Jaunizveidotā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu komisija, kurā ietilpst Kultūras ministrijas (KM) un Laikmetīgās mākslas muzeja fonda dibinātāju - Borisa un Ināras Teterevu fonda un "ABLV Charitable Foundation" - pārstāvji, muzeja koncepcijas vadlīnijas plāno izstrādāt nākamā gada laikā, aģentūru LETA informēja muzeja fonda sabiedrisko attiecību konsultante Līva Jēgere.
Tāpat komisija nākamā gada laikā rekomendēs arhitektūras konkursa kuratoru, kopā ar kuru tiks sagatavots detalizēts arhitektūras konkursa nolikums un piedāvāta konkursa žūrija fonda valdei. Arhitektūras konkurss norisināsies vairākos posmos: portfolio konkurss pretendentiem, skiču konkurss un rezultātu apkopošana. Paralēli notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja koncepcijas detalizēta izstrāde.
"Mums ir iespēja veidot unikālu muzeju no baltas lapas, iedvesmojoties no tā atrašanās vietas vēstures un no pasaules labākajiem laikmetīgās mākslas muzeju piemēriem. Galvenais ir projektu īstenot pakāpeniski," vakar komisijas pirmajā sēdē sacīja muzeja fonda padomes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Viņš arī atzīmēja, ka paralēli muzeja ēkas skiču konkursam "ABLV" pasūtīs tam pieguloša parka plānojuma risinājumus, lai ap muzeju veidotos vienota harmoniska vide.
Komisijā Kultūras ministriju pārstāvēs arhitekts Jānis Dripe, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gleznotājs un uzņēmuma "Dd studio" dibinātājs Jānis Mitrēvics.
No Borisa un Ināras Teterevu fonda komisijā darbojas mākslas zinātniece un Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas "Māksla publiskā telpā" kuratore Helēna Demakova un Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla "Tete-a-tete" direktore Elīna Vikmane. Ekspertu darbam no "ABLV Charitable Foundation" apstiprināti "ABLV Charitable Foundation" valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un mākslas zinātnieks un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda konsultants Kaspars Vanags.
Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu komisijas sastāvs apstiprināts, vienojoties KM un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondam.
"Simboliski, ka pirmā un visas turpmākās ekspertu komisijas sēdes notiks "New Hanza City" teritorijā, kurā atradīsies topošais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Jau patlaban šeit var sajust muzeja garu, bet pēc tam redzēsim arī celtniecības procesu," pauda Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs.
Kā ziņots, 30.oktobrī KM un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Muzeju būvēs par privātiem līdzekļiem, to paredzēts pabeigt 2021.gada 18.novembrī. Muzejs taps kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža un Skanstes ielu.
Finansējumu muzeja būvniecībai nodrošina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondā iemaksātā nauda. Šo fondu dibinājuši "ABLV Charitable Foundation" un Borisa un Ināras Teterevu fonds, tajā iemaksājot 30 miljonus eiro. Muzejs būs atvērts un pieejams sabiedrībai.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra "New Hanza City" (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu.
NHC tiek veidots 24,5 hektāru platībā, un tajā atradīsies vairākas biroju ēkas, tostarp arī "ABLV Bank" galvenā mītne, viesnīca, konferenču centrs, ekskluzīvu dzīvokļu rajons, pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī pilsētas dārzs ar plašu apzaļumotu teritoriju rekreācijai teritorijas centrā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds nodrošinās būvniecības sagatavošanas darbu norisi, konkursa kārtībā izsludinot skiču un tehnisko projektu konkursus, nodrošinās muzeja ēkas būvniecības procesu, atbilstošas infrastruktūras izveidi, muzeja iekārtošanu, muzeja krājuma izvietošanu un tā pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai pēc būvniecības darbu pabeigšanas un muzeja atklāšanas.
Fonds veidos vairākas ekspertu komisijas, kas nodrošinās gan topošā muzeja koncepciju, gan arī ēkas būvniecības procesam nepieciešamās procedūras.
Pēc muzeja nodošanas ekspluatācijā un atvēršanas sabiedrībai fonds rūpēsies arī par tā darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma uzturēšanu un attīstību muzeja vajadzībām. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot Latvijas Republikas Muzeju likumu, atbilstoši privāta akreditēta muzeja darbības principiem nodrošinot muzeja pieejamību sabiedrībai un muzeja krājuma iekļaušanu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
