Ielūkoties Gaismas pilī. 3. sērija  (25)

Periodikas lasītavas apmeklētājiem der ielāgot, ka tā sadalīta divās daļās. Viena no tām veltīta jaunākajai periodikai, kuras krājumā ir populārākie laikraksti un žurnāli, kas Latvijā iznākuši pēdējo trīs gadu laikā, un tā lasītājiem lietojama brīvpieejā - ikviens lasītājs var pats no plauktiem ņemt nepieciešamo eksemplāru. "Protams, mēs nevaram jaunākās periodikas lasītavā izlikt absolūti visu, kas iznāk Latvijā, tur ir pieprasītākie izdevumi, savukārt krājumos ir viss, ja vien izdevēji ir godprātīgi pildījuši Obligāto eksemplāru likumu," informē LNB periodikas lasītavas speciāliste Dagnija Celmiņa. Jaunākās periodikas lasītavā ļoti populāra ir reģionālā prese.

Savukārt periodikas otrā lasītavā pieejami senāki izdevumi, kas tiek glabāti krātuvē, kas, protams, ir slēgta lasītājiem. "Nepieciešamā eksemplāra pasūtīšana notiek elektroniski. Atnākot uz bibliotēku, lasītājam datorā LNB elektroniskajā katalogā jāatrod meklētais, jāizvēlas un jāpasūta. Bibliotekārs pie sava darba galda saņem pasūtījumu, atrod to krājumā, pa liftu nosūta uz lasītavu," stāsta Dagnija Celmiņa. Lasītājiem nu jāaizmirst par pasūtījumu aizpildīšanu ar roku uz īpašām veidlapām. Vienai lasītāju daļai tā ir iepriecinoša ziņa, bet citai daļai, kuri attiecībās ar datoriem joprojām ir uz jūs, tas it kā neko labu nesola. Taču Dagnija Celmiņa uzsver, ka bibliotekāri konsultē tos, kuriem nepieciešama palīdzība darbā ar datoru, tāpēc jaunajai sistēmai nevajadzētu būt traucējošam faktoram. Labā ziņa ir tā, ka periodikas pasūtīšana izmantošanai lasītavā ir iespējama arī attālināti - ikviens to var izdarīt LNB mājas lapā internetā kaut nakts vidū. No rīta izvēlētais eksemplārs jau gaidīs lasītavā, nebūs jāgaida pat ne ierastās 10 vai 15 minūtes, kamēr izvēlētos laikrakstus atradīs krātuvē.

"Kopš Gaismas pils pirmo lasītavu atklāšanas, abas periodikas lasītavas strādā ļoti intensīvi - lasītāji mūs atkal ir atraduši, jo no aprīļa, kamēr notika pārcelšanās no vecajām uz jaunajām telpām, krājumi kādu laiku bija nepieejami vai tikai daļēji pieejami, bet nu varam piedāvāt visu krājumu," stāsta Dagnija Celmiņa.

Speciāliste atgādina par LNB digitālajā bibliotēkā pieejamo resursu pieejamību. "Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā internetā jāatrod sadaļu "Datubāzes", tajā - sadaļu "Periodika", kurā ir brīvi pieejama liela daļa mūsu nodaļas pārziņā esošā fonda. Ikviens, izmantojot šo pakalpojumu, var laikrakstus lasīt mājās," atgādina Dagnija Celmiņa. Lasot attālināti, digitātajā bibliotēkā brīvi pieejami laikraksti un žurnāli, kas izdoti Latvijā līdz 1944. gadam. Tā ir saglabājamā fonda daļa, kas ir diezgan "nolasīta" un diezgan kritiskā stāvoklī, tāpēc to arī bibliotēkā ir iespējams lasīt tikai elektroniskā veidā," stāsta Dagnija Celmiņa. 

