Pastāsti par Rīgas metro priekšvēsturi. Kad un kādēļ to vēlējās būvēt un kāda būtu Rīgas ainava, ja projekts tomēr tiktu realizēts?
Sākot ar 60. gadu vidu Rīgā sāka rasties dažādas publiskās satiksmes problēmas, galvenā no tām bija nespēja nodrošināt pasažieru pieprasījumu. Septiņdesmitajos gados trolejbusiem nācās pievienot papildus sastāvu, astoņdesmito gadu sākumā bija pat mēģinājumi ieviest trīs vagonu tramvajus, bet līnijai nepietika jaudas, lai piegādātu pietiekami daudz elektrības. Tajā pašā laikā, kad uzplauka trolejbusu satiksme, piecdesmitajos, valdīja uzskats, ka tramvajs ir novecojis transporta līdzeklis, to ierobežoja, noņēma arī vairākas tramvaja līnijas, piemēram, Brīvības ielā vai Marijas/Čaka ielā. Galu galā Rīgas Metro galvenā loma būtu bijusi atvieglot galvenās ielas un transporta kustību kopumā, tas spētu uzņemt vairāk pasažieru. Nodrošinot ātru satiksmi, arī mikrorajoni būtu attīstītāki, tajos būtu vairāk kultūras objektu vai kāda labāka kafejnīca, uz kuru aizdoties. Protams, tas būtu arī prestižs pilsētai, jo Padomju Savienībā metropolitēns pienācās tikai miljonu pilsētām, kamēr Rīga savu miljonu būtu sasniegusi līdz ar pazemes transporta atklāšanu deviņdesmito gadu beigās.