Nākamgad Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēs 'Laikmetīgās mākslas centrs'

"Latvijas ekspozīcijai 56. Venēcijas biennālē, sadarbojoties ar kuratoru Kasparu Vanagu, tiks īstenots mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša veidots multimediāls kopdarbs, kas ir videostāsta un arhitektonisku etīžu kolāža. Reaģējot uz pēdējo mēnešu notikumiem Ukrainā, abi mākslinieki nolēmuši radīt darbu par iespējamo kara aizmetni vīrieša fantāziju pasaulē. 

Stāsta centrā būs vienpatības un sava dzimuma solidaritātes telpa, ko vīrieši mēdz paturēt kā laika gaitā transformētu piemiņu no bērnībā spēlētajiem kariņiem, kad koku lapotnēs tika būvēti slēpņi un šķūnīšu labirintos iekārtoti tikai ar paroli pieejami štābiņi. Kādi ir pieaugušu vīriešu slēpņi un štābiņi, kas tajos notiek un kā tie funkcionē? Kad tie ir sociāli zēnības atavismi, kuros joprojām valda tikai nevainīgs spēles azarts un radoša izdoma? Kad tajos virsroku ņem kara taktikai raksturīga mērošanās ar spēkiem, konspiratīva neuzticība un empātijas trūkums? 

Ekspozīcijas centrālā telpa tiks veidota kā doms, apspēlējot mākslas un arhitektūras ikonogrāfijā atpazīstamus sakralitātes aspektus. Strādājot ar sakrālām telpām neraksturīgiem materiāliem, tiks risināts jautājums par sociālekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem, kas mūsdienās ietekmē radošo garu" – tā topošo ekspozīciju raksturo organizatori – LMC.

Mākslinieku pāris pirmo reizi strādā pie kopīga projekta, katram realizējot savas radošās izpausmes formas. Katrīna Neiburga ievērību guvusi ar video darbiem, kuros pievēršas dažādam personiskām tēmām, risinot tās poētiski dokumentālā vai pētnieciskā manierē. 2008. gadā saņēmusi nozīmīgāko Ziemeļeiropas mākslas apbalvojumu "ARS FENNICA". Studējusi Vizuālās komunikācijas nodaļā LMA, kā arī Stokholmas Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Andris Eglītis strādā ar glezniecības un tēlniecības medijiem, kā arī ir pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, mācījies Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts mākslas institūtā un pēcakadēmisko studiju programmā HISK (Higher Institute for Fine Arts) Ģentē, Beļģijā. Abi mākslinieki ir "Purvīša" balvas laureāti.

Konkursa komisija vērtēja arī biedrību "Skaņu mežs", "Kultūras projektu aģentūra INDIE", "Laikmetīgās mākslas institūts", "Kultūras perons", "Pareizā ķīmija" un piegādātāju apvienības "Orgasmos" iesniegtos piedāvājumus. Komisijā darbojās KM Kultūrpolitikas departamenta nozaru speciālisti, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Kristaps Zariņš. Tāpat tika ņemts vērā arī pieaicināto mākslas jomas ekspertu atzinums, kurā augstāko vērtējumu ieguva LMC piedāvājums.
Kā iepriekš norādījusi KM, dalība Venēcijas mākslas biennālē ir viens no nozīmīgākajiem vizuālās mākslas notikumiem pasaulē, kas veicina nācijas kultūras starptautisku atpazīstamību. Latvijas mākslinieku dalība tajā ir spēcīgs impulss Latvijas laikmetīgās mākslas izcelšanai Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, vizuālās mākslas nozares attīstībai, mākslinieku jaunradei, kā arī valsts tēla popularizēšanai pasaulē.

2015. gadā Latvijas ekspozīcija atkārtoti atradīsies vēsturiskā un nozīmīgā mākslas teritorijā Venēcijas centrā – Arsenālā, kas 55. Venēcijas biennālē Latvijas ekspozīcijai –mākslinieku Kriša Salmaņa un Kaspara Podnieka darbam "Ziemeļi-Ziemeļaustrumi" – nodrošināja gan neparedzēti lielu apmeklētību, gan arī labas iespējas parādīt radošo veikumu pasaules mēroga mākslas profesionāļiem, kritiķiem un kuratoriem.

Delfi foto no Latvijas paviljona 55. biennālē:

Venēcijas mākslas biennāle ir senākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. Biennāli apmeklē mākslas kuratori, kritiķi un kolekcionāri, mākslinieki, kā arī tūristi un vietējie iedzīvotāji. Vērienīgo pasākumu veido biennāles kuratora izvēlēto mākslinieku darbu izstāde un pasaules valstu nacionālo ekspozīciju skates. 2013. gadā Venēcijas biennāli apmeklēja 475 000 cilvēku, oficiālajā skatē piedalījās 88 valstis. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999.gada.