JH Engstrēma fotogrāfiju pamatā ir autobiogrāfisks vēstījums, veidots dokumentālas dienasgrāmatas formātā. Latviešu izcelsmes zviedru fotogrāfs Imants Gross, kurš būs JH Engstrēma publiskās sarunas partneris Rīgā, viņa daiļradi raksturo kodolīgi - "personīgs dokumentālisms". Imants Gross: "Viņš bildē to, kas ap viņu notiek, viņš bildē savu dzīvi. Var teikt, ka viņa māksla ir pašportrets šā vārda plašākajā nozīmē. Viņš neliekas ne zinis par bilžu kvalitāti, runa ir tikai par saturu." JH Engstrēms savu darbu reprezentācijai izmanto fotostāstu konstruēšanu, lielu nozīmi piešķirot attēlu secībai un izkārtojumam.
Aizraušanās ar fotogrāfiju JH Engstrēmam sākusies 15 gadu vecumā - vēlme citiem parādīt, cik skaists ir mežs, bijis galvenais impulss hobijam. 22 gadu vecumā viņš devās uz Parīzi, lai strādātu par asistentu modes fotogrāfam Mario Testino, kurš joprojām regulāri veido vāka fotogrāfijas žurnāliem Vogue un Vanity Fair. Pavisam drīz JH Engstrēmu zem sava labvēlības un atbalsta spārna paņēma vēl viena mūsdienu fotogrāfijas ikona - zviedrs Anderss Petersens, kura asistents viņš bija divus gadus. Nesen JH Engstrēms izteicies, ka no abiem šiem vīriem guvis pašu būtiskāko - Mario Testino iemācījis, ka fotogrāfija ir nopietns bizness, arī Anderss Petersens iemācījis to pašu, tikai daudz personiskākā un eksistenciālākā līmenī. "Bija lieliski kontaktēties ar cilvēkiem, kas strādā nopietni un aizrautīgi. Man patīk, ja cilvēki nopietni uztver to, ko paši dara. Ja pats sevi un savu darbu neuztver nopietni, neviens cits to arī tā neuztvers," izteicies JH Engstrēms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
