Iepazīsties - Vidzemes koncertzāle 'Cēsis'!  (33)

Portāls "Delfi" sadarbībā ar Vidzemes koncertzāles "Cēsis" pārstāvjiem piedāvā iepazīties ar interesantiem faktiem koncertzāles ēku.

Jaunajā koncertzālē ir saglabāti vairāki interjera elementi no vēsturiskā arhitekta Augusta Malvesa 1913.gadā būvētā Viesīgās biedrības nama.

Ēkas otrajā stāvā atjaunots vēsturiskais balkons, kas laika gaitā ticis aizbūvēts. Saglabātas un atjaunotas ir arī nama interjera detaļas - pilastri un lustra, kuras rozete saglabājusies no 1914. gada, bet lustru kroņi no pagājušā gadsimta 50., 60. gadiem.

Lielā zāle ir daudzfunkcionāla - tā var uzņemt līdz pat 800 skatītājus (zālē līdz 500 skatītāju sēdvietām un balkonā - 300). Pateicoties skatuves funkcijām, uz tās var uzstāties gan baletdejotāju, gan aktieru trupas, solisti un dejotāju ansambļi.

Padomāts ir arī par orķestri, kuram ir jānodrošina muzikālais skanējums operas vai baleta izrāžu laikā - orķestriem ir izveidota speciālā bedre, kas darbosies arī kā liela paceļama platforma. Teju visu zāli ir iespējams transformēt, lai tajā varētu notikt pēc iespējas dažādāki pasākumi.

Pēc četru gadu pauzes, kopš 2010. gada, kad Cēsīs tika slēgts kinoteātris, cēsnieki atkal varēs baudīt jaunākās pasaules un Latvijas kinofilmas. 21.jūnijā, Vidzemes koncertzālē „Cēsis" tiks atklāta ar modernu digitālo kino projektoru aprīkota kinozāle, kas piedāvās regulāru filmu programmu. Kino zālē vietu skaits variē no 45 līdz 100 skatītāju sēdvietām un tas aprīkots ar jaunākajām kino demonstrēšanas Jāpiezīmē, ka ērģeļu zālē esošās ērģeles ir dāvana Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolai. Tās 1999.gadā mūzikas skolai pasniedza Lībekas Baznīcas mūzikas augstskola. Pirms uzstādīšanas jaunajā koncertzālē ērģeles ir piedzīvojušas restaurācijas un pārbūves darbus Ugāles ērģeļbūves darbnīcā, kur tās tika papildinātas ar dažādiem jauniem reģistriem, tika izgatavots jauns korpuss, veikta gaisa sistēmas pārbūve, bojāto stabuļu un vējrāžu remonts. Veiktie uzlabojumu ir padarījuši ērģeļu skanējumu daudzveidīgāku.

Izstāžu zāle, Kamerzāle un Sestā stāva telpas ir veidotas, lai tajās var notikt gan pašdarbnieku kolektīvu mēģinājumi, koncerti nelielai auditorijai, izstādes, semināri.

Projekta "Daudzfunkcionālā centra "Vidzemes mūzikas un kultūras centrs" izveide" kopējās izmaksas ir 13 218 293 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 10 439 620 eiro, Cēsu novada pašvaldības finansējums - 2 370 898 eiro, bet Valsts budžeta Vidzemes koncertzāle "Cēsis" ir reģionālas nozīmes daudzfunkciju mākslas centrs, par kura izveidi pateicamies Cēsu novada domei, Latvijas Kultūras ministrijai, Valsts Kultūrkapitāla fondam un Eiropas Reģionālās attīstības fondam.