Pirms 70 gadiem - 1944. gada 22. jūlijā - pasaulē nāca viena no ievērojamākajām Latvijas fotomāksliniecēm Māra Brašmane.
Fotogrāfe vairākus gadu desmitus strādājusi Rundāles Pils muzejā un Nacionālajā Valsts mākslas muzejā, iemūžinot arhitektūru, portretus, un mākslas darbus reproducēšanai grāmatās un presē.
Paralēli ikdienas darbam viņa kopš 60. gadu vidus ar nopietnu interesi dokumentējusi arī dzimto Rīgu un rīdziniekus, tostarp savu draugu un paziņu loku - māksliniekus, dzejniekus, rakstniekus un citas lielākoties sabiedrībā labi pazīstamas personas.
"Māra Brašmane (..) fiksējusi Rīgas vidi un cilvēkus no kājāmgājēja, Šarla Bodlēra definētā flâneur - brīvi klejojoša, ieinteresēta un meklējoša pilsētnieka - skatpunkta. Māras skatiens apdomīgs, atturīgs, vizuāli lakonisks un izšķirošo mirkli meklējošs," savulaik par fotomākslinieces darba stilu rakstīja fotožurnāla "Kvartāls" redaktore Alise Tīfentāle.
Tieši Brašmanes dokumentālais skatījums uz savu mīļoto pilsētu un tās iedzīvotājiem ieguvis vislielāko ievērību fotomākslas mīļotāju vidū. Pirms astoņiem gadiem Kopenhāgenas Pilsētas muzejā atklājot Brašmanes izstādi "RIX-CPH-RIX", Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka "fotogrāfija ir viens no labākajiem veidiem, kā iemūžināt pilsētas vēsturi".
Šā gada maijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" bija skatāma mākslinieces melnbalto un krāsu fotogrāfiju izstāde "Pārmaiņu laiks", kas veltīta LNMM galvenajai ēkai.
Tajā, izmantojot radušos iespēju, Brašmane bija iemūžinājusi muzeju mirklī, kad pirms ēkas rekonstrukcijas, no tās jau bija izvesta lielākā daļa mākslas kolekcijas, arhīvs un biroja inventārs, atsegti sienu apdares slāņi, kā arī atvērtas durvis uz telpām, kas izstāžu apmeklētājiem un nereti arī darbiniekiem ilgstoši palikušas slēgtas. Viņa iemūžinājusi mirkli, kad muzejam ir atņemta tā tiešā funkcija, un iestājies nogaidošs klusums pirms jauna sākuma.