Domāju par to, ko es gribētu no kabarē? Gribu, lai ir "sssssssšš......" - seksīgi, smieklīgi, satuvināti, satriecoši, sarežģīti, skaisti, skandalozi, šarmanti, šokējoši, bet ne pārāk. Domāju par publicitātes tekstu: "Jau 10 gadus projekta "Cabaret" autori skatītājiem piedāvā krāšņu koncertiestudējumu, ikreiz pārsteidzot ar ko nebijušu un jaunu. Arī šis gads nav izņēmums, jo pašreiz savam iznācienam gatavojas kabarē tradīcijās balstīta izrāde - koncertiestudējums "La Luna"". Atkal jau domāju, ka par kabarē tradīcijām neko nezinu. Centos atcerēties, vai man maz ir kāda skatīšanās pieredze uz kabarē pusi.
Sēžot pie galda, ēdot un dzerot, esmu skatījusies "Trīs māsas" "Austrumu robežā". Dikti, dikti patika, bet tas laikam nav gluži kabarē, lai gan dāmas spridzināja un šarmēja pat bez zeķturiem. Pietika ar šinjonu vien. Tas nekas, ka mazliet citā krāsā. Galvenais ir personības spēks.