Trīs vienā - tā, izsakoties populāru reklāmtekstu valodā, var raksturot Gaismas pils 4. stāvu, ko paši Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki dēvē par radošo stāvu. Tajā vienuviet izvietotas trīs lasītavas - Alfrēda Kalniņa mūzikas lasītava, Audiovizuālā lasītava un Konrāda Ubāna mākslas lasītava, kas no šīs nedēļas, īsi pirms LNB oficiālās atklāšanas 29. augustā, atvērta arī apmeklētājiem.
Ja Alfrēda Kalniņa mūzikas lasītava lasītājiem jau labi zināma, arī Audiovizuālai lasītavai mulsumu varētu raisīt vien nosaukums (aiz šī mūsdienīgā vārda slēpjas kādreizējā fonotēka), tad Mākslas lasītava ir pavisam jauns veidojums, kuras krājumi kādreiz bija rodami Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā. " Jau pirms kāda laika LNB bija ideja veidot Mākslas un mūzikas centru.
Mūsdienās mākslā ļoti izplatīti ir starpdisciplināri projekti, piemēram, mūzika ir ļoti klātesoša vizuālajā mākslā un otrādi. Līdz ar to mūsu centrs ir loģisks sinerģisks veidojums," skaidro LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Ilze Egle. Savukārt bibliotēkas jaunās ēkas esamība šai idejai nodrošināja iespēju tikt īstenotai, jo "pēkšņi ir plašas telpas, kādu līdz šim nebija. Un tas mums ļauj darboties - plaši eksponēt krājumu, veidot izstādes no krājumiem, rīkot dažādus pasākumus - sarunas, diskusijas, seminārus..."
Nemulstiet - kādreizējā fonotēka šobrīd ieguvusi Audiovizuālās lasītavas nosaukumu, un tajā var meklēt gan ierastos skaņu ierakstus, arī video ierakstus, multimediju materiālus, grāmatas un žurnālus. LNB audiovizuālo izdevumu krājumā pašlaik glabājas vairāk nekā 70 tūkstoši vienību - skaņu ieraksti (skaņuplates, audiokasetes, CD), video ieraksti (VHS, DVD), multimediju izdevumi (CD un DVD-ROM), kā arī dažādi valodu mācību līdzekļu komplekti, diskogrāfijas un nozares žurnāli.
Audiovizuālā lasītavā ir nodrošināti labi apstākļi, lai apmeklētāji varētu lietot piedāvāto materiālu, netraucējot cits citam - ierīkotas speciālas kabīnes gan individuālam, gan grupu darbam.
Pavisam jauns piedāvājums - iespēja apstrādāt skaņas, video un attēlu materiālus. Lasītavas datori ir aprīkoti ar speciālām programmām, lai, piemēram, ikviens var iemācīties lietot konkrētu programmu, vai arī, teiksim, samontēt vai citādi tehniski apstrādāt savu materiālu, teiksim, studijām nepieciešamo vai savam priekam.
Kā zināms, šādas programmas nav lēts prieks, un to iegāde vien hobijam var arī nebūt finansiāli izdevīga. Bibliotēkā šādas programmas varēs izmantot, netērējot personiskos līdzekļus. "Gribu uzsvērt - par materiālu, ko lasītāji apstrādās, būs atbildīgi viņi paši, tai skaitā - par autortiesību ievērošanu.
Lasītavā būs pieejamas rokasgrāmatas, kuras varēs pētīt un studēt, bet tas nenozīmē, ka bibliotekārs stāvēs blakus un būs individuālais skolotājs," informē Ilze Egle. Iespējams, tiks rīkoti kursi, lai lasītāji apgūtu prasmes strādāt ar šīm specifiskām programmām, bet - tas būs atkarīgs no pieprasījuma un tā, ar kādas vēlmes izteiks lasītāji. Ilze Egle apgalvo, ka bibliotēkas darbinieki pēta vēlmes, uz tām reaģē un pat mēģina paredzēt lasītāju pieprasījumu.
Pārsteigumus var gaidīt arī Alfrēda Kalniņa mūzikas lasītavā. Kā zināms, tur pieejams lielākais specializētais nošu un mūzikas literatūras krājums Latvijā jeb vairāk nekā 228 000 vienību. Jau ierasts, ka tieši apjomīgais krājums bijis tas pievilkšanas spēks, kas uz šo lasītavu mudinājis braukt mūzikas skolotājus no visas Latvijas.
"Nu mums ir īpašas kabīnes, kurās notis varēs izspēlēt uz digitālām klavierēm, vairs nebūs jāspēlē lielajā lasītavā (kā tas bija vecajās telpās) un jātraucē citi apmeklētāji," stāsta Ilze Egle. Lasītavā ir nodrošinātas iespējas arī grupu darbam un jau zināms, ka uz Gaismas pili uz īpašām lekcijām nāks Mūzikas akadēmijas un Kultūras akadēmijas pasniedzēji kopā ar saviem studentiem.
Speciāliste atgādina, ka LNB ir unikāls Latvijas komponistu nošu arhīvs - Latvijā un ārzemēs iespiestas, kā arī ar roku pārrakstītas notis un to kopijas. No 2000.gada tiek komplektēti arī mūsdienu komponistu manuskripti. Krājumos glabājas arī pieprasītākās orķestru repertuāru partitūras, komponistu kopoto darbu sējumi, monogrāfijas, uzziņu izdevumi, encikolpēdijas, antoloģijas...
Turklāt nošu un mūzikas lasītava ir vienīgā, kurā darbojas abonements - nepieciešamības gadījumā notis tiek izsniegtas uz mājām, un tas piesaista skolotājus no visas Latvijas.
Vēl šajā "radošajā stāvā" atrodas arī attēlizdevumu krājums, kas pieejams jaunizveidotajā Mākslas lasītavā. Šajā krājumā apkopots vairāk nekā 254 tūkstoši tiražēto izdevumu - plakāti, portreti, atklātnes, mākslas izstāžu katalogi, ekslibri, estampi, mākslas, foto un gravīru albumi. Tas ir Latvijā plašākais un vienīgais lasītājiem pieejamais attēlizdevumu krājums.
Jaunums ir tas, ka blakus trim lasītavām, šajā stāvā ir gan neliela izstāžu zāle, gan mūzikas salons, un abos paredzēts regulāri rīkot dažādus pasākumus. Mūzikas salonā paredzēts rīkot dažādas lecijas, kinolektorijus, konferences, un pat, iespējams, koncertus, jo zāle aprīkota gan ar ekrānu un projektoru, gan nākotnē arī ar klavierēm.
Ilze Egle: "Bibliotēka vairs nav tā vieta, kur aiz letes izsniedz grāmatu. Mūsu primārā funkcija gan ir kultūrvēsturisko vērtību vākšana un saglabāšana, bet šodien, lai cilvēkam būtu interesanti, mums jābūt arī atvērtiem un spējīgiem sevi parādīt dažādos jaunos veidos.
Cilvēks noteikti ir klāt kā likts, kad viņam rodas specifiska vajadzība - tādu novērojumu izdara lasītavas speciālisti. Protams, mūsdienās teju ikviens interneta lietotājs izmanto dažādus brīvi pieejamos resursus, un tomēr pieredze apliecina, ka pat visrūdītākos bibliotēkas ignorētājus uz klasisko bibliotēku aizved ne tikai augtskolu mācību programma, bet arī specifiskas vēlmes.
"Labi, arī google var atrast informāciju, ja prot meklēt, bet jautājums ir - cik ātri, cik plašu un uzticamu. Šodien ikviens novērtē informācijas meklēšanas ātrumu. Palīdzība, ko var sniegt bibliotekārs, ir individualizēta un profesionāla. Mūsu speciālisti sameklēs, ja tā var teikt, pat šķērsgriezumā, teiksim, ne tikai konkrēta komponista konkrētu darbu, bet arī tēmas griezumā.
Ilze Egle zina teikt - saskaņā ar dažādiem pētījumiem, kas veikti Eiropas valstīs un Amerikā, viens no būtiskiem argumentiem bibliotēku apmeklēšanai, ir kvalitatīva vide. Tieši jaunieši atzinuši, ka bibliotēkās var satikties un iepazīties ar cilvēkiem, kas interesējas par līdzīgām lietām.
"Bibliotēka ir līdzīgi domājošu cilvēku vide. Un ne tikai. Mēs patiešām būtu priecīgi, ja izkonkurētu spices un molus, ja cilvēki apzinātos, ka te ir iespēja mācīties, apmeklēt izstādi vai koncertu, kādu lekciju vai lektoriju. Ka te ģimene var pavadīt kvalitatīvi piepildītu dienu," saka Ilze Egle
Gaismas pils 4. stāvā atrodas mākslas un mūzikas centrs: Alfrēda Kalniņa mūzikas lasītava, Audiovizuālais centrs, Konrāda Ubāna mākslas lasītava, izstāžu telpas, kā arī mūzikas, mākslas un audiovizuālo materiālu krātuves un Mazā zāle.
Platība - 3480 kvadrātmetri.
Stāva interjerā iemūžināta desmit latu nomināla violetā krāsa.
LNB Alfrēda Kalniņa Mūzikas lasītavas krājums ir lielākais specializētais vispārpieejamais nošu un mūzikas literatūras krājums (vairāk nekā 228 000 vienību) Latvijā.LNB audiovizuālo izdevumu krājumā pašlaik glabājas vairāk nekā 70 tūkstoši vienību - skaņu ieraksti (skaņuplates, audiokasetes, CD), video ieraksti (VHS, DVD), multimēdiju izdevumi (CD un DVD-ROM), kā arī dažādi valodu mācību līdzekļu komplekti, diskogrāfijas un nozares žurnāli.
Attēlizdevumu krājumā apkopots vairāk nekā 254 tūkstoši tiražēto izdevumu - plakāti, portreti, atklātnes, mākslas izstāžu katalogi, ekslibri, estampi, mākslas, foto un gravīru albumi. Tas ir Latvijā plašākais un vienīgais lasītājiem pieejamais attēlizdevumu krājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
