Pāļu dzinēja monotonais ritms vienā no koncerta "Zū-zā tī-tī-tī" gaidīšanas režīmā uz sienas "pa riņķi" laistajiem padomju laiku kinožurnāliem vislabāk sasaucas ar gaidāmo. Un tad pakāpeniski viss sākas – "medicīniskais personāls" atbrīvo daudzos instrumentus no "apsējiem" un grupa "Nebijušā restauratori" ieņem savas vietas ar Ingunu Rubeni, kura N.S.R.D. laikos bija Černova, priekšgalā.
Vismaz man kā vakara galveno varoņu daiļrades cienītājam kopš astoņdesmitajiem gadiem sajūtas ir kā īstos svētkos. Sēžot pašā priekšā pāris metru attālumā no skandām, par skanējuma kvalitāti nevarēja sūdzēties, bet vairāki tālākās rindās sēdošie pēc koncerta izteica neapmierinātību, ka kaut ko saklausīt un līdz ar to izbaudīt bijis grūti, kas varbūt saistīts ar norises vietu – baznīcu, kura būvēta, lai mūzika tajā tiktu atskaņota akustiski bez visādām pastiprinošām iekārtām, bez kurām mūsdienās neiztiek arī aktieri teātros. Bet Anglikāņu izvēle nav nejauša, jo tieši tur Hardijs Lediņš savulaik spēlējis diskotēkas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!