Ieskaties – plašā pasākumu programma 14. jūnijā izsūtīto piemiņai!  (11)

1941.gada 14.jūnija deportācijā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: "Tēvu pēdējo reizi redzēju stacijā. Viņu nobendēja Vjatlagā. No lielās dzimtas esmu palicis viens. Es varētu piedot par sevi. Bet par māti un tēvu nekad. Pareizi tas Putins saka, ka tā nebija okupācija. Tā bija visnežēlīgākā slepkavība."

"Tēvu arestēja, viņu ievietoja Vjatlaga nometnē. Viņš tur miris 1942. gada martā. Viņš nebija notiesāts. Tēvu tiesāja 42. gada rudenī, kad viņš jau bija miris, Maskavas troikas spriedums: 10 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Vienīgais iemesls, ka dzīvojām turīgi, turīgas lauku mājas bija, liela saimniecība, dzirnavas, mājlopi..."

Ieslodzītais Jēkabs Graudiņš stāsta: "Vjatlags bija viens no šausmīgākajiem lēģeriem visā Krievijas Gulagā. Mums atņēma naudu, pulksteņus, gredzenus. Sapratām, ka sievas un bērnus mums vairs neredzēt. Skujenieks no Sesavas pagasta nomira pirmais – citi no pārdzīvojuma sajuka prātā. Tad viens pēc otra sāka mirt daudzi."

1941. gada tēvi nonāca arī Soļikamskas nometnēs, kur strādāja sāls ieguves raktuves un meža darbos. Vēsturnieki lēš, ka Usoļlagā 1941. gada vasarā ieslodzīto latviešu skaits bija no 750 līdz 800.

Latviešu ģimeņu tēvi pārsvarā mira no enterīta, entaropolīta un meningīta, plaušu pneimonijas, pleirīta, tuberkulozes, insulta, nefrīta, pelagras, distrofijas – tas viss, kas rakstīts viņiem dokumentos, izziņās par nāvi. Lai gan zināms, ka patiesie iemesli un bojāejas apstākļi bija necilvēciski apstākļi – bads, aukstums un slimības.

Vjatlagā 2375 Latvijas cilvēki atdusas 22 nometņu kapsētās.

(Izstāde nav iekļauta piemiņas pasākumu programmā, taču šajā dienā ļauj citādi paskatīties uz tās kontekstu un mūsu attieksmi pret to.)

Sibīrijas un Latvijas laikmetīgās mākslas kopizstāde "Uz viļņa" ir aktuālās mākslas skate, kas īpašu uzmanību velta tā saucamajam reportāžmākslas virzienam laikmetīgajā mākslā. Izstādē piedalās gan starptautisku slavu jau ieguvuši mākslinieki, gan vēl uzlecošas mākslas zvaigznes.

"Ik vasaru Jūrmalā notiekošā jauno izpildītāju konkursa kontekstā, kas latviešiem gadu no gada piedāvā teju citplanētiešu uzlūkošanas iespējas, nosaukums "Uz viļņa" skan ironiski un kariķējoši. Taču burtiskā nozīmē šo izteicienu mēs lietojam tad, kad divi vai vairāki partneri ir noskaņojušies vienās emocionālās frekvencēs – viņi vienādi joko un saprot viens otru no pusvārda. Tajās reizēs mēs tā arī sakām – "viņi ir uz viena viļņa"!" skaidro izstādes organizatori.

Sibīrijas laikmetīgās mākslas teorētiķis Sergejs Samoiļenko ir pārliecināts, ka latviešu un sibīriešu mākslinieku pamata atšķirība ir saistāma ar temperamentu: "Sibīrieši no Latvijas autoriem atšķiras ar to, ka nespēj laikā apstāties. Tur, kur Latvijas mākslinieks, atklādams kādu tematu, aprobežojas ar vienu, maksimums, diviem darbiem, sibīrietis rada veselu sēriju, līdz viņam neaptrūktas audekla, krāsu un šņabja. Nemaz nerunājot par idejām.

Vēl – Sibīrijas mākslinieki daudz vairāk ir atkarīgi no politikas, precīzāk – no masu saziņas līdzekļos un sabiedrības apziņā cirkulējošajiem politiskās propagandas tēliem. Bet šī atkarība nekādā veidā nepadara izstādi par politisku izteikumu – māksliniekus interesē nevis politika pati par sevi, bet tas, kā politiskais absurds iederas viņu mākslinieciskajā pasaules ainā.

Kopumā jāteic, ka Sibīrijas mākslinieks uz valsts vadīšanas līnijas līkločiem un ģeopolitikas perturbācijām raugās ar krietnu humora devu, paliekot ironiska komentētāja pozīcijās. Viņi ar prieku izmanto sibīriešu stereotipus (lācis – cirvis – velteņi), lai sakāpinātu tos līdz galējam absurdam, atņemtu tiem jēgu un padarītu bezspēcīgus."

Viens no izstādes uzdevumiem ir kultūras un ideoloģijas stereotipu un aizspriedumu nojaukšana. Ir acīmredzams, ka māksla ar šo uzdevumu tiek galā daudz ātrāk un veiksmīgāk nekā politika; mākslinieki – lai cik atšķirīgi būdami – cits citu saprot daudz labāk nekā valdības!

Izstāde tiks atvērta Rīgas mākslas telpā sestdien, 2014. gada 14. jūnijā plkst. 14 un būs apskatāma līdz 24. augustam.

Izstādes kuratori ir Ieva Kalniņa un Vjačeslavs Mizins.

Izstādes dalībnieki no Latvijas: Arnis Balčus, Aigars Bikše, Ēriks Božis, Kristians Brekte, Ivars Drulle, Gundega Evelone, Jānis Filipovičs, Ivars Grāvlejs, Reinis Hofmanis, Edgars Jurjāns, Ernests Kļaviņš, Katrīna Neiburga, Juris Utāns, Kārlis Vītols.

Izstādes dalībnieki no Krievijas: Сергей Беспамятных, Ольга Тээр, Татьяна Букова, Евгений Иванов, Василий Слонов, Константин Еременко, Дамир Муратов, Артем Лоскутов, Игорь Шерко, Группа "Синие носы", Николай Копейкин, Зинаида Рубан, Константин Скотников, Маяна Насыбуллова, Александр Белоусов, Александр Закиров, Иван Дмитриев, Юрий Ушаков, Ринат Вoлигамси, Дмитрий Булнигин, Игорь Антропов, Юрий Артюшкин.

Izstādi organizē: Laikmetīgās mākslas institūts, Krievijas Valsts laikmetīgā mākslas centra Sibīrijas filiāle, Laikmetīgās mākslas atbalsta fonds "Sibīrija".