Kā pastāstīja LNVM direktors Arnis Radiņš, simboliskā atslēgu atstāšana durvīs katrā no muzeja nodaļām norādīs, ka muzeja darbinieki ir atstājuši pils telpas aiz sevis. "Esam telpas atstājuši tīras. Tagad te varēs nākt pētnieki un projektētāji, lai savestu visu kārtībā," pastāstīja Radiņš, paužot cerību, ka nākotne būs tikpat spoža kā pagātne.
Muzeja direktors arī pauda, ka Rīgas pils projekts beigsies ātrāk nekā Pulka ielas muzeju krātuves, kuras muzejam tiek solītas jau sen. "Vēlos, lai tie, kas strādās Rīgas pilī pēc tās atjaunošanas, varētu teikt, ka šeit jau iepriekš ir strādājuši," norādīja Radiņš, piemetinot, ka darbu Rīgas pilī turpinās tikai daļa muzeja kolektīva, jo daļa paliks Lāčplēša ielā, kur glabājas krājumi. "Mēs tagad vairāk nestrādājam pilī," norādīja Radiņš. Viņš pastāstīja, ka tas muzejs, kas būs atjaunotajā Rīgas pilī, jau būs jauns muzejs.
Kā norādīja vairākas LNVM darbinieces, mazliet skumji ir šķirties no Rīgas pils telpām, tomēr apstākļi tajā neesot piemēroti ne krājumam, ne darbiniekiem. "Tas, ko mums sola nākamajā darba vietā, arī izklausās ļoti labi," pastāstīja muzeja darbiniece, kura LNVM strādājot neilgu laiku. Darbinieces, kuras muzejā strādājušas neilgi, tomēr atzīmēja, ka ir skumji atvadīties no Rīgas pils, nezinot, kad tajā varēs atgriezties.
Jau ziņots, ka šodien LNVM kolektīvs atvadījās no Rīgas pils. LNVM cer atgriezties pilnībā renovētajā Rīgas pilī 2018.gadā, savukārt krājuma kolekcijas ar laiku plānots pārcelt uz jaunbūvējamo Pulka ielas muzeju krātuvju kompleksu.
Sākotnējais Rīgas pils renovācijas plāns paredzēja, ka muzejs pārtrauc darbību pilī 2015.gada beigās, taču 2013.gada 20.jūnija ugunsgrēka dēļ, kas izcēlās Rīgas pils priekšpils daļā, šie plāni tika koriģēti - muzejam nācās izvest savu krājumu, kurā ir vairāk nekā 1,5 miljoni vēsturisku priekšmetu, uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106/108, savukārt Brīvības bulvārī 32 tika atjaunota Latvijas vēstures ekspozīcija un kopš šā gada maija vidus atkal notiek izstādes un dažādi pasākumi. Atbilstoši laika grafikam muzejs līdz šā gada 31.oktobrim atbrīvojis telpas Rīgas pilī.
Gandrīz gadsimtu latviešu tautas materiālās kultūras vērtību lielākā krātuve - LNVM - atradās Rīgas pilī, kur 1920.gadā toreizējam Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzejam tika piešķirtas telpas. 1924.gadā tam piešķīra valsts muzeja statusu un nosaukumu Valsts vēsturiskais muzejs. Mainoties politiskajām varām un kultūrpolitikas uzstādījumiem 20.gadsimta gaitā, muzejs palika savā mājvietā, turpinot krāt, vākt, saglabāt un pētīt latviešu tautai būtiskas vēsturiskas vērtības.
Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas, un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.
Oktobrī valdība lēma par 658 283 latu (936 652 eiro) piešķiršanu, lai nodrošinātu Rīgas pils ugunsgrēkā cietušo muzeju valdījumā esošo krājumu turpmākās bojāšanās novēršanu, to nepieciešamo pārvietošanu, saglabāšanu un pieejamību. Muzeju krājumi pakāpeniski tiek pārvietoti uz pagaidu telpām līdz muzeju krātuvju kompleksa pabeigšanai Pulka ielā 8.