Liela daļa no padomju laikā izdotās periodikas arī ir digitalizēta, bet tās pieejamība ir selektīva, jo autortiesību ierobežojumu dēļ daļa izdevumu pieejami tikai no LNB vai citu Latvijas bibliotēku telpām, šiem izdevumiem katalogā pievienota īpaša norāde. "Diemžēl, avīžu papīram nav izcila kvalitāte un, ja mēs gribam, lai mūsu bērni un bērnu bērni varētu saņemt mantojumā šo periodiku, tā tomēr ir jāpasaudzē. Mums ir jābūt atbildīgiem, nevaram domāt tikai par šo mirkli. To jāapzinās arī saistībā ar periodiku, kas tiešām it kā ir domāta konkrētam mirklim. Nekur vēsture nav tik labi aprakstīta kā periodikā, jo tur ir viss - sākot ar notikumiem un beidzot ar to, ko cilvēki ir pirkuši, ēduši, glabājuši savā šķūnītī, kādu teātra izrādi skatījušies, par ko satraukušies, par ko baumojuši..."

Tie, kas studē vai pēta, un tie, kas taupa naudu un izvēlas mierīgos apstākļos - tā speciāliste raksturo periodikas lasītavas tradicionālo apmeklētāju. "Pensionāri visvairāk izmanto jaunākās periodikas lasītavu," atzīst Dagnija Celmiņa. Tieši šobrīd LNB lasītavā ik dienu strādājot kāda doktorante no Krievijas, kas pēta bērnu periodiku, kas Latvijā iznākusi līdz 1944. gadam. 

"Nesen divi jaunieši no ārzemēm pētīja Komunistiskās partijas vēsturi Latvijā. Žurnāls "Boļševik Sovetskoj Latvii" sen nebija cilāts, tieši tāpat kā "Padomju Latvijas komunists" un 1919. gadā iznākušais laikraksts "Cīņa"," stāsta Dagnija Celmiņa un vēlreiz uzsver, ka bibliotēkas speciālisti ieguldījuši lielu darbu krājumu digitalizācijā, tāpēc šobrīd daudzi izdevumi ir brīvi pieejami digitālajā bibliotēkā, piemēram, arī leģendām apvītais žurnāls "Atpūta", arī visilgāk izdotais preses izdevums latviešu valodā "Latviešu avīzes" (1822-1915) un daudzi citi. Digitāli iespējams lasīt ne tikai periodiku, bet arī grāmatas, arī, piemēram, Garlība Merķeļa darbus.

Vēl Gaismas pils prezentācijas periodā izskanējusi informācija, ka Uzziņu un informācijas centrs un Jaunākās periodikas lasītava lasītājiem būs pieejama 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Pagaidām nav zināms, kad šo pakalpojumu LNB piedāvās. Dagnija Celmiņa atzīst, ka par šo jautājumu administrācija vēl diskutē. "Bibliotēka var būt pieejama 24 stundas diennaktī, tomēr uzskatu, ka darbam naktīs nepieciešamā literatūra ir iepriekš jāpasūta. Lai rezultātā nesanāk tā, ka uz bibliotēku naktīs nāks izklaidēties tie, kuriem nebūs, kur palikt. Nakts stundas galvenokārt ir domātas studentiem, zinātniekiem un pētniekiem, kas intensīvi grib strādāt. Šādiem lasītājiem varētu būt noteikts skapītis, kurā glabātos viņa pasūtīta literatūra," uzskata Dagnija Celmiņa.

Periodisko izdevumu nodaļā glabājas viens no nozīmīgākajiem un plašākajiem periodikas krājumiem Latvijā - no 18. gadsimta līdz mūsdienām, no papīra līdz laikrakstu un žurnālu digitālajām versijām. Krājuma apjoms ir ap 715 tūkstošiem vienību, no kurām vairāk nekā 31 tūkstotis - laikrakstu gada komplekti Krājumā ir vairāk nekā 16 tūkstoši nosaukumu 28 valodās, tostarp latviešu valodā no 1851.gada, krievu valodā no 1801.gada, vācu valodā no 1701.gada. Tas katru gadu tiek papildināts ar jauniem izdevumiem (aptuveni 600 nosaukumi) Lasītavās pieejamas arī tiešsaistes abonētās pilntekstu datubāzes.

Jaunākās periodikas lasītavas krājumā ir laikraksti un žurnāli, kas Latvijā iznākuši pēdējo trīs gadu laikā, lasītājiem lietojama brīvpieejā.

Daudzi digitalizētie laikraksti autortiesību ierobežojumu dēļ pieejami tikai bibliotēkas telpās.