandē, kas robežojas ar Norvēģiju. Kad zēnam bija desmit gadu, viņa tēvs dabūjis darbu Francijā, tāpēc turpmākos trīs gadus ģimene pavadījusi Francijā. Tieši nokļūšanu Francijā fotogrāfs daudzreiz atzinis par būtisku faktoru, kas veidojis arī viņa domāšanu. Zēnu no Zviedrijas laukiem Parīze, protams, šokējusi un ļoti ietekmējusi; iespaidu bijis daudz, bet nebijis draugu, ar ko tos pārrunāt, jo ar saviem vecākiem puika neesot bijis pārāk atklāts, drīzāk - ap sevi būvējis savu īpašo pasaulīti. JH Engstrēma dzīve joprojām rit starp abām valstīm - Zviedriju un Franciju, ko viņš raksturo kā ekstrēmi dažādu, kur cilvēki skaļi apspriež savas problēmas, cīnās, smejas, skūpstās un demonstrē savu pieķeršanos un ir brīva no zviedru korektuma, kur rupjība ir sajaukta kopā ar jūtīgumu un skaistums ar neglītumu. "Vietai, kurā cilvēks uzaudzis, ir būtiska nozīme tajā, kā cilvēks sevi izsaka. Domāju, es atradu dinamismu un īpašu enerģiju divās galējībās - totālos laukos protestantiskā valstī un totālā metropolē katoliskā valstī Centrālajā Eiropā."

Pirms dažiem gadiem JH Engstrēms aizrāvās arī ar dokumentālo kino, divu gadu laikā klajā nāca trīs filmas. Arī to veidošanā viņš izmantojis plaša spektra pašportreta žanru un debijai dokumentālajā kino izvēlējās pašam labi zināmas vērtības - par pirmās dokumentālās filmas - Bertils un Megana. Palikt vai iet (2006) - galvenajiem varoņiem kļuva viņa labi draugi un arī kādreizējie kaimiņi - pāris, kas kopā nodzīvojuši vairāk nekā 20 gadu. Viņa otrās filmas centrālā figūra bija viņa mentors un nu jau arī labs draugs fotogrāfs Anderss Petersens. Šo filmu JH Engstrēms raksturojis kā vienkāršu un saprotamu stāstu, kurā viņš ar kameru seko personībai un fotogrāfam, kas viņam ļoti patīk.

Par ne pārāk vienkāršu un saprotamu daudzi uzskatījuši JH Engstrēma veidoto bilžu sēriju, kas veidota viņa bērnu - dvīņu - dzemdību laikā. "Ar placentu sākas dzīve, un tāda tā izskatās. Tāds ir dzīvības nosacījums. Ir viegli neskatīties vai novērsties, bet uzdrošināšanās redzēt lietas tieši tādas, kādas tās ir, nozīmē atbildības uzņemšanos. Iespējams, ka tie cilvēki, kuri šīs bildes uzskata par neķītrām, vienkārši baidās no nāves. Es domāju par to, kas var būt skaistāks par placentu?" Tieši šīs bildes viņam pašam sniegušas atbildi uz jautājumu, ko apsvēris ilgāku laiku, - vai var noslēpties aiz kameras, vai tomēr ne? "Nē. Es izmantoju kameru, lai piekļūtu eksistenciāliem jautājumiem," atzinis JH Engstrēms.

Fotogrāfs Imants Gross: "Cilvēks, kurš neinteresējas par fotogrāfiju, ieraugot JH Engstrēma bildes, varētu teikt - tās taču ir neasas, tā taču kurš katrs var. Tur jau tas āķis, ka nevar. Šī lekcija, manuprāt, paplašinās priekšstatu par to, kas šodien ir fotomāksla. JH Engstrēms šobrīd ir pasaules klases fotogrāfs, un tas, ka viņš būs Rīgā, ir notikums."

JH Engstrēms

Fotomākslinieks

Dzimis 1969. gadā Kārlstadē Zviedrijā

Dzīvo un strādā paralēli Francijā un Zviedrijā, Vermlandē

Absolvējis Gēteborgas universitātes Foto un kino nodaļu (1997) un Dramatiskā institūta kursu dokumentālā kino veidošanā (2006)

Bijis Mario Testino asistents Parīzē (1992) un Andersa Petersena asistents Stokholmā (1993-1994)

15 fotogrāmatu autors, pirmā nākusi klajā 1997. gadā - laikā, kad tika absolvēta universitāte. Sadarbības projekts ar pazīstamo fotogrāfu Andersu Petersenu - abu kopīgais izdevums From Back Home 2009. gadā Arlas fotofestivālā atzīts par gada labāko fotogrāfijas autorgrāmatu

Veidojis vairākas dokumentālas filmas

JH Engstrēma darbi atrodas Sači galerijā Londonā, Mūsdienu mākslas muzejā Stokholmā, Ziemeļu muzejā Stokholmā u. c.

Sarīkojis aptuveni 20 personālizstāžu ne tikai Eiropas valstīs, bet arī ASV, daudzu grupu izstāžu dalībnieks

Saņēmis vairākas prestižas balvas un stipendijas