Režisors Grīnvejs: Kino ir miris, tagad visu pārņēmuši sociālie mediji  (1)

Režisors uzsvēra, ka lielākā daļa filmu ir nevērīgi veidotas, nekoncentrējas uz vizualitāti un tās izcelšanu, turklāt cilvēki tiek mācīti tā, lai viņi spētu uztvert tekstu, nevis attēlu. "Būtu jāmaina visa izglītības sistēma, kurā pastāv teksta dominance. Taču tagad, digitālajā laikmetā, varam atgūt vizuālā dominanci," sacīja Grīnvejs, piebilstot, ka viņam ieraudzīt un fiksēt tēlus palīdz apgūtā gleznotāja profesija.

Viņš arī piebilda, ka Bībelē paustā vēsts "Iesākumā bija vārds" ir aplama, jo sākotnēji bijis tēls.

Pēc Grīnveja domām, iztēle ir pārsteidzošākā un neizdibināmākā cilvēka iezīme, un cilvēkam vajadzētu izmantot kino kā palīgu vizuālās lasītprasmes attīstīšanā.

Runājot par kino attīstību un nākotni, Grīnvejs uzsvēra, ka kino ir miris. "To, starp citu, sacīja arī režisors Kventins Tarantīno. Bet es izteikšos vēl pesimistiskāk - neviens no klātesošajiem pat tādu īstu kino, īstu filmu nav redzējis, jo filmas, kurās ir vizuālā materiāla dominance, ir īsts retums," bilda režisors.

"1993.gada 31.septembrī tika ieviesti televizori ar pulti, ļaujot cilvēkam sēdēt istabā un, pārslēdzot kanālus, pašiem mijiedarboties ar kino. Tagad ir mobilie telefoni, kameras un cita tehnika, ar ko veidot kino pašiem, tādēļ Bolivudas un Holivudas laiks ir pagājis. Tikai 5% no filmām cilvēki skatās kinoteātrī, tagad visu ir pārņēmuši sociālie mediji," izteicās Grīnvejs.

Kā savu autoritāti viņš minēja Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu (1898-1948), dēvējot viņu par izcilāko kino autoru. "Atklāju Eizenšteinu, kad man bija 17 gadu un es mācījos mākslas skolā. Jutos vientuļš, jo reti kurš šo režisoru zināja. Ja tagad kino attēls ir kā fons tekstam, tad Eizenšteins bija tas, kas tekstu mācēja izstāstīt vizuālā valodā, līdz perfektumam izstrādājot kompozicionālos kadrus," norādīja Grīnvejs.

"Un te nav svarīgi, ka Eizenšteins bija padomju propagandas instruments," viņš sacīja, piebilstot, ka 20.gadsimta sākumā Krievijā māksla tikusi uzskatīta par propagandas līdzekli, taču ASV mākslu kā kapitālisma propagandas līdzekli ir izmantojušas vienmēr.

Grīnvejs norādīja, ka veido filmu par Eizenšteinu un tās pirmā daļa jau ir pabeigta. "Esmu bijis Eizenšteina bibliotēkā, bijis vietās, kur filmēja Eizenšteins - ne vien Padomju Savienībā, bet arī Eiropā, ASV un Meksikā, saticis viņa radinieci un bijušos studentus," stāstīja režisors.

Grīnvejs piebilda, ka, darbojoties kino, ir uzaudzējis biezu ādu, tālab kritiķu teiktais viņam nešķiet būtisks. Viņš pats strādā kā autors, kurš uzņem sevī visu, ko veido, un tālab jūtas priviliģēts. "Lielākā daļa filmu veidotāju ir kā algots darbaspēks, viņi strādā ar citu radītajiem tekstiem utt. Bet man ir privilēģija kontrolēt visu procesu," norādīja režisors. Viņš arī piebilda, ka ir neiespējami radīt filmu, kas patiks visiem. "21.gadsimtā ir daudzas idejas, ko ikviens var nolasīt un atpazīt, tālab būtu godīgi teikt, ka es savas filmas taisu sev, bet tā, lai ikviens tās varētu nolasīt," bilda Grīnvejs.

"Esmu uzdevis jautājumus par to, kāda situācija ir jūsu [Latvijas] kino industrijā gan finansējuma, gan iespēju ziņā , un visas atbildes bijušas pilnas vilšanās. Bet, tā kā kino ir miris, nevajag noņemties ar kino taisīšanu. Tas, kas nāks pēc kino, būs aizraujošāk un saistošāk," norādīja režisors.

Kā ziņots, pirmdien plkst.19 britu režisors Grīnvejs tikās ar skatītājiem pirms filmas "Golciuss un Pelikāna kompānija" seansa kinoteātrī "Splendid Palace", lai apspriestu un iedziļinātos viņu satraucošajos tematos. Savukārt otrdien, 16.septembrī, notiks kinorežisora lekcija un meistarklase profesionāļiem.

Grīnvejs ir viens no izdomas bagātākajiem, ambiciozākajiem un pretrunīgākajiem režisoriem, kam nesen piešķirta Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balva par izcilu ieguldījumu kinomākslā.

Režisors Rīgā viesojas festivāla "Baltijas pērle" laikā.