Ielūkoties Gaismas pilī. 8. sērija  (1)

"Daudzi uzskata, ka vēsture atspoguļojas un saglabājas grāmatās un disertācijās, bet tā nav. Šķietami nenozīmīgie sīkiespieddarbi ļoti labi raksturo un dokumentē laiku," uzskata Sīkiespieddarbu krājuma vadītāja Indra Viļumsone. Starp citu, ar emocijām neapveltītie skaitļi un fakti pierāda, ka šis ir arī visapjomīgākais krājums – ja LNB glabā kopumā apmēram četrus miljonus vienību, tad no tiem ceturtā daļa jeb miljons ir Sīkiespieddarbu lasītavas krājumā.

"Izdevumi ar īslaicīgu aktualitāti, bet ne nozīmi un tie, kas neiederas citu lasītavu krājumos," tā Indra Viļumsone kodolīgi raksturo viņas vadītās nodaļas krājumu. Mācību metodiskie materiāli, biedrību statūti, prospekti, nolikumi, noteikumi, telefona un adrešu grāmatas, Ziemassvētku dievkalpojumu un mirušo piemiņas dienu lapiņas, attīstošās spēles bērniem un citas, Taro kārtis, etiķetes, teātra un koncertu programmiņas... "Lai uzskaitītu visu, nepieciešams ilgs laiks," viņa pasmaida. "Liela daļa no mūsu pārziņā esošā krājuma ir izmērā pat ļoti mazas vienības, bet par nenozīmīgu es šo krājumu nesauktu. Protams, esmu dzirdējusi sakām, ka mūsu nodaļa vāc to, ko normāli cilvēki met ārā, bet es uzskatu, ka šī ir burvju nodaļa, kurā var atrast, kā mēdz teikt, dieva zīmes. Daudziem būtu pat grūti iedomāties, ko lasītāji te meklē un ko te arī atrod, vēl vairāk – būtu grūti pat iedomāties, ka to vispār var iedomāties meklēt," nosaka Indra Viļumsone.

Piemēram, par loģisku rīcību "ikviens normāls cilvēks" uzskata veca kalendāra izmešanu mēslainē, bet LNB tie tiek glabāti – pāršķiramie, noplēšamie, sienas, galda... "Un tikai nesakiet, ka tos nevajag! Cilvēki meklē vecus kalendārus, jo grib zināt, piemēram, kurā nedēļas dienā ir dzimuši, kāda tobrīd bijusi Mēness fāzē," zina teikt lasītavas vadītāja. Uz repliku, ka tādus datus taču var atrast internetā, viņa strikti nosaka: "Kurš var, kurš nevar. Lasītāji ir dažādi, arī viņu prasmes un iespējas. Turklāt Obligāto eksemplāru likums nosaka, ka izdevēja pienākums ir piegādāt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai katra iespieddarba, elektroniskā izdevuma un nekonvencionālā izdevuma obligātos eksemplārus, bet LNB pienākums ir tos saglabāt".

Savdabīgā veidā Sīkiespieddarbu krājums glabā arī liecības par, ja tā var teikt, zudušo Latviju. Piemēram, tās krājumos iegūluši Jelgavas cukurfabrikas produkcijas paraugi no tā laika, kad tur sāka ražot brūno cukuru, un šim notikumam par godu, izdeva reklāmas bukletiņu ar mazu cukura paraugu kā uzskates līdzekli piedevās. Kā zināms, Latvijā cukurfabriku vairs nav... Tāpat LNB krājumos glabājas arī kosmētikas fabrikas Dzintars pats pirmais reklāmas katalogs, kas tika izdots 1968. gadā. Nodaļas vadītāja atzīst, ka pāris reizes gadā viņa iepirkšanos apvieno ar profesionālu vajadzību, proti, LNB krājumos noglabā lielveikalu izpārdošanu bukletus. "Tie ir izdoti Latvijā, tiem jābūt bibliotēkā. Protams, mēs visu savākt nevaram, bet kādam eksemplāram ir jābūt. Kā rāda pieredze, pēc gadiem 10-15 tie kļūst par vērtīgu materiālu, jo lasītāji grib zināt, cik kas maksāja pirms gadiem 15."

