Gandrīz gadsimtu latviešu tautas materiālās kultūras vērtību lielākā krātuve – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs – atradās Rīgas pilī, kur 1920. gadā toreizējam Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzejam tika piešķirtas telpas. 1924. gadā tam piešķīra valsts muzeja statusu un nosaukumu Valsts Vēsturiskais muzejs. Mainoties politiskajām varām un kultūrpolitikas uzstādījumiem 20. gadsimta gaitā, muzejs (Latvijas PSR Centrālais Valsts Vēsturiskais muzejs (1944), Latvijas PSR Vēstures muzejs (1956), Latvijas Vēstures muzejs (1991)) palika savā mājvietā, turpinot krāt, vākt, saglabāt un pētīt latviešu tautai būtiskas vēsturiskas vērtības.
Kā vēsta LNVM pārstāvji, sākotnējais Rīgas pils renovācijas plāns paredzēja, ka muzejs pārtrauc darbību pilī 2015. gada beigās, taču 2013. gada 20. jūnija ugunsgrēka dēļ, kas izcēlās Rīgas pils priekšpils daļā, šie plāni tika koriģēti: muzejam nācās izvest savu krājumu, kurā vairāk nekā 1,5 miljoni vēsturisku priekšmetu, uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106/108, savukārt Brīvības bulvārī 32 tiek atjaunota Latvijas vēstures ekspozīcija un kopš šā gada maija vidus atkal notiek izstādes, dažādi pasākumi. Atbilstoši laika grafikam, muzejs līdz šā gada 31. oktobrim atbrīvojis telpas Rīgas pilī.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs cer atgriezties pilnībā renovētajā Rīgas pilī ar jaunām ekspozīcijām 2018. gadā, savukārt krājuma kolekcijas ar laiku plānots pārcelt uz jaunbūvējamo Pulka ielas muzeju krātuvju kompleksu. Rīgas pilī nākotnē strādās tikai daļa no muzeja pašreizējā kolektīva, tādēļ īpaši tiem, kas muzejā nostrādājuši ilgāku laiku, šķiršanās no līdzšinējās darbavietas nozīmē simboliskas atvadas no vesela mūža posma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!