Franču maiznīca "Cadets de Gascogne" varētu šķist tālu no Rundāles pils aristokrātiskās grācijas, tomēr pils direktors Imants Lancmanis, ko augstsirdīgās stājas un stāža dēļ (ar Rundāli viņu saista jau 50 gadi no kuriem 38 direktora amatā) pašu varētu dēvēt par aristokrātu, ar neviltotu interesi novērtē mīlīgās kafejnīcas tapetes ar to sīkpilsoniski idillisko motīvu – veclaiku namiņiem dīķa malā. Dzestrajai rudens dienai spītējot ar siltumu un gaismu, tautā iemīļotā beķereja liekas gana adekvāta vide intervijai ar kungu, kurš par savu dzīves misiju, pārveidojot Rundāles pili no grausta par vienu no pieprasītākajiem vēstures tūrisma galamērķiem Latvijā, nupat ir saņēmis attiecīgu novērtējumu – Eiropas viesmīlības fonda (EHF) piešķirto balvu par mūža ieguldījumu viesmīlības nozares attīstībā.
Jūs pārsvarā uzturaties Rundālē?
Jā, es Rīgā esmu labi ja reizi nedēļā, un tad viss ir kā uz konveijera. Kad mēs beigsim, parādīsies televīzija, kurai man būs jāstāsta par Bruno Vasiļevski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