Par krājuma zelta fondu tiek uzskatītas vecās adrešu grāmatas, no kurām vecākā ir 1784. gadā izdotais pasta un adrešu kalendārs. Nu jau pierimusi īpašumu meklēšana un atgūšana, kas bija aktuāla pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, bet kad tas vismaz daļai Latvijas sabiedrības bija aktuāli, adrešu grāmatas bija vispieprasītākās šajā lasītavā. "Bijām lielā vērtībā," atceras Indra Viļumsone.

"Daudzi īpašuma mantinieki gāja uz arhīvu, bet arhīva darbinieki vispirms sūtīja pie mums, jo nevar taču izsniegt izziņu, ja zināmi vien vecmāmiņas nostāsti, ka dzimtas īpašums kādreiz bijis "tās ielas galā". Jāzina precīzi, to var atrast adrešu grāmatās, pēc tam var iet uz arhīvu".

Tie, kuriem par kādu izdevumu, šķiet, ka "tas jau nu gan noteikti nav saglabājies", Indra Viļumsone iesaka ielūkoties LNB elektroniskajā katalogā, kur var atrast īpaši izveidoto Sīkiespieddarbu darbu bāzi, kas aplūkojama LNB mājaslapā internetā, lai gan visdrošākais – iet uz bibliotēku un vaicāt bibliotekāram, jo arī datu bāze joprojām tiek papildināta - 1 miljonu vienību nav tiek vienkārši un ātri ievadīt datu bāzē.

Varētu jautāt – kāpēc ar tādiem sīkumiem "piesārņot" bibliotēku? Indra Viļumsone ir pārliecināta, ka tā saucamie sīkie darbi uzskatāmi atspoguļo sabiedrisko, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi, piemēram, kāda izskatījās vīna etiķete, konfekšu papīriņš, kādas biedrības tika dibinātas, kādas dziesmas dziedātas Ziemassvētku dievkalpojumos. "Tā tik liekas, ka mūsdienās cilvēki ar vieglu roku šķiras no mantas, bet starp mums ir arī krājēji. Jo ir cilvēki, kas var izmest, bet ir cilvēki kam paliek žēl. 2010. gadā kāda jauna dāma, tīrot māju, atrada kārbiņu, kurā bērnībā bija krājusi saldējuma papīriņus, un sāka interesēties, vai to nevajag bibliotēkai".

"Mēs neesam populārākā nodaļa, mūs atrod tie, kam ir konktēras vajadzības," atzīst Karšu un ģeotelpiskās informācijas krājuma vadītāja Anda Juta Zālīte. LNB glabājas lielākā iespiesto karšu kolekcija valstī, tās krājumā ir vairāk nekā 39 tūkstoši vienību, kas aptver tuvākas un tālākas zemes un reģionus, kontinentus un okeānus, pasauli kopumā - kartes, pilsētu plāni un atlanti, kā arī tūrisma ceļveži un grāmatas par kartogrāfiju, kartogrāfijas vēsturi un citi materiāli. Arī šīs nodaļas materiāli jau uzsākuši dzīvi virtuālajā telpā, tātad – kļuvuši pieejamāki lasītājiem.

LNB Digitālajā bibliotēkā izvietotas kolekcijas Ceļi tuvi, ceļi tāli un Latvija 16.-18. gadsimta kartēs, kurā apskatei internetā nodotas 128 kartes, kas klajā nākušas 16.-18. gs., un kurās ietverta Latvijas vai tās vēsturisko reģionu teritorija. Tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas šīs jomas interesentiem, kam īpaši noderīgs varētu būt LNB mājaslapā internetā pieejamais Karšu pārlūks, kas sniedz iespēju ne tikai meklēt, atlasīt un pētīt vēsturiskās kartes, bet arī vēsturisko kartogrāfisko datu salīdzināšanu ar mūsdienu datiem.

