Ierodoties uz ugunskura iedegšanas pasākumu, Valsts prezidents Andris Bērziņš vispirms sasveicinājās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku Raimondu Graubi un ar jaunsargiem. Atmiņu ugunskuru kopīgi iededza Valsts prezidents, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bijušais Latvijas Tautas frontes līderis Romualds Ražuks un Iekšlietu ministrijas aizstāvis Renārs Zaļais.
Pēc kopīgas himnas nodziedāšanas valsts augstākās amatpersonas dalījās atmiņās par barikāžu laikā pieredzēto.
Valsts prezidents izteicās, ka tajā laikā bijusi tik liela pašorganizēšanās, ka nebija nepieciešami nekādi modernie sakaru līdzekļi, lai cilvēki savāktos uz barikādēm. "Man nebija nekā, bet vienalga tās ziņas aizgāja," stāstīja Bērziņš.
Savukārt Straujuma piebilda, ka kaut kāda sistēma tomēr pastāvējusi un cilvēki cits citu apziņojuši. Ministru prezidente atminējās, ka barikāžu vakarā viņa, tāpat kā daudzas citas sievietes, aizsūtīta mājās, bet, pārrodoties mājās, ieslēgusi televizoru un bijusi nepatīkami pārsteigta, ka tiek ziņots par apšaudi.
Pēc dalīšanās atmiņu stāstos amatpersonas devās aprunāties ar atnākušajiem pasākuma dalībniekiem. Bērziņš devās pie jaunsargiem, bet Straujuma pie skolēniem. Ministru prezidente skolēniem vaicāja, vai bērni zina, uz kādu pasākumu atnākuši. Uz to skolēni atbildēja apstiprinoši un sacīja, ka arī paši piedalītos barikādēs, ja rastos tāda nepieciešamība.
Kad amatpersonas pasākuma vietu bija pametušas, pie ugunskura turpināja pulcēties jaunsargi un citi kādreizējie barikāžu dalībnieki, kas sastājās nelielos pulciņos un pārrunāja vairākus gadus senos notikumus.
Otrdien gan Rīgā, gan arī citviet Latvijā notiek dažādi pasākumi 1991. gada barikāžu atcerei.
Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukuma pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16. janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Tieši 20. janvārī risinājās asiņainākie barikāžu notikumi - OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki: skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki - Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko - un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
