LET_13149478
Foto: LETA
Valdība otrdien atbalstīja baleta mākslas nozīmīguma uzsvēršanu Latvijas Nacionālās operas (LNO) nosaukumā.

Tas nozīmē, ka LNO likumā tiks veikti grozījumi, nosaukumam pievienojot arī baleta mākslu, līdz ar to LNO turpmāk sauks par Latvijas Nacionālo operu un baletu.

Saistībā ar nosaukuma maiņu paredzētas izmaksas aptuveni 13 000 eiro vērtībā, kuras opera apmaksās pati no saviem ieņēmumiem. No kopējās summas apmēram 5000 eiro būs vajadzīgi jauna logotipa izstrādei un stila grāmatas sagatavošanai. Vēl aptuveni tāda pati summa nepieciešama jaunas mājaslapas izstrādei. Apmēram 3000 eiro paredzēts tērēt aplokšņu, vizītkaršu, karogu un citu reprezentācijas un korporatīvās atpazīstamības materiālu sagatavošanai un ieviešanai.

Kā teikts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajos un valdībā iesniegtajos dokumentos, ņemot vērā baleta būtisko pienesumu mākslas jomā, nepieciešams pastiprināti uzsvērt tā klātesamību arī LNO nosaukumā.

VSIA "Latvijas Nacionālā opera" ir vienīgā valsts kultūras institūcija, kas nodrošina un veicina operas un baleta žanra attīstību Latvijā. KM uzskata, ka izmaiņas operas nosaukumā, kurā atbilstoši tiks atspoguļota baleta līdzvērtīgā loma skatuves mākslā, dos būtiskus ieguvumus nākotnē, veicinot operas un baleta žanra popularizēšanu kā Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts viesu vidū, tā ārvalstīs. Ņemot vērā baleta viesizrāžu iespējas, tiks popularizēti gan Latvijas baleta mākslinieku sasniegumi pasaulē, gan Latvijas kultūras atpazīstamība kopumā.

Operas un baleta žanra un māksliniecisko ansambļu izkopšana iekļauta Nacionālās operas ilgtermiņa mērķos, tādējādi nosaukuma maiņa ļaus precīzāk atspoguļot arī kapitālsabiedrības darbības specifiku.

Kopā ar nosaukuma maiņu Nacionālās operas likumā mainītas arī valdes pārstāvības tiesības. Valdība atbalstījusi, ka valdes priekšsēdētājam turpmāk būs atsevišķās pārstāvības tiesības, savukārt pārējiem valdes locekļiem - kopīgas pārstāvības tiesības ar vismaz vēl vienu valdes locekli. Šādi mainīta pretruna, ka divu valdes locekļu pārstāvības tiesībām nav juridiskas nozīmes, jo bez valdes priekšsēdētāja piekrišanas šie divi valdes locekļi pārstāvības tiesības nebija tiesīgi īstenot.

Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.martā, taču pirms tam šie grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!