Ielūkoties Gaismas pilī. 4. sērija  (1)

"Ja LNB ir vairāk par četriem miljoniem vienību, tad Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā ir tikai 36 tūkstoši grāmatu," stāsta Nozaru literatūras centra vadītāja Ludmila Macpane. Tomēr Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava ir lielākā LNB, tās krājumā ir iekļautas jaunākās, aktuālākās un arī pieprasītākās grāmatas valodniecībā, literatūrzinātnē, daiļliteratūrā, filozofijā, psiholoģijā, reliģijā, politikā, socioloģijā, izglītībā, ģeogrāfijā, vēsturē, etnoloģijā un etnogrāfijā. Savukārt Ekonomikas un tiesību zinātņu lasītavā pieejams plašs krājums par attiecīgās nozares jautājumiem (ekonomika, tiesību zinātne, grāmatvedība un finanses, uzņēmējdarbības vadība, mārketings un sabiedriskās attiecības).

"Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava ir lielākā lasītava, kas piedāvā lielu apjomu grāmatu brīvpieejā, tomēr daļa joprojām ir krātuvēs. Tiem, kuru intereses konkrētā jomā ir padziļinātas, iesaku neaprobežoties tikai ar brīvpieejā pieejamajiem krājumiem, bet ņemt talkā arī elektronisko katalogu," uzsver Ludmila Macpane.

Lasītavas speciālisti seko līdzi lasītāju pieprasījumam. Ja kāda grāmata sen nav ņemta lasīšanai, tā "aizceļo" uz krātuvi, bet, protams, tā ir pieejama, ja vien kāds to pasūta. Savukārt, pieaugot pieprasījumam par kādu tēmu, grāmatas no krātuves tiek paņemtas uz brīvpieeju lasītavās. Nereti pēkšņi tiek pieprasītas grāmatas, kas nav aiztiktas gadus 20, pat 30.

Šobrīd ļoti pieprasīta ir arī 20. gadsimta 20.–30. gados izdotā juridiskā literatūra, kas jo īpaši studentiem interesi raisa tieši salīdzinošā aspektā, tāpēc no krātuves uz lasītavu "pārceļojušas" daudzas šajā laika posmā izdotās grāmatas. Šajā periodā izdotā literatūra ir arī digitalizēta, bet to iespējams lasīt, tikai atrodoties bibliotēkas telpās, jo jāievēro autortiesības.

Nozaru literatūras centra vadītāja Ludmila Macpane atgādina, ka grāmatas lasīšanai bibliotēkā var pasūtīt, atrodoties arī ārpus bibliotēkas telpām – elektroniskais katalogs pieejams visiem jebkurā vietā un laikā, ja vien pieejams interneta pieslēgums. Vien jāatceras, ka pagaidām elektroniskajā katalogā ir ievadītas visas grāmatas latviešu valodā, bet ne visas svešvalodās izdotās grāmatas, kas ir bibliotēkas krājumā.

"Ja lasītājs meklēto neatrod elektroniskajā katalogā, jāpalūkojas citā katalogā – skenēto kartīšu katalogā (arī LNB mājaslapā). Ja arī tur nevar atrast, jānāk uz bibliotēku, kur saglabājušies vecie, sistemātiskie katalogi, bet – tie nav pieejami publiskajā zonā, tāpēc jālūdz palīdzība bibliotekāram, kas palīdzēs sameklēt pēc tēmas," stāsta Ludmila Macpane. Nozaru literatūras centra vadītāja stāsta, ka bibliotekāri ir arī dažādu jomu speciālisti, piemēram, šajā nodaļā strādā arī diplomēti antropologi un juristi, un viņu zināšanas tiek izmantotas ne tikai nepieciešamo resursu meklēšanā un lasītāju konsultēšanā, bet arī krājumu atjaunošanā.

"Latvijā izdotie izdevumi pie mums nonāk automātiski, bet speciālistu zināšanas ir ļoti svarīgas, veicot ārzemēs izdotu grāmatu iepirkumus. Mēs ceram, ka pie mums nonāk labākais un aktuālākais. Speciālisti arī cenšas krājumus komplektēt tā, lai tie atšķirtos no augstskolu un citām bibliotēkām, lai krājumi būtu unikāli Latvijā. Un tas ir arī iemesls, kāpēc interneta laikmetā nepieciešamas bibliotēkas – ne jau viss brīvi pieejams internetā, turklāt jaunākais attiecīgajās nozarēs noteikti nav pieejams internetā, un, ja ir, tad tikai datubāzēs. Daudzas kvalitatīvas datubāzes bibliotēka abonē tiešsaistē." Var tikai piebilst, ka arī šajās lasītavās ir pieejamas visas LNB elektroniskās datubāzes.

"Kopš grāmatu krājumi pieejami brīvpieejā, apmeklētāji nereti teic, ka pat nevarējuši iedomāties, ka tik daudz, tik plaša spektra un tik prestižu izdevniecību grāmatas pieejamas lasīšanai. Brīvpieejas viena no izplatītākajām izpausmēm – meklēt vienu, atrast arī ko citu. Katalogs ir viena lieta, pavisam cita – grāmatu plaukts. Tie, kas nāk pirmo reizi, parasti atgriežas," saka Ludmila Macpane. Brīvpieeja krājumiem nozīmē arī to, ka ir padomāts par grāmatu aizsardzību pret neatļautām darbībām. Tieši tāpat kā lielveikalos, kur precēm ir sava aizsardzības sistēma, arī bibliotēka parūpējusies, lai grāmatu eksemplāri nevarētu nelikumīgi izceļot ārpus Gaismas pils telpām. Tomēr lasītāji nav piesieti vienai lasītavai, ja nepieciešams, ar lasītavā paņemto grāmatu, to atzīmējot pie konsultanta, var brīvi pārvietoties pa bibliotēku.

Nekas nav mainījies bibliotēkas noteikumos, kas paredz, ka šajā iestādē liegts iekļūt tiem, kas vēlas sev līdzi nest somu. Tas gan nenozīmē, ka bibliotēkā neko nedrīkst ienest. Lasītājiem ļauts nest līdzi mobilos telefonus, klēpjdatorus, planšetes, pat grāmatas, tomēr tās pie pieejas jāpiefiksē reģistratūrā. Turklāt viss līdzi ņemamais ir jāsaliek caurspīdīgos maisos, kas rotāti ar bibliotēkas logo.

Izrādās, tas ir mīts, ka LNB telpās nav iespējams lietot mobilo telefonu. "Problēmas bija, bet tas tāpēc, ka lielākajā daļā ēkas kā būvmateriāls izmantots stikls, bet tas ir atstarojošs materiāls. Mobilo sakaru operatori, kas šo faktoru nebija ņēmuši vērā, nu jau problēmas novērsuši, un gan LMT, gan Tele2, gan Bite klientiem nevajadzētu būt problēmām lietot mobilos telefonus mūsu ēkā," apgalvo Ludmila Macpane.

Lasītavās atvēlēta vieta arī īpašām kolekcijām. Tā, piemēram, Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā var aplūkot lielāko daļu no rakstnieka Knuta Skujenieka dāvinājuma LNB. Arhīva materiāli no šīs kolekcijas ir Retumu nodaļā, daļa kolekcijas ir pie brīvpieejā un pārējais ir krātuvē. Ar šo kolekciju vēl strādā. Un dāvinājumu bibliotēkai ir daudz, publiskai lietošanai savas kolekcijas atdod ne tikai privātpersonas no Latvijas un ārzemēm, arī ārvalstu vēstniecības, fondi...

Pēc lasītāju pieprasījumiem bibliotekāri var uzzināt ne tikai par izmaiņām mācību programmās un jaunākajiem modes kliedzieniem lasītāju interesēs, bet arī par īpaši prasīgiem skolotājiem. Tā nesen uz bibliotēku rindā vien esot devušies kādas Rīgas vidusskolas audzēkņi, jo tās vēstures skolotājs uzdevis rakstīt zinātnisku darbu par senajiem laikiem, bet ar noteikumu, ka nedrīkst izmantot interneta resursus, jāizmanto vismaz trīs avoti un vismaz viens – svešvalodā.

Kāds lasītājs, piecu bērnu tēvs, bijis pat ļoti atklāts – uz bibliotēku nākot tieši tāpēc, ka tur ir miers un klusums. Ik pa laikam šis vīrs līdzi paņemot arī kādu no saviem bērniem, kuriem arī nākas lasīt grāmatas. Lai cik tas nebūtu dīvaini, uz šo nodaļu daudzi dodas lasīt daiļliteratūru, pat tādas grāmatas, ko citās bibliotēkās izsniedz uz mājām, jo lasītāji izvēlas grāmatu lasīt klusumā un mierā. "Viņi ir mūsu draugi," tā bibliotekāres raksturo tos lasītājus, kas konsekventi nāk pētīt juridisko literatūru, jo pašiem nākas risināt kādu likumisku problēmu. "Cilvēki meklē informāciju, mūsu speciālisti, kuriem ir juridiskā izglītība, palīdz viņiem. Cik varam, tik palīdzam. Gandrīz kā juridiskie konsultanti."

Nozaru literatūras centra Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava un Ekonomikas un tiesību zinātņu lasītava izvietotas ēkas 2. stāvā.

Tieši tāpat kā Mezonīna stāvā, arī 2. stāva interjerā iemūžināta piecu latu nomināla zaļā krāsa.

Krājumu apjoms - Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā ir 36 tūkstoši grāmatu, arī attiecīgās nozares zinātniskā periodika latviešu valodā un uzziņu izdevumi: enciklopēdijas, vārdnīcas un rokasgrāmatas.

Ekonomikas un tiesību zinātņu lasītavā – ap 11 000, arī tiesību avotu kolekcija plašā hronoloģiskā aptvērumā, sākot no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem.

Ik gadu krājums tiek papildināts ar vairāk nekā 2000 jaunieguvumu.