UNESCO LNK: Latvijā nesaprotam, kā izmantot UNESCO sniegtās iespējas  (3)

"Caur UNESCO varam ietekmēt notiekošo arī ārpus Eiropas, jo tā ir pasaules mēroga organizācija. Problēma ir tā, ka mums nav sakārtotas attīstības politikas. Mēs nezinām, ko darīt ārpus Eiropas Savienības," uzsvēra Moļņika.

UNESCO zīmolu, pēc viņas domām, jāmācās izmantot arī pašvaldībām. Šogad tiek atvērts UNESCO Latvijas nacionālais saraksts, kuram pašvaldības varēs pieteikt savus objektus. Kā atzīmēja Moļņika, pašvaldībām tomēr ir jāsaprot, ko tās vēlas panākt ar objekta iekļaušanu sarakstā.

"Lai tiktu sarakstā, pašvaldībām ir daudz jāiegulda. Tām ir jāapņemas uzturēt objektu ilgtermiņā, kas prasa arī finansiālu ieguldījumu. Pretī tiek saņemta tikai zīmīte. Pašvaldībām ir jāsaprot, kā to izmantot savā attīstībā, jo tam ir liela sasaiste ar ekonomiku un attīstību," viņa paskaidroja.

Kā vienu no piemēriem, no kura mācīties, LNK pārstāve izcēla Kuldīgu, kura UNESCO zīmolu izmanto savas vecpilsētas attīstībai. Kā norādīja Moļņika, arī tas, ka Rīgas vēsturiskais centrs, kas neiekļauj tikai Vecrīgu, bet plešas līdz pat Jaunajai Svētās Ģertrūdes baznīcai un Skanstes ielai, ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, varētu nest labumu tūrismā un attīstībā.

Bez Nacionālā saraksta atvēršanas UNESCO LNK šī gada aktivitātēs ietilpst arī citi nozīmīgi pasākumi. Šogad Latvijai ir iespēja pieteikt dalību UNESCO Pasaules mantojuma starpvaldību padomē, kur, ja Latvija izturētu sīvo konkurenci, mūsu pārstāvis būtu viens no trim Centrālās un Austrumeiropas reģiona dalībniekiem.

Tādējādi citiem dalībniekiem būtu jārēķinās ar Latvijas viedokli. Kā pastāstīja Moļņika, Latvijai šajā padomē varētu palīdzēt iekļūt tas, ka Latvijā Preses brīvības dienā šogad viesosies UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova. Augstās amatpersonas viesošanās laikā būs iespēja iekļaut Latviju viņas dienaskārtībā, norādīja Moļņika.