Laikmetīgās Mākslas centrs 2015. gadu ir pasludinājis par Hardija Lediņa gadu. Kamēr viņa laikabiedri, kultūras baudītāji un mākslas cienītāji par šo faktu ir sajūsmā, daļa mūsdienu sabiedrības, it īpaši jaunākās paaudzes, īsti pat nezina, kas ir Hardijs Lediņš – un ar ko viņš izpelnījies tādu ievērību.
"Delfi Kultūra" piedāvā īsu ieskatu Lediņa personības izpausmēs un radošajā darbā.
Hardiju Lediņu (1955-2004) mēdz dēvēt par multimediju mākslinieku, taču viņa radošā darbība ir vērsusies tik dažādos virzienos, ka vienot tos konkrētā apzīmējumā ir grūti. Diskžokejs, rakstnieks, performanču mākslinieks, mūziķis, arhitektūras kritiķis – arī visi šie apzīmējumi kopā līdz galam neaptver viņa personu.
Iespējams, tikai saskarsme ar Lediņa darbiem var izskaidrot viņa fenomenu. Nekonformistiska, harismātiska, nereti "neērta" un vienmēr pārsteidzoša ir viņa pieeja ne tikai mākslai, bet arī dzīvei.