Mēneša laikā Stūra mājas ekspozīciju apmeklējuši gandrīz 2600 cilvēku  (1)

Stūra mājas apmeklētāju vidū bijusi Indijas vēstniece Latvijā Banašrī Bose Harisone, kā arī Starpparlamentārās konferences par kopējo ārpolitiku un drošības politiku dalībnieki, Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinders, kā arī Eiropas Komisijas izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu komisārs Tibors Navrāčičs.

Stūra mājas pagrabus izstaigājuši 1873 apmeklētāji. Ēkā pabijušas arī 27 skolēnu grupas.

Jau ziņots, ka 13.februārī durvis no jauna vēra izstāde Stūra mājā - bijušajā Valsts drošības komitejas jeb čekas ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61.

Pirmajā stāvā - bijušajā čekistu ēdamzālē - izvietota izstāde par čekas darbību Latvijā, ko veidojuši Okupācijas muzeja vēsturnieki. To apmeklētāji var apskatīt bez maksas. Savukārt čekas iekšējā cietuma kameras, šautuvi, pagrabus, pastaigu laukumu un pagalmu ir iespējams apskatīt gida pavadībā. Šīs telpas ir saglabātas apskatei pēc iespējas autentiskā izskatā.

Izstādi Stūra mājā Latvijas Okupācijas muzejs sagatavoja pērn projektā "Stūra māja. Lieta 1914-2014", kas darbojās no maija līdz oktobrim. Stūra māja ar bezmaksas ekspozīciju par čeku, ēkas apskates tūrēm un vairāku muzeju rīkotajām izstādēm bija viens no ievērojamākajiem "Rīga 2014" projektiem. Pēc slēgšanas Kultūras ministrija piešķīra 16 885 eiro, lai ēkas īpašnieks valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā stāvā un pagrabā iekārtotu elektrisko apkuri. Tika piešķirti arī 5340 eiro, lai Okupācijas muzejs varētu papildināt ekspozīciju. Arī 2015.gadā ir piešķirts valdības finansējums 78 000 eiro apmērā, kas daļēji nodrošina izstādes darbību. Trūkstošos līdzekļus izstādes darbam ir iecerēts gūt no biļešu pārdošanas.

Portālā "Manabalss.lv" vēl joprojām tiek vākti paraksti, lai aicinātu valdību veidot ilgtspējīgu plānu Stūra mājas saglabāšanai. Pašlaik vēl joprojām nav skaidrs, kas notiks ar pārējo Stūra mājas ēku, jo Okupācijas muzejs aizņēmis tikai ēkas pirmo un pagrabstāvu. 

Okupācijas muzeji ir pārliecināti, ka Stūra māju varētu aizpildīt, ja nebūtu uzstādījuma pelnīt naudu ar tās īri. VNĪ uzskata, ka ēkas izmantošanas koncepts būtu tuvs sākotnējam, proti, ēkā varētu tikt izvietoti muzeji, izstāžu zāles, darbnīcas vai arī pētnieciskās grupas, kas saistītas ar totalitāro režīmu izmeklēšanu.

Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē plānots nokrāsot Stūra mājas fasādi, kā arī salabot ēkas jumtu. Tas kopumā varētu izmaksāt aptuveni 600 000 eiro, ko VNĪ ieguldītu no sava budžeta. VNĪ vēlas arī pārējo Stūra māju atbrīvot no baisuma, dēvējot to par Tetera namu.