IMG_11771
Foto: Publicitātes foto
Par kabarē neko nezinu. Uz Viktora Runtuļa kabarē biju pirmo reizi. Dzirdējusi gan biju daudz. Katru gadu laba daļa laikmetīgās dejas dejotāju un horeogrāfu vairākus mēnešus ir aizņemti ar kabarē. Runā, ka labi aizņemti gan profesionālā, gan finansiālā ziņā. Padomāju, ka gan jau darbam kabarē ir ietekme arī uz Latvijas laikmetīgo deju. Kaut vai tāpēc, ka daudz mēģinājumu, salīdzinoši liels sastāvs, labi dejotāji, iespējas radoši izpausties, vienlaikus domājot par konkrēta žanra un mērķauditorijas ietvariem. Tāpēc arī mani jau labu laiku vilka uz kabarē, bet kabata žņaudzās un par kritiķi kautrējos uzprasīties. Šogad mani ierunāja par kritiķi, un tā nu, gaidot šovu, ar lielu prieku sēžu uz augsta bāra krēsla un mielojos ar uzkodām un sarkanvīnu. Un domāju arī.

Domāju par to, ko es gribētu no kabarē? Gribu, lai ir "sssssssšš......" - seksīgi, smieklīgi, satuvināti, satriecoši, sarežģīti, skaisti, skandalozi, šarmanti, šokējoši, bet ne pārāk. Domāju par publicitātes tekstu: "Jau 10 gadus projekta "Cabaret" autori skatītājiem piedāvā krāšņu koncertiestudējumu, ikreiz pārsteidzot ar ko nebijušu un jaunu. Arī šis gads nav izņēmums, jo pašreiz savam iznācienam gatavojas kabarē tradīcijās balstīta izrāde - koncertiestudējums "La Luna"". Atkal jau domāju, ka par kabarē tradīcijām neko nezinu. Centos atcerēties, vai man maz ir kāda skatīšanās pieredze uz kabarē pusi.

Sēžot pie galda, ēdot un dzerot, esmu skatījusies "Trīs māsas" "Austrumu robežā". Dikti, dikti patika, bet tas laikam nav gluži kabarē, lai gan dāmas spridzināja un šarmēja pat bez zeķturiem. Pietika ar šinjonu vien. Tas nekas, ka mazliet citā krāsā. Galvenais ir personības spēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!