Dubultu stacijā būs starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde 'Man sirdī tīģer's'  (2)

Kā portālam "Delfi" vēsta rīkotāji, izstādē aicināti piedalīties gan ārzemju, gan pašmāju mākslinieki. Viņu vidū ir tāda starptautiski atzīta izcilība kā Tomass Hiršhorns (Thomas Hirschhorn, Šveice), Venēcijas biennāles nacionālo paviljonu pārstāvji Žarko Bašeski (Zarko Baseski, Maķedonija), Šadi El Nošokati (Shady El Noshokaty, Ēģipte), režisors, kura vārds kļuvis slavens pēc Brazīlijas 2013. gada nemieriem veltītās dokumentālās filmas, kas veidota sadarbībā ar Tamuru Aimaru (Tamur Aimara), "Etiķa sindroms" uzņemšanas Cēzars Oiticica Filho (Cesar Oiticica Filho, Brazīlija), kā arī pazīstamais Izraēlas fotogrāfs Adī Ness (Adi Nes). 

No Latvijas izstādē piedalīsies tekstgrupa "Orbīta", gleznotāja Ieva Iltnere, režisore Dzintra Geka ar filmu izlasi, konceptuālists Arturs Bērziņš, mūsdienu Latvijas tēlniecības izcilākā sieviete Olga Šilova un sociāli izaicinošu projektu meistars Kristaps Gulbis.

Skatītājiem būs iespēja tapt iemūžinātiem divpadsmitajā izstādes projektā - četri Raiņa un Aspazijas darbu lasījumi. Tos filmēs un tie nokļūs unikālā Laika kapsulā, kuru nākamos piecdesmit gadus - līdz atvēršanai Raiņa un Aspazijas divsimtajā jubilejā 2065. gadā - glabās Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Izstādes kuratori ir neparasts tandēms - mākslas kuratore, kritiķe Inga Šteimane un publicists, vairāku romānu autors Arno Jundze. Programmas "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" direktore - muzeju speciāliste Sigita Kušnere.

Izstādes nosaukumā ir zīmīgs izsauciens, kurā Jāzeps atklāj ilgi slēpto pazemojumu - brāļu nodevību. Par spīti tam, ka ir valdnieks Ēģiptē un brāļi lūdz viņam maizi un žēlastību, Jāzeps svārstās starp piedošanas rāmajiem augstumiem un niknas atriebības gaņģiem. Rainis nevarēja zināt, ka septiņdesmit gadus vēlāk viens no ietekmīgākajiem mūsdienu sociālajiem domātājiem, amerikānis Ričards Rortijs, raksturojot mūsdienu ironiski liberālo cerību, teiks, ka nevis kopīga valoda (plašāk - kopīga kultūra, vēsture), bet gan tikai jūtīgums pret sāpēm un it īpaši pret specifiskām sāpēm - pret pazemojumu - atšķir cilvēkus no dzīvniekiem. Uz Raiņa Jāzepu var palūkoties tieši šāda jūtīguma kontekstā un secināt, ka viņa neizprotamo lēmumu doties meklēt "to taisnību, kas vieno visumu un viņā mani" jeb "trešo dzimteni" var tulkot kā vēlmi palikt jūtīgam un aizskaramam, tātad dzīvam un ar savu identitāti, bet nekļūt atriebīgam. Mūsdienu sociālās eksplozijas visbiežāk notiek tieši tādēļ, ka cilvēciski kopīgo jūtīgumu aizēno karš par īstās valodas (kultūras, reliģijas, seksualitātes) privilēģijām. Ceļš uz "trešo dzimteni" ir mūsdienu cilvēka globālais izaicinajums.

Izstādē ir aicināti Latvijas un ārzemju laikmetīgie mākslinieki, kuru darbos ir sociāla balss, filosofiski vispārinājumi un izsmalcināti formas meklējumi kā avangardiskā, tā klasiskā tradīcijā. Viņus vieno jūtīgums pret sociālām problēmām un formu; šis jūtīgums ir tilts starp Raini, viņa Jāzepu un mūsdienām. Vairāku mākslinieku darbi sasaucas ar F. Nīčes nākotnes cilvēka idejām, kas būtiskas arī Rainim. Visi izstādes mākslinieki iepazinās ar Raiņa daiļradi un ar lugu "Jazeps un viņa brāļi", visi ārzemju dalībnieki uzzināja par Raiņa un Aspazijas gadu Latvijā un abu dzejnieku lomu mūsu kultūrā.

Izstāde "Man sirdī tīģer's" Dubultu stacijā būs skatāma līdz 2015. gada 15. septembrim. 2014. gadā pavasarī pēc Kultūras ministrijas darba grupas Raiņa un Aspazijas jubilejas gada īstenošanai ierosinājuma Nacionālā kultūras padome vienojās 2015. gadu pasludināt par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, rosinot valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas iesaistīties tā norisē ar iniciatīvām, plānojot un īstenojot pasākumus un citas aktivitātes Raiņa un Aspazijas personību un viņu radītā kultūras mantojuma aktualizēšanai. Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā.