RTU ēkas pielāgošana muzejam varētu izmaksāt vairākus desmitus miljonu eiro  (20)

Pēc aptuveniem KM aprēķiniem, ikgadējās izmaksas muzeja apsaimniekošanai un uzturēšanai būtu vismaz 700 000 eiro gadā. Ņemot vērā iespaidīgo summu, KM ļoti piesardzīgi vērtē iespēju to finansēt no valsts budžeta, norādot, ka nav skaidrs, kad ēka atbrīvosies, kāds ir tās tehniskais stāvoklis un cik lielas investīcijas nepieciešamas, lai ēku pielāgotu muzeja vajadzībām.

"Kā vairākkārt paudusi kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), jaunu lielu kultūras būvju īstenošana no valsts budžeta līdzekļiem šobrīd vērtējama visai piesardzīgi. Kultūras nozares galvenās prioritātes ir nozarē strādājošo cilvēku atalgojuma sakārtošana un jau sākto kultūras infrastruktūras objektu, tostarp ar vizuālo mākslu saistīto objektu, pabeigšana," norādīja kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde. Viņa paskaidroja, ka viens no šādiem objektiem ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas tuvākajā nākotnē atgriezīsies savās telpās pēc rekonstrukcijas.

Iespēju īstenot lielus projektus, piesaistot citus finansējuma avotus, ministrija vērtē kā apsveicamu. "Tā tas ir noticis, piemēram, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja gadījumā, kur privātie investori "ABLV Charitable Foundation" un Boriss un Ināra Teterevi nāca ar savu piedāvājumu," skaidroja Grīnfelde.

Arī fonda "Mākslai vajag telpu" valdes locekle Katrīna Leiškalne norādīja, ka, pēc sākotnējām profesionāļu aplēsēm, muzeja ēkas pielāgošana izmaksātu ap 20-30 miljoniem eiro atkarībā no ēkas apjoma un tehniskā stāvokļa. Fonda pārstāvji esot tikušies arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC). "Mums radās pārliecība, ka Rīgas mērs izprot problēmu un kā vienu versiju RTU ēkas turpmākai funkcijai redz tieši šī muzeja izveidi. Jau šobrīd mums ir vairāki lieliski piemēri, kad valsts ar pilsētu veido šādu sadarbību - pilsēta dod ēku un valsts nodrošina saturu," stāstīja Leiškalne.

Viņa uzsvēra, ka valstij vajadzētu rūpēties par laikmetīgās mākslas muzeja izveidošanu. "Valsts ir bijusi un paliks dabisks, racionāli pamatots kultūrprocesa "vilcējspēks" visās tradicionālās kultūras nozarēs, arī mākslā. Privāta muzeja tapšana nevar aizstāt valstiski veidota, plānota un attīstīta laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, nav un nevar būt pilnvērtīgs risinājums problēmai, ko Latvijas valsts ilglaicīgi ir ignorējusi. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka tikai valsts var sekmēt objektīvu un pilnvērtīgu mākslas saglabāšanas un publiskošanas procesu, kas nedrīkst būt atkarīgs no privātu investīciju piesaistes," uzsvēra Leiškalne.

Fonda pārstāve arī pastāstīja, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā nav iespējams skatīt pēckara perioda mākslinieku veikumu, bet tieši modernisma laika mākslas izpratne var kalpot par pamatu laikmetīgās mākslas uztverei. Fonda pārstāvji tādēļ vēlas paplašināt šo jautājumu, uzsverot, ka nepieciešama ne vien laikmetīgās mākslas ekspozīcija, bet arī pietiekami plaša mūsdienu mākslas ekspozīcija, kas līdz šim nav atspoguļots.

Fonds vēlas, lai muzeju varētu atklāt 2018.gadā. "Mūsu ambīcijas ir, lai muzejs tiktu atklāts uz valsts simtgadi, lai gan ar katru dienu, kad jautājuma risināšana tiek atlikta, to izpildīt kļūst nereālāk. Mēs uzskatām, ka muzejs ir mūsu iespēja pasniegt savai valstij un arī pašiem sev dāvanu, kuras nozīmīgums nav izmērāms naudā, apzinoties to, ka kultūrvides attīstīšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem nācijas identitātes un pašcieņas uzturēšanai, lai gan, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, pieļaujam, ka muzeja izveide varētu ieilgt," norādīja Leiškalne.

Fonds turpināšot diskutēt gan ar valdības pārstāvjiem, gan viedokļu veidotājiem, gan sabiedrību kopumā.

Vēstule, kurā fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāvji aicina atgriezties pie diskusijas par valsts veidotu mūsdienu mākslas muzeju, kultūras ministrei tika nosūtīta 18.martā. To parakstījuši tādi mākslinieki kā Džemma Skulme, Miķelis Fišers, Katrīna Neiburga, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Kristaps Ģelzis, Aigars Bikše, Kristaps Zariņš un Ritums Ivanovs, kā arī arhitekte Zaiga Gaile un vairāki mākslas izdevumu un galeriju vadītāji.

Kā ziņots, pagājušā gada 30.oktobrī KM un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Muzeju būvēs par privātiem līdzekļiem, to paredzēts pabeigt 2021.gada 18.novembrī. Muzejs taps kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža un Skanstes ielu.

Finansējumu muzeja būvniecībai nodrošina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondā iemaksātā nauda. Šo fondu dibinājuši "ABLV Charitable Foundation" un Borisa un Ināras Teterevu fonds, tajā iemaksājot 30 miljonus eiro. Muzejs būs atvērts un pieejams sabiedrībai.