Tūristiem un ceļotājiem noderēs nodaļā pieejamās tūrisma un autoceļu kartes, dažādi ceļveži. Speciāliste uzsver, ka uzziņu izdevumu krājumā ir ne tikai kartes, bet arī ap diviem tūkstošiem grāmatu - enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas un speciālie izdevumi par ģeogrāfijas, vēstures, kartogrāfijas un kartogrāfijas vēstures tematiku. Lasītāji var izmantot krājumā esošās elektroniskās kartes un atlantus CD un DVD formātā, piemēram, Latvijas elektronisko atlantu, karšu izdevniecības "Jāņa sēta" veidoto "JS Latvija", kā arī skenēto karšu kolekcijas no LNB un citu valstu bibliotēku krājumiem. Savukārt atlantu kolekcijā ir vairāk nekā 1400 dažādas tematikas un ģeogrāfiskā aptvēruma izdevumu, sākot no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

"Latvijā atlantus izdod maz, bet pasaulē tie ir ļoti populāri un tiem ir plaša tematika. Ja kādreiz atlants bija karšu komplekts, tad šobrīd atlantos ir daudz tekstuālas informācijas. Populāri ir nacionālie atlanti, kuros apkopota visplašākā informācija par konkrēto valsti, kā arī dažādi tematiskie atlanti, kas veltīti atsevišķām dabas vai sociālajām parādībām, piemēram, statistiskie, vēsturiskie, valodniecības un citi, un tajos kartes ir kā papildinošs vizuāls materiāls.

Uz šo nodaļu parasti nākot tie, kas sākuši pētīt kādu vietu vai arī tie, kas gatavojas doties ceļojumā. Teiksim, kāds sācis vākt informāciju par savu novadu, un jo tālāk pagātnē no pašreizējā brīža, jo lielākas iespējas informāciju atrast kartēs, piemēram, par vietvārdiem, baznīcām, ceļiem un citiem objektiem, kas kādreiz ir bijuši attiecīgajā teritorijā. Laikā, kad tika atgūti īpašumi, kartēs meklēja māju nosaukumus, jo īpaši to māju, kas vairs nebija saglabājušās, bet kartes joprojām glabāja liecības par tām.

"Mēs gaidām jebkuru apmeklētāju, kas vēlas iegūt informāciju no kartēm, kas interesējas par kartēm, ceļošanu, kartogrāfiju, kartogrāfijas vēsturi un kas mūsu materiālus vēlas izmantot studiju, pētniecības, brīvā laika pavadīšanas vai citiem mērķiem. Mēs plānojam piedāvāt arī tā saucamās ĢIS programmatūras, ar kuru palīdzību lasītāji varētu veidot savas kartes, izmantojot bibliotēkas resursos pieejamās kartes. Uzskatu, ka mēs zināmā mērā joprojām atrodamies 50 okupācijas gadu ietekmē, kad faktu sagrozīšana kartēs radīja neuzticību šiem materiāliem un patiesībā degradēja šo informācijas nesēju. Tomēr ceru, ka iespējas, ko piedāvā jaunās telpas un tehnoloģijas, atvedīs pie mums vairāk lasītaju, kas izmantos šos interesantos materiālus," saka Anda Juta Zālīte.

Kartogrāfisko izdevumu lasītava un sīkiespieddarbu lasītava ātrodas ēkas 6. stāvā.

Bibliotēkas interjerā iemūžināta piecdesmit latu nomināla zilā krāsa.

Sīkiespieddarbu krājuma apjoms pārsniedz vienu miljonu eksemplāru.

Krājumā ietilpst dažādu organizāciju un iestāžu informatīvie izdevumi, darbības pārskati, statūti, noteikumi, norādījumi, instrukcijas, telefonu un adrešu grāmatas, izdevniecību katalogi un cenrāži, mācību metodiskie materiāli, teātra, kino un sporta sacensību programmas, politisko partiju programmas un vēlēšanu materiāli, reklāmas izdevumi, prospekti, bukleti, noplēšamie un pāršķiramie sienas un galda kalendāri u.c.; lapveida izdevumi (vienlapes, afišas, etiķetes u.c.) visās zinātņu un tautsaimniecības nozarēs.

Kartes un ģeotelpiskā informācijas krājumā ir vairāk nekā 39 tūkstoši vienību, kas aptver tuvākas un tālākas zemes un reģionus, kontinentus un okeānus, pasauli kopumā. Tā ir kartes, pilsētu plāni, atlanti, kā arī tūrisma ceļveži un grāmatas par kartogrāfiju, kartogrāfijas vēsturi.