'Skaņu Mežs' Baltajā naktī prezentēs franču avangardistus un Dzenīša jaundarbu  (8)

Tā ietvaros uzstāsies aktuāli franču eksperimentālās mūzikas pārstāvji, tostarp elektroakustikas projekts Kassel Jaeger, improvizējošs ērģelnieks Žans Liks Gijonē, kā arī komponista Lika Ferrari atraitne Brunhilde Ferrari, kas atskaņos vīra kompozīcijas. Vakaru ievadīs latviešu komponista Andra Dzenīša jaundarbs. Koncertu finansē Rīgas dome.

Sasaucoties Baltās Nakts kopējo interesi atgādināt par Franciju kā šī pasākuma tradīcijas aizsācēju pasaulē, šis koncertvakars savā programmā apkopos, pēc pasākuma rīkotāju domām, labāko no franču novatoriskās mūzikas: aptuveni trīs stundas garo improvizējošā ērģelnieka un saksofonista Žana Lika Gijonē priekšnesumu, kas pērn guvis izcilas atsauksmes Parīzes "Baltās nakts" ietvaros, kā arī cieņas apliecinājumu, iespējams, nozīmīgākajam Francijas pienesumam modernajā mūzikā - elektroakustiskajai mūzikai.

Šo koncerta daļu sastādīs šīs skolas komponista Lika Ferrari skaņdarbi viņa sievas Brunhildes Ferrari izpildījumā, kā arī Ferrari idejiskā sekotāja, jaunā elektroakustiskās mūzikas komponista Fransuā Bonē jeb Kassel Jaeger uzstāšanās. Svarīgi atzīmēt, ka abi šajā programmā pārstāvētie elektro-akustiķi ir saistīti ar vēsturiski nozīmīgo mūzikas un skaņas izpētes institūtu GRM, un tāpat arī improvizējošais Gijonē ir bijis savulaik GRM aktīvā grieķu komponista Jannisa Ksenakisa skolnieks.

Koncertvakaru ievadīs piebilde no vietējās akadēmiskās mūzikas vides - komponista Andra Dzenīša jaundarbs viņa paša ansambļa "Woodpecker Project" izpildījumā, kas iezīmēs viņa atgriešanos pie elektro-akustiskās mūzikas. Šis būs tiktāl apjomīgākais Skaņu Meža pasākums "Baltās nakts" ietvaros. Pasākuma sākums plkst. 21.

Liks Ferrari tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem tēliem 20. gadsimta laikmetīgās mūzikas vēsturē, kā arī tiek augstu vērtēts avangarda mūzikas pasaulē kā elektroniskās mūzikas novators. Strādājot savās kompozīcijās gan ar akustisku instrumentu klāstu, gan ar elektroniskām ierīcēm, gan ar abu iepriekš nosaukto apvienojumiem un vides skaņām, viņš izvirzīja drosmīgus komentārus par laikmetīgajā mūzikā tik būtiskajām Džona Keidža tēzēm, reizēm padarot tās tuvākas tradicionālām mūzikas formām, taču reizēm arī darot tās vēl sarežģītākas vai abstraktākas.

Baltajā naktī viņa skaņdarbus izpildīs komponista atraitne Brunhilde Ferrari, kas daudz strādājusi pie muzikāla materiāla kopā ar vīru. Programmā iekļauti gan tādi Ferrari daiļrades stūrakmeņi kā "Les Arythmiques", gan mazāk pazīstami komponista darbi kā "Unheimlich schön".

Žans Liks Gijonē ir ļoti daudzpusīga figūra Francijas eksperimentālās mūzikas pasaulē. Pirmkārt, viņš ir viens no respektētākajiem brīvās improvizācijas pārstāvjiem, un šo mūziku spēlē dažādos iespējamos virzienos - sākot ar agresīvu frīdžezu grupā "Ames Room" un beidzot ar klusu un introvertu improvizāciju sadarbībā ar, piemēram, bundziniekiem Ediju Prevo un Seihiro Muraijama.

Otrkārt, Gijonē ir aktīvs arī skaņu mākslā, elektro-akustiskajā mūzikā un datormūzikā, kā arī guvis kritiķu atzinību ar savu ērģeļmūziku, ko improvizētā formātā prezentēs arī Anglikāņu baznīcā.

Fransuā Bonē, kas darbojas zem pseidonīma Kassel Jaeger ir viens no interesantākajiem institūta GRM tradīciju mantotājiem, kas arī strādā šajā organizācijā kā skaņu inženieris, un viņa mūziku - konkrētāk pēdējos trīs albumus, ieskaitot sadarbību ar itāli Džuzepe Ielasi - izdod prestižā avangarda mūzikas izdevniecība "Editions Mego".

Šobrīd Bonē strādā pie sadarbības projekta ar vācu komponistu Stefanu Matjē un amerikāņu komponistu Orenu Ambarči (Oren Ambarchi).2012. gadā tika publicēta viņa grāmata "Les Mots et les sons", kas veltīta skaņai un mākslai to sadzirdēt.

Andris Dzenītis Latvijā vairāk pazīstams kā akadēmiskās instrumentālās, kora un orķestra mūzikas komponists. Viņa darbi apbalvoti starptautiskos konkursos, 2007.gadā iegūts augstākais apbalvojums mūzikā Latvijā - Lielā mūzikas balva. Tomēr otra Andra Dzenīša mūzikas interešu puse saistīta ar elektronikas un elektroakustikas sniegtajām iespējām.

Šajā sfērā būdams daļējs autodidakts, Andris Dzenītis ir viens no pionieriem starp Latvijas akadēmiskās mūzikas vides elektroniķiem. Dzenīša intereses iet tālu pāri Rietumeiropas akadēmisko elektroniķu zinātniskajai pētniecībai, ilgstošām tembru izstrādēm, interesējoties vairāk par elektronisko saskaņu intuitīvajiem, psihoakustiskajiem un emocionālajiem momentiem, netieši iespaidojoties no roka, noise un spektrālisma skanējuma estētikām. Interesantas liekas analogo sintezatoru skaņas ģenerēšanas un pārveidošanas iespējas.