Francijas kūrortpilsētā Kannās ar filmas "Monako princese" ("Grace of Monaco") pasaules pirmizrādi atklāts pasaules nozīmīgākais kinofestivāls – Starptautiskais Kannu kinofestivāls, kas norisinās jau 67. reizi.
Par konkursa skates galveno godalgu, Zelta palmas zaru, šogad sacenšas 18 filmas. Žūriju vada jaunzēlandiešu režisore Džeina Kempione, bet viņas kolēģi ir aktieri Vilems Defo, Gaels Garsia Bernāls, režisore Sofija Kopola un citi.
Līdzās festivāla oficiālajai programmai norisinās arī viens no pasaules nozīmīgākajiem kino industrijas pasākumiem – Kannu filmu tirgus, kurā ar savu paviljonu piedalās arī Latvija.
Ieskats festivāla vēsturē:
20.gadsimta trīsdesmito gadu beigās Francijas Kultūras un izglītības lietu ministrs Žans Zaijs nolēma rīkot filmu festivālu kā atbildi fašistiskās Itālijas filmu festivālam Venēcijā. Ar britu un amerikāņu atbalstu tika likti pamati Kannu festivālam.
Kannu pilsēta nebija vienīgā alternatīva, jo tika apsvērta festivāla rīkošana tādās pilsētās kā Višī un Biarica. 1939.gada septembrī tika organizēts festivāla pirmais izlaidums, tomēr festivāls tika pārtraukts tā arī nesācies, jo 1939.gada septembrī sākās 2.Pasaules karš.
Pēc kara, 1946.gadā, festivāls tika atjaunots. Pirmos gadus tā organizatoriem nācās saskarties ar finansējuma trūkumu, kā arī sīvi cīnīties ar Venēcijas festivālu, par spīti centieniem starp abu festivālu rīkotājiem nogludināt konkurenci. Tika panākts kompromiss – Venēcijas festivāls notiek septembrī, bet Kannu pasākums tiek pārcelts uz maiju.
1955.gadā tika dibināta Zelta palmas zara balva, kuru pasniedz konkursa programmas labākajai filmai. Tiek pasniegtas arī citas godalgas, piemēram, festivāla "Grand prix", žūrijas balva, labākā aktiera un aktrises godalga un citas.
Bez oficiālās konkursa programmas notiek arī prestižā "Un Certain Regard" filmu skate, kā arī īsmetrāžas filmu programma, kritiķu skate un virkne citu programmu un pasākumu. Savukārt 1959.gadā tika dibināts "Marche Du Film" jeb Kannu filmu tirgus. Filmu tirgus notiek katru gadu paralēli festivāla programmām, un tajā producenti, filmu studijas, izplatītāji un industrijas profesionāļi pārdod un iegādājas filmas, lemj par sadarbību citos jautājumos.
"Starptautiskais Kannu kinofestivāls ir ārkārtīgi būtisks gan kinomākslai, gan kinoindustrijai – kino biznesam. Nenoliedzami katras valsts un katra kinorežisora lielākais sapnis ir tikt pie festivāla galvenās balvas, taču būtiska ir arī starptautisko kontaktu veidošana, jauno filmu un Latvijas kā starptautiskajai kino industrijai ļoti draudzīgas valsts reklamēšana.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas piedāvā nacionāla mēroga līdzfinansējumu ārvalstu filmēšanas grupām, kas strādā gan Rīgā, gan Latvijā. Turklāt šogad Latvija iezīmēsies kā valsts, kurā tiks kronēti Eiropas Kinoakadēmijas balvas laureāti, tādējādi nostiprinot mūsu pozīcijas arī Eiropas kontekstā," par Nacionālā kino centra mērķiem filmu tirgū stāsta tā vadītāja Dita Rietuma.
Tāpat kā Nacionālais Kino centrs, arī Rīgas Filmu fonds jau ceturto gadu piešķir līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Fonda pieredze liecina, ka budžeta līdzekļu izmantošana ārvalstu filmu līdzfinansēšanā uzskatāma par ieguldījumu Latvijas ekonomikā, piesaistot ārvalstu investīcijas. Pēc Rīgas Filmu fonda aprēķiniem viens ieguldītais eiro Latvijas ekonomikai piesaista deviņus eiro.
Latvijas paviljons Kannu filmu tirgū tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un tajā Latviju pārstāv Nacionālais Kino centrs, Rīgas Domes Rīgas filmu fonds un Latvijas Kinoproducentu asociācija kopā ar desmit vadošajām Latvijas producentu studijